Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pavisam nesen Saeimas Juridiskā komisija, piekrītot Valsts prezidentam, saglabāja strīdīgo normu tiesu varas likumā, kas paredz, ka viena un tā pati persona varēs būt apgabaltiesas priekšsēdētājs un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Par to, kā ir labāk, ierobežots vai neierobežots amata ieņemšanas laiks, plaši tiek diskutēts ne tikai tiesu sistēmā, bet arī izglītības, medicīnas un valsts pārvaldes jomā kopumā. Vieni iestājas pret mākslīgi noteiktiem termiņiem, citi meklē veidus, kā garantēt jaunu cilvēku ieplūšanu pārvaldē, vēl citi - uzsver, ka mums jādara tā, kā tiek darīts citviet Eiropā.

Vai valsts jāvada kā liels uzņēmums?

Patiesībā uz labās prakses piemēriem Vācijā, Francijā u.c. Eiropā mēs atsaucamies ļoti bieži, gan runājot par valsts ekonomikas attīstību, gan tiesu sistēmu un sociālajām garantijām. Tiecoties salīdzināt Latviju ar Franciju vai Vāciju, mēs neņemam vērā faktu, ka, piemēram, Francijā daudziem valstu un valdības vadītājiem ir augstākā izglītība valsts administrācijas jomā, absolvēta Nacionālā administrācijas skola (Ecole nationale administration), kurā gatavo politiķus un ierēdņus, lai viņi kļūtu par spēcīgiem administratoriem.

Līdzīga augstākās izglītības iestāde visu līmeņu ierēdņiem ir arī Vācijā. Latvijā mūs savulaik aicināja vadīties pēc principa “valsts jāvada kā liels uzņēmums” - tā tika teicis gan viens no Latvijas premjeriem Andris Šķēle, gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pilnveidot savu sistēmu

Ir labi, ka mēs salīdzinām labos piemērus, meklējam, ko uzlabot Latvijā, taču jāsaprot, ka mēs nevaram „automātiski” izmantot to, kas ir labs un darbojas citas valsts sistēmā. Mēs varam tikai pilnveidot savu sistēmu. Taču šeit nepieciešami nevis no konteksta izrauti ārvalstu piemēri, bet gan ārkārtīgi dziļa izpēte par to, kā vēsturiski ir bijis pie mums. Izpētē ir būtiski analizēt ne tikai periodu pēc neatkarības atgūšanas, bet arī padomju okupācijas laikā un pirms tās.

Ļoti daudzos gadījumos mēs automātiski izsvītrojam okupācijas periodu, taču jāņem vērā, ka arī tajā laikā funkcionēja gan centralizētā, gan vietējā pašvaldības pārvalde. Ir nepieciešams izvērtēt, vai tajā periodā bija tādi piemēri, kurus varētu ņemt vērā kā pieredzi mūsdienās.

Ir jābeidz rīkoties pēc principa copy - paste

Ir jāizpēta, kādi valsts pārvaldes instrumenti darbojās visos mūsu vēstures posmos un kurā brīdī notika izšķirošais pagrieziens, pēc kura mēs sākām „buksēt”. Ir jāsaprot, vai mēs kādā brīdī esam pagriezuši valsts stūri par daudz, vai arī neesam pagriezuši pietiekami. Jebkurā gadījumā sekas ir jūtamas dažādās nozarēs, tostarp tiesu sistēmā, par kuru pēdējā laikā tiek plaši diskutēts.

Mēs nevaram cerēt, ka ar vienādām metodēm var administrēt valsti kopumā un arī katru nozari: izglītību, medicīnu, tieslietas u.c. Divi termiņi rajona tiesas priekšsēdētājam, tāpat arī Valsts prezidentam un augstskolas rektoram, bet, vai tie visi ir vienāda līmeņa vadītāji? Ir jābeidz rīkoties pēc principa copy - paste.

Aizgūtās metodes rūpīgi jāanalizē

Pievēršoties jau pieminētajam ieteikumam, ka valsts ir jāvada kā liels uzņēmums, gribētos uzsvērt, ka mums ir jāiemācās sabalansēt - paņemt labākās metodes no privātā sektora un iemācīties tās piemērot valsts pārvaldē. Mēs nevaram gaidīt, ka privātā sektora labākās metodes automātiski strādās arī valsts pārvaldē, tāpat kā nevaram gaidīt, ka citu valstu labās prakses piemēri automātiski strādās pie mums. Ir ļoti detalizēti un rūpīgi jāpēta kā pielāgot aizgūtās metodes.

Optimāls valsts pārvaldes veids ir iespējams

Es iestājos par to, lai dažādās metodes tiktu sabalansētas tā, lai tās darbotos saliedēti, kopējā mērķa vārdā. Iespējams, esmu naivs, bet ticu, ka šāda kombinācija ir iespējama - labākais no valsts pārvaldes un no privātā sektora. Tie, kas padziļināti ir pētījuši abas jomas, jau atzīst, ka ir iespējama abpusēja simbioze.

Ir iespējams optimāls veids valsts, tieslietu, izglītības iestāžu pārvaldei, turklāt tāds, kas nav ierobežojošs jau pašos pirmsākumos, paredzot, ka, lai cik labs vadītājs un arī kā cilvēks nebūtu, ilgāk par diviem vai četriem gadiem viņš nevarēs turpināt savu darbu. Tad var rasties jautājums, kāpēc spējīgam cilvēkam vispār stāties šādā amatā?

Diskusijas par to, kā piesaistīt jaunus profesionāļus dažādās nozarēs, mijas ar aktīvām diskusijām par to, vai tiešām vajag mainīt tiesu vadītājus vai citus profesionāļus mainīšanas pēc un kādu ietekmi tas radīs uz dažādu iestāžu kompetenci. Vai rotācija patiešām automātiski nodrošina arī profesionālo izaugsmi, un vai šāds mehānisms vienlīdz labi darbojas visās nozarēs un visos varas un pārvaldes līmeņos?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, jāņem vērā, ka ļoti daudz izšķir tieši paša cilvēka personība - ir gadījumi, kad cilvēks var sākt stagnēt jau pirmajā gadā, un gadījumi, kad profesionāli ir svarīgi saglabāt neatkarīgi no nostrādātā gadu skaita.

Novērtē šo rakstu:

9
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...