Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā feisbuka profilā ir vairāki komentāri, kas parāda, ka rakstā „Komentāri likumprojektam par obligātu vakcinēšanu: kas ir likumīgi, kas - prettiesiski, kas - vienkārši noziedzīgi” esmu slikti skaidrojis. Mēģināšu skaidrot labāk.

Kāds lasītājs raksta - pat pavisam ātri izlasot rakstu, var saprast ka jūsu medicīnas autoritātes Arta Žeigura secinājumi nav saskaņā ar raksta domu. Lasītājs uzskata, ka es izplatu viltus ziņas.

Raksta https://www.icelandreview.com/.../covid-19-in-iceland.../ doma ir izklāstīta virsrakstā. Vakcinācija Islandē nav izveidojusi pūļa imunitāti. Vakcinācija nav darbojusies, kā plānots. Tā tur ir noticis, tās nav viltus ziņas.

Ja valstī, kurā ir vakcinēta lielāka sabiedrības daļa, vakcinācija nedara to, ko no tās sagaida, tad mūsu valstī spiest darbiniekus vakcinēties ar šo vakcīnu būtu kļūda. Tas ir mans secinājums. Tas nav pretrunā ar raksta domu.

Raksts ir ļoti svarīgs, jo satur ticamus faktus par vakcīnas zemo efektivitāti pret jauno vīrusa paveidu valstī ar augstu vakcinācijas aptveri, ko citur iegūt nevar.

Raksts norāda, ka vakcinācija mazina smagu slimības gaitu nelielai saslimušo daļai. Rakstā ir atklāts, ka nedaudz vairāk nekā 1% vakcinēto un 2,4% nevakcinēto nonāk slimnīcā. Tātad vakcinācija ir novērsusi smagu slimības gaitu 1,4% saslimušo, kas ir neliela saslimušo daļa, tāpēc spiest cilvēkus vakcinēties nedrīkst. [1]

Raksts atzīst, ka aptuveni puse no slimnīcā nonākušajiem ir vakcinētie, kas apliecina, ka vakcīna ir maz efektīva [2] Tā nebūtu pieprasāma.

Kāpēc vakcīnas efektivitāte šobrīd ir tik zema, sākotnējie pētījumi taču uzrādīja daudz augstāku efektivitāti? Tāpēc, ka vīruss ir mainījies.

Lai palīdzētu saprast, ņemšu par piemēru labi zināmu mainīgu vīrusu - gripas vīrusu. Gripu izskaust ar vakcināciju nav izdevies. Katru gadu gripa mutējot mainās, un katru gadu vakcīnu ražotāji cenšas pārdot atbilstošu jaunu vakcīnu, kas reizēm ir izrādījusies mazefektīva - pasargājusi no saslimšanas tikai 10 % vakcīnas saņēmēju.

Valdība šobrīd vēlas piespiest lielāko sabiedrības daļu vakcinēties ar vecu poti, kas ir pārbaudīta ar citu, sākotnējo vīrusu. Tāpēc, ka vīruss ir mainījies, arī vakcīnas efektivitāte ir mazinājusies un turpina mazināties. Spiest skolotājus, ārstus un pārējos vakcinēties ar šo poti ir tikpat nesaprātīgi, kā jaunu gripas paveidu censties apkarot ar iepriekšējās sezonas gripas poti, ko gripas gadījumā neviens nemēģina darīt, saprotot, cik tas ir bezjēdzīgi.

Kā ir ar pierādījumiem par vakcinācijas nekaitīgumu? Tieši tā pati bēda - vakcīnas nekaitīgums tika pārbaudīts pētot saslimušos ar sākotnējo vīrusu. Par to, vai vakcīna, kas ir paredzēta citam vīrusam, saslimstot ar jauno vīrusa variantu, neradīs pārmērīgu iekaisuma reakciju, kas daļai smago pacientu veicina mirstību, nav zināms, jo vīruss ir mainījies. Paies gadi, līdz uzkrāsies ticami dati.

Ir bijuši gadījumi, kad gripas vakcīna rada nopietnas komplikācijas, par kurām sabiedrība vakcinācijas brīdī netiek informēta. [3]

Cik ilgu laiku pēc saskares ar kaitīgu ierosinātāju var parādīties veselības traucējumi?

