Valsts pārvalde nu jau sasniegusi mežonīga apmatojuma apmērus. Prasītos epilācija...

It kā jau stulba lieta – kasīties par sīkumiem, bet atceramies vienu – tieši no sīkumiem veidojas lielā bilde. Premjerei varētu būt mulsums, ka kāds ir pievērsis uzmanību viesmīlim, kas MK sēžu laikā aptekalē lielo galdu. Tajā pašā laikā viņa nemulst, ja jānorāda – kurš par to atbild? Tā ir tā sauktā Krišjāņa Kariņa vārdā nosauktā universitāte, kur faktiski nekad nevar atrast vainīgos vai atbildīgos, bet vienmēr var atrast naudu, ko nesakarīgi tērēt. Jūrnieka mezgls ar iepriekšējo Valsts kancelejas direktoru Citskovski un lidmašīnām pagaidām ir atrisinājies par sliktu bijušajam valsts ierēdnim Nr.1, bet politiķi izskatās kā pēc iesvētībām. Tīri un balti.

Tiesa, kafijas pasniegšanas epopejā ir jauna nianse: no vienas puses Evika tā kā saka, ka par šo atbild jaunais kancelejas vadītājs, bet uzreiz viņa nāk ar tautisko vilnas sedziņu – ziniet, viņš jau tikai gribēja iepriecināt ministrus, ievilkt jaunas vēsmas, parādīt sevi…

Jo līdz šim esot bijis tā, ka ministri nemaz nav varējuši savu darbu paveikt par simt procentiem – esot bijis jāskraida no galda pie kafijas automāta un atpakaļ. Pēc tam uz tualeti un atpakaļ. Jaunais kancelejas vadītājs šo vēlējies mainīt – jo Eiropā arī tā darot… Saka premjere. Un tad viņa vēl tā kā sabozusies piebilst, ka var jau no tā visa atteikties un keramiskās krūzītes ar porcelāna apakštasītēm aizstāt ar papīra glāzēm. Upurēšanās bez rituāla?

Šī epizode ir smieklīga un traģiska reizē. Atstāsim premjeri mierā, jo viņa dara un runā tā, kā liek partija, vai arī – kā ierādījuši vecākie biedri. Aplūkosim kancelejas direktoru Raivi Kronbergu, kurš vasaras vidū nomainīja Jāni Citskovski. Teorētiski Kronbergam taču vajadzēja aizdomāties, ka valsts nav ne viņa, ne “Jaunās vienotības” personiskā kabata. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa priekšgājējs krita tieši valsts līdzekļu izsaimniekošanas sakarā. Teorētiski – saprast šo visu vajadzētu.

Praksē gan nekas no tā nav, jo Kronbergs ir izliets tajā pašā martena krāsnī, kur visi citi – kas sakās, ka viņi par valsts ekseļa tabulām ir nomodā 24/7/12/365. Nu, padomājiet paši: cik glumam un pielaizīgam ir jābūt, lai savu atnākšanu uz lielo māju atzīmētu ar šādu žestu – noalgojot viesmīli, lai ministriