Iesaki rakstu: 
Piektdien vakarā Valsts kase publicēja kārtējo valsts parāda vadības informatīvo biļetenu. Tas pārskatāmā un ļoti koncentrētā veidā atspoguļo valsts konsolidētā budžeta (neiekļaujot pašvaldības un dažas citas specifiskas institūcijas) finanšu stāvokli. Šajā ierakstā vēl īsāks un koncentrētāks pārskats.
Valsts konsolidētā budžeta deficīts pirmajos sešos mēnešos ir EUR 1 miljards. Tas ir gandrīz 90% no plānotā budžeta deficīta visā 2021. gadā.
Jūnijā Finanšu ministrija aktualizēja iekšzemes kopprodukta prognozi – tā apjoms paredzēts EUR 31.36 miljardi.
Valsts parāds 30.06.2021 - EUR 13.1 miljards, no kā EUR 10.4 miljardus esam parādā ārvalstu kreditoriem un EUR 2.7 miljardus kreditoriem Latvijā (bankām, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām).
Latvijā ir aptuveni 850 000 nodarbināto cilvēku, kas nozīmē EUR 15 500 valsts parāda uz katru strādājošo.
2021. gada sešos mēnešos, esam aizņēmušies EUR 1.9 miljardus un atmaksājuši EUR 1.4 miljardus aizdevumu, kuriem pienācis atmaksas termiņš. Mūsu parāda summa tādējādi ir pieaugusi par EUR 0.5 miljardiem.
No pagājušā gada sākuma savukārt valsts parāds pieaudzis par aptuveni EUR 1.8 miljardiem.
70% procenti valsts parāda ir vērtspapīru - obligāciju formā, kas nozīmē, ka tie atrodas brīvā tirdzniecībā biržā. Lielākās parādu summas jāatmaksā no 2023. līdz 2026. gadam (aptuveni EUR 1.5 miljardi katru gadu), tad 2031., 2036. un 2047. gadā. Parasti gan šādas summas neatmaksā tāpat vienkārši, bet gan, aizņemoties vēlreiz.
Šobrīd Latvijas valstij aizdot grib vairāk, nekā mēs vēlamies aizņemties. Procentu likmes jaunākajiem aizņēmumiem ir tuvu nullei. Īstermiņa aizņēmumiem pat negatīvas, kas nozīmē, ka aizdevēji ir gatavi nedaudz piemaksāt, lai viņu nauda atrodas drošībā pie Latvijas nodokļu maksātājiem.
Daudz būtiskāks jautājums ir - kas notiks un kam jānotiek ar valsts parādu nākotnē. Man pašam liekas, ka mums tuvākajos trīs līdz piecos gados būtu jāpiekopj agresīvāka fiskālā politika, tas ir jāpalielina budžeta izdevumi, primāri izglītības sfērā, un jāsamazina algas nodokļi mazāko ienākumu saņēmējiem. Tas nozīmētu lielāku budžeta deficītu un, izmantojot labvēlīgo situāciju kapitāla tirgū, arī lielāku valsts parādu. Šī diskusija gan ir tēma citiem ierakstiem. Pie tiem piestrādāšu vēlāk.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