No azbesta ieelpošanas brīža līdz plaušu vēža mezoteliomas attīstībai vidēji paiet 15 gadi un ilgāk. Līdzīgi no ievadītajām covid vakcīnas polimēru palīg vielām, ko organisms nespēj šķelt, veselības traucējumi var parādīties pēc gadiem, ja cilvēks nonāks smagā stresā vai nelabvēlīgos dzīves apstākļos.

Ja saistību ar vakcināciju nemeklēs, cēlonību būs neiespējami noteikt,

Tā kā tromboze pēc vakcinācijas izskatās tieši tāpat kā tromboze citu iemeslu dēļ, tad ārsts var viegli pierādīt, ka vakcinācija ir trombozes iemesls vienīgi gadījumā, ja mirušais ir jaunāks par vidējo dzīves ilgumu - vīriešiem 79 gadi, sievietēm 84 gadi - un iepriekš bijis faktiski vesels. Tādu gadījumu nebūs daudz.

Ja mirušajam ir bijuši arī citi iemesli, kas varēja trombozi veicināt, tad vakcinācijas ietekmi uz mirstību nevar ne pierādīt, ne arī izslēgt, bet tas nenozīmē, ka vakcinācija daļai vakcinēto nerada trombozi un neveicina mirstību. Tādos gadījumos saistību pierāda, salīdzinot komplikāciju biežumu vakcinēto un nevakcinēto pacientu vidū. Tāpēc radiniekiem būtu jāziņo par ikvienam priekšlaicīgi mirušam vakcinētajam novērotajiem veselības traucējumiem un jālūdz veikt autopsiju. Tas šobrīd notiek reti, tāpēc vakcinācija sabiedrībai šķiet droša. Paies laiks, lai dati uzkrājas pietiekamā daudzumā, un ir vajadzīga kontroles grupa – nevakcinēti cilvēki.

Pēc masveidīgas covid vakcinācijas, iespējams, nebūs pietiekami daudz nevakcinētu cilvēku, lai varētu uzzināt komplikāciju biežumu un ietekmi uz ne covid mirstību.

Par izglītības vadības attieksmi un rīcību.

Cilvēki man stāsta par nejēdzībām, kas notiek izglītības iestādēs. Piemēram - laba paziņa ir noraizējusies, jo viņas dēlam skolā pārmeta, ka viņš bojā skolas rādītājus, jo nav vakcinējies. Viņa dēļ visiem būšot jāstrādā attālināti. Ja viņš to negribot, lai steidzami vakcinējoties.

Vesels bērns nevienu neapdraud, viņu biedēt un spiest vakcinēties nedrīkst.

Skolu un pirmsskolu vadība cer uz apsolītajām naudas prēmijām, tāpēc sauc darbiniekus uz pārrunām. „Jums tik un tā nāksies vakcinēties, labāk to dariet ātrāk, jūsu dēļ mēs nedabūjam apsolīto naudu.”

Pirms es noskatījos interviju ar vadošu izglītības darbinieci, es domāju, ka cilvēki sabiezina krāsas. Es kļūdījos.

Intervija kārtējo reizi liecina, ka atbilstību amatam nosaka nevis vakcinācija, bet izpratne par savu darbu. Ja vadītāja netolerē nevakcinētus padotos, viņa nav piemērota savam amatam neatkarīgi no sava vakcinācijas stāvokļa.

Geju cilvēktiesības mēs, vairākums, aizstāvam. Mēs saprotam, ja cilvēks nav pārkāpis likumu un nevienu neapdraud, viņa tiesības nav ierobežojamas. Bet veselus skolotājus un ārstus, kas nevienu neapdraud, valdība plāno ierobežot. Un augstas Rīgas domes amatpersonas, kam būtu jāpalīdz organizēt darbu un jāaizstāv savu darbinieku intereses, plānu ne tikai atbalsta, bet, pirms tas ir pieņemts, sāk īstenot dzīvē.

Valdība par ārstu un skolotāju maksāto nodokļu naudu medijos rada un uztur maldīgu priekšstatu, ka veseli nevakcinēti ārsti un skolotāji ir nevis vērtība, bet apkarojams drauds sabiedrībai.

https://ltv.lsm.lv/.../10.08.2021-intervija-ar.../

3. minūtē medmāsa skolotājam liek, atgriežoties no atvaļinājuma, uzrādīt zīmi, kāpēc skolotājs nevar potēties.

