Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdien vakarā Valsts kase publicēja kārtējo valsts parāda vadības informatīvo biļetenu. Tas pārskatāmā un ļoti koncentrētā veidā atspoguļo valsts konsolidētā budžeta (neiekļaujot pašvaldības un dažas citas specifiskas institūcijas) finanšu stāvokli. Šajā ierakstā vēl īsāks un koncentrētāks pārskats.

Valsts konsolidētā budžeta deficīts pirmajos sešos mēnešos ir EUR 1 miljards. Tas ir gandrīz 90% no plānotā budžeta deficīta visā 2021. gadā.

Jūnijā Finanšu ministrija aktualizēja iekšzemes kopprodukta prognozi – tā apjoms paredzēts EUR 31.36 miljardi.

Valsts parāds 30.06.2021 - EUR 13.1 miljards, no kā EUR 10.4 miljardus esam parādā ārvalstu kreditoriem un EUR 2.7 miljardus kreditoriem Latvijā (bankām, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām).

Latvijā ir aptuveni 850 000 nodarbināto cilvēku, kas nozīmē EUR 15 500 valsts parāda uz katru strādājošo.

2021. gada sešos mēnešos, esam aizņēmušies EUR 1.9 miljardus un atmaksājuši EUR 1.4 miljardus aizdevumu, kuriem pienācis atmaksas termiņš. Mūsu parāda summa tādējādi ir pieaugusi par EUR 0.5 miljardiem.

No pagājušā gada sākuma savukārt valsts parāds pieaudzis par aptuveni EUR 1.8 miljardiem.

70% procenti valsts parāda ir vērtspapīru - obligāciju formā, kas nozīmē, ka tie atrodas brīvā tirdzniecībā biržā. Lielākās parādu summas jāatmaksā no 2023. līdz 2026. gadam (aptuveni EUR 1.5 miljardi katru gadu), tad 2031., 2036. un 2047. gadā. Parasti gan šādas summas neatmaksā tāpat vienkārši, bet gan, aizņemoties vēlreiz.

Šobrīd Latvijas valstij aizdot grib vairāk, nekā mēs vēlamies aizņemties. Procentu likmes jaunākajiem aizņēmumiem ir tuvu nullei. Īstermiņa aizņēmumiem pat negatīvas, kas nozīmē, ka aizdevēji ir gatavi nedaudz piemaksāt, lai viņu nauda atrodas drošībā pie Latvijas nodokļu maksātājiem.

Daudz būtiskāks jautājums ir - kas notiks un kam jānotiek ar valsts parādu nākotnē. Man pašam liekas, ka mums tuvākajos trīs līdz piecos gados būtu jāpiekopj agresīvāka fiskālā politika, tas ir jāpalielina budžeta izdevumi, primāri izglītības sfērā, un jāsamazina algas nodokļi mazāko ienākumu saņēmējiem. Tas nozīmētu lielāku budžeta deficītu un, izmantojot labvēlīgo situāciju kapitāla tirgū, arī lielāku valsts parādu. Šī diskusija gan ir tēma citiem ierakstiem. Pie tiem piestrādāšu vēlāk.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

49
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi