Valsts parāds un neefektivitātes cena Latvijā: kāpēc aug aizņēmumi?
Vilors Eihmanis28.11.2025.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Valsts ārējais parāds Latvijā turpina stabili pieaugt, prognozējot, ka tas 2025. gadā sasniegs 51% no IKP un 2029. gadā pārsniegs 55% robežu. Parāds, kas pārsniedz pusi no visa gada ekonomiskās vērtības, rada nopietnas bažas par valsts finanšu ilgtspēju.
Kāpēc parāda pieaugums ir bīstams?
Valsts parāda palielināšanās rada tiešu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un valsts attīstību.
Augstāki procentu maksājumi: lielāks parāds nozīmē, ka arvien lielāka daļa budžeta jātērē procentu apmaksai.
Resursu trūkums: mazāk līdzekļu paliek pensijām, veselībai, izglītībai un infrastruktūrai (ceļiem, skolām).
Investoru uzticība: tuvojoties 55–60% no IKP robežai, valsts kļūst riskantāka investoru acīs, kas var novest pie augstākām procentu likmēm jaunajiem aizņēmumiem.
Nākotnes slogs: nākotnē tas var nozīmēt jaunus nodokļus vai krasus budžeta izdevumu samazinājumus.
Galvenie parāda pieauguma cēloņi – neefektivitāte un korupcijas riski
Valsts parāds aug ne tikai ekonomisku krīžu dēļ, bet arī strukturālas neefektivitātes un, iespējams, korupcijas dēļ. Šeit apkopotas galvenās jomas, kur rodas finanšu zaudējumi:
1. Valsts iepirkumi un projektu sadārdzināšana
Šī ir definēta kā lielākā riska zona.
Sadārdzinājums: projekti (ceļi, būvniecība, IT sistēmas) tiek sadārdzināti 2–3 reizes salīdzinājumā ar tirgus cenu.
Problēmas IT un ceļu nozarē: IT sistēmas ministrijām maksā 10–20 miljonus, lai gan privātajā sektorā tās izmaksātu 1–3 miljonus. Ceļu remontu cenas ir Rietumeiropas līmenī, bet kvalitāte neatbilst standartiem.
Sekas: "iepriekš saskaņoti konkursi" un tirgus dalīšana uzņēmumu starpā rada pārtēriņu, kas tieši palielina valsts parādu.
2. Pašvaldības un to uzņēmumi
Finanšu zaudējumi bieži rodas klusākā veidā.
"Konsultāciju līgumi": līgumi tiek piešķirti "savējiem" cilvēkiem ar mākslīgi uzpūstām izmaksām (piemēram, sporta, kultūras projektiem).
Sekas: pašvaldības iztērē budžetus un pēc tam lūdz valsts aizdevumus vai aizņemas Valsts kasē, kas palielina kopējo valsts parādu.
3. Veselības nozares neefektivitāte
Veselības aprūpes sistēma ir dārga un neefektīva.
Uzkrītoši dārgi: nepamatoti dārgi pakalpojumi, medikamenti un iekārtas ar uzcenojumu, kā arī nepārskatāmi līgumi ar slimnīcām.
Sekas: lai sistēma nebankrotētu, valsts katru gadu iegulda simtiem miljonu eiro, kas rada papildu spiedienu uz budžetu un veicina parāda pieaugumu.
4. Politisko partiju "pietuvinātie" amati
Tiek uzsvērts, ka tas ir kluss, bet ļoti dārgs korupcijas veids.
Politiskā lojalitāte: valsts uzņēmumi tiek izmantoti kā "darba vietu banka", amati tiek piešķirti pēc lojalitātes, nevis kompetences.
Sekas: neefektīva vadība rada zaudējumus un neveiksmīgus projektus. Zaudējumi un kompensācijas "atlaistajām" padomēm tiek segtas no valsts līdzekļiem.
5. ES fondu "apgūšana"
Šeit galvenā problēma ir nevis korupcija, bet izšķērdēšana.
Mērķis – notērēt: galvenais fokuss ir uz naudas apgūšanu, nevis ekonomiskas atdeves sasniegšanu.
Sekas: tiek būvēti neizmantoti objekti (piemēram, sporta halles bez sportistiem). Valsts vēlāk spiesta segt šo ekonomiski neatdotu projektu uzturēšanas izmaksas, kas palielina parādu.
Kopsavilkums: parāds kā korupcijas un neefektivitātes cena
Korupcijas līmenis Latvijā, lai gan nav tik ekstrēms kā atsevišķos citos reģionos, samazina valsts ekonomisko efektivitāti, sadārdzina projektus un liek valstij aizņemties vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Tādēļ liela daļa no augošā valsts parāda tiek uzskatīta par "korupcijas un izšķērdēšanas cenu".
Jautājums KNAB kompetencei
Ņemot vērā šīs plaši izplatītās neefektivitātes un iespējamās korupcijas jomas, rodas retorisks jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jēkaba Straumes un iestādes darba efektivitāti.
Kādi ir Jēkaba Straumes vadītā KNAB reālie rezultāti un ietekme uz šo problēmu mazināšanu, ņemot vērā to, cik dāsni iestāde tiek finansēta no valsts budžeta?
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