Vadošai amatpersonai būtu medmāsai jāpastāsta, ka viņa pārkāpj pilnvaras, nevis publiski jāslavē par iniciatīvu un uzstājīgu attieksmi. Kurš likuma pants dod tiesības prasīt šādu zīmi?

3:30. Arodbiedrība ir kaitnieciska!

Arodbiedrība ir svarīgs demokrātijas un cilvēktiesību balsts. Tā izzina biedru attieksmi pret vakcināciju un aizstāv biedru tiesības, nezaudējot darbu, atteikties no no tās.

4:27. Tie, kas iebilst pret esošā likuma grozījumiem un piespiedu vakcināciju, ir skaļi bļaujoši populisti.

Vērtējums ir nevajadzīgi aizskarošs.

4:58. Potēšanās nav politisks jautājums, tas ir solidaritātes un atbildības jautājums.

Potēties vai ne, - šobrīd ir vienīgi katra cilvēka personiska izvēle, par ko nevienam citam nebūtu jāzina, un tā tam arī jāpaliek, jo potei ir neparedzamas dzīvību apdraudošas blaknes.

Darba devējam nav jāzina padotā vakcinācijas stāvoklis un tas, ar ko darbinieks solidarizējas, ja vien viņš labi dara savu darbu. Neviens, kas ar kaut ko nesolidarizējas, nav diskriminējams.

Sašķeļot sabiedrību, piespiedu vakcinācijas jautājums ir kļuvis par svarīgu politisku jautājumu.

Jums būtu jāzina, ka arī mājās bērns var lieliski iemācīties lasīt.

5:52. Skolotāji ir sliņķi.

Darba devējs, kurš nenodrošina darbiniekiem nepieciešamos darba apstākļus, netaisnīgi vērtē pakļautos darbiniekus.

6:40. Personiski negrasos tolerēt tos, kas ir ļaunprātīgi nolaidīgi. Ja cilvēks nevēlas vakcinēties, viņš nevar mācīt bērniem fiziku.

Šis izteikums apliecina, ka Izglītības un kultūras komitejas vadītāja nav piemērota vadošam amatam darbā ar cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņa personīgi ir vakcinējusies vai ne. Vadošs darbs, pirmkārt, uzliek pienākumu saprast un cienīt padotos. Nevakcinēšanās personisku iemeslu dēļ nav likumpārkāpums vai ļaunprātīga nolaidība. Tā nevienu neapdraud.

7:24. Bērnus ir jāturpina testēt, un skolotājiem būtu jāpieprasa testēšanos apmaksāt pašiem, tas spiedīs cilvēkus vakcinēties.

Veselu pieaugušo un bērnu testēšana būtu jāpārtrauc, jo tā nav lietderīga. Bez simptomiem vīrusa nēsātāji apkārtējos inficē ļoti reti. Bērni vīrusu pārslimo viegli. Spiest kādu vakcinēties ir pretlikumīgi.

7:30. Skolotāju trūkst un trūks vēl vairāk, ja tiem neļaus strādāt, bet tādā gadījumā ir laba izeja – tiem, kas paliks, būs jāstrādā ar lielāku skaitu skolēnu attālināti, un tas skolēniem nāks par labu.

Pretruna 4:58 izteiktajai domai, ka darbs ar daudziem audzēkņiem un attālināti nav produktīvs.

9:05. Kā domājat nodrošināt mācības? Gaidām rīkojumus no augšas.

Šis teikums spilgti raksturo jūsu darbību un attieksmi.

9:40. Vadītāja ir personiski pārliecinājusies, ka lielākā daļa viņas skolnieku ir sapotējušies.

Skolēna vakcinācijas stāvoklis nav skolotāja darīšana. Izjautāt kādu par šo tēmu ar attieksmi, ka nepotētie nav jātolerē, nav pieņemami.

Spiest kādu vakcinēties ir nelikumīgi.

