Piektdien vakarā Valsts kase publicēja kārtējo valsts parāda vadības informatīvo biļetenu. Tas pārskatāmā un ļoti koncentrētā veidā atspoguļo valsts konsolidētā budžeta (neiekļaujot pašvaldības un dažas citas specifiskas institūcijas) finanšu stāvokli. Šajā ierakstā vēl īsāks un koncentrētāks pārskats.
Valsts konsolidētā budžeta deficīts pirmajos sešos mēnešos ir EUR 1 miljards. Tas ir gandrīz 90% no plānotā budžeta deficīta visā 2021. gadā.
Jūnijā Finanšu ministrija aktualizēja iekšzemes kopprodukta prognozi – tā apjoms paredzēts EUR 31.36 miljardi.
Valsts parāds 30.06.2021 - EUR 13.1 miljards, no kā EUR 10.4 miljardus esam parādā ārvalstu kreditoriem un EUR 2.7 miljardus kreditoriem Latvijā (bankām, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām).
Latvijā ir aptuveni 850 000 nodarbināto cilvēku, kas nozīmē EUR 15 500 valsts parāda uz katru strādājošo.
2021. gada sešos mēnešos, esam aizņēmušies EUR 1.9 miljardus un atmaksājuši EUR 1.4 miljardus aizdevumu, kuriem pienācis atmaksas termiņš. Mūsu parāda summa tādējādi ir pieaugusi par EUR 0.5 miljardiem.
No pagājušā gada sākuma savukārt valsts parāds pieaudzis par aptuveni EUR 1.8 miljardiem.
70% procenti valsts parāda ir vērtspapīru - obligāciju formā, kas nozīmē, ka tie atrodas brīvā tirdzniecībā biržā. Lielākās parādu summas jāatmaksā no 2023. līdz 2026. gadam (aptuveni EUR 1.5 miljardi katru gadu), tad 2031., 2036. un 2047. gadā. Parasti gan šādas summas neatmaksā tāpat vienkārši, bet gan, aizņemoties vēlreiz.
Šobrīd Latvijas valstij aizdot grib vairāk, nekā mēs vēlamies aizņemties. Procentu likmes jaunākajiem aizņēmumiem ir tuvu nullei. Īstermiņa aizņēmumiem pat negatīvas, kas nozīmē, ka aizdevēji ir gatavi nedaudz piemaksāt, lai viņu nauda atrodas drošībā pie Latvijas nodokļu maksātājiem.
Daudz būtiskāks jautājums ir - kas notiks un kam jānotiek ar valsts parādu nākotnē. Man pašam liekas, ka mums tuvākajos trīs līdz piecos gados būtu jāpiekopj agresīvāka fiskālā politika, tas ir jāpalielina budžeta izdevumi, primāri izglītības sfērā, un jāsamazina algas nodokļi mazāko ienākumu saņēmējiem. Tas nozīmētu lielāku budžeta deficītu un, izmantojot labvēlīgo situāciju kapitāla tirgū, arī lielāku valsts parādu. Šī diskusija gan ir tēma citiem ierakstiem. Pie tiem piestrādāšu vēlāk.
Pārpublicēts no Facebook