Cienījamie valsts pārvaldes darbinieki, ja jums ir nauda mācību procesa uzlabojumiem, jūsu pienākums ir to sadalīt tiem, kam tā ir visvairāk nepieciešama, piemēram, asistentu nodrošināšanai pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām, kas māca bērnus ar uzvedības traucējumiem,[4] nevis bezjēdzīgas vakcinēšanās veicināšanai, kas bērnu izglītību neizlabos. Vakcinētie neparedzami saslimst tāpat kā nevakcinētie.

Rīgas domes vadībai būtu jāciena nevakcinēti darbinieki, jāieklausās arodbiedrības viedoklī un jādomā, kā atbalstīt esošos pedagogus, uzlabojot darba apstākļus, lai viņi gribētu un spētu turpināt savu neiespējamo misiju. Jāpalīdz piesaistīt jaunus pedagogus, kas varētu uz pārslimošanas brīdi aizvietot saslimušos kolēģus. Vadītājam darbinieku trūkuma apstākļos nevajadzētu draudēt atlaist esošos un palielināt vakcinētajiem pedagogiem darba apjomu līdz bezgalībai. Viņam nevajadzētu izrādīt necieņu pret padotajiem un vajadzētu nevis gaidīt rīkojumus no augšas, bet uzklausīt darbinieku vajadzības un domāt, kā tās labāk apmierināt, nevienu nediskriminējot.

Angļiem ir labs padoms vadošiem darbiniekiem - ir jauki būt svarīgam, bet vēl svarīgāk ir būt jaukam.

Kā rīkoties augošas kovid epidēmijas gadījumā?

Tāpat kā sezonālās gripas laikā.

Mudināt sabiedrības locekļus ievērot higiēnu un aicināt sabiedriskās telpās valkāt maskas, ja saslimušo ir daudz. Maskas būtu jāvalkā visiem, kas rūpējas par cilvēkiem riska grupā. Nepieļaut piespiedu vakcināciju, tā mutējoša vīrusa gadījumā ir mazefektīva. Netestēt veselus bērnus un pieaugušos, bezsimptomu nēsātāji apkārtējos inficē reti. Bez maksas testēt un atbrīvot no darba līdz testa rezultātam ikvienu, kas jūtas nevesels vai kam ir kopjams bērns, kas jūtas nevesels. Bērniem, kas jūtas veseli un kam nav slimības pazīmju, ļaut apmeklēt skolu klātienē bez maskām, jo veseli pedagogi un veseli audzēkņi nevienu neapdraud. Atcelt tos ierobežojumus, kas ir izrādījušies mazefektīvi vai traucē veselajiem par sevi rūpēties. Izglītot sabiedrību par riskiem un apmaksāt vakcināciju tiem, kas ir riska grupā un to vēlas. Pētīt vakcīnas blakusefektus un visiem cietušajiem, par 79 gadiem jaunākiem vīriešiem un par 84 gadiem jaunākām sievietēm, kam vakcīnas ietekmi veselības traucējumos nevar izslēgt, kompensēt zaudēto veselību pilnā mērā.

Beigās es gribu lūgt, lai tie kas ir pie varas, apdomājas.

Vardarbība cilvēkus dala varmākās un upuros. Valsts pārvalde nedrīkst būt varmācīga pret nevainīgiem, likumpaklausīgiem pilsoņiem. Ārsti un skolotāji ir šādi pilsoņi.

Deputāti šobrīd, apskatot sarežģīti izprotamus jautājumus, ir kļūdījušies. To ir ļoti viegli labot.

Ja viņi kļūdainos likuma grozījumus padarīs par likumu, viņi kļūs par varmākām. Es ceru, ka viņi tā nedarīs.

Vairāk atsauces http://www.bernuarsts.lv/komentari-likumprojektam-par.../

[1] There are however indications that vaccination is preventing serious illness. Around 24 have had to be hospitalised in this wave, just over 1%. In previous waves, that figure was 4-5%. However, 2.4% of unvaccinated people that contract COVID-19 now are hospitalised.

[2] Þórólfur says around half of those hospitalised have been vaccinated

[3] https://www.bmj.com/content/362/bmj.k3948 Eight years after the pandemic influenza outbreak, a lawsuit alleging that GlaxoSmithKline’s Pandemrix vaccine caused narcolepsy has unearthed internal reports suggesting problems with the vaccine’s safety.

[4] http://www.bernuarsts.lv/bernu-uzvedibas-traucejumi-un.../

Novērtē šo rakstu:

86
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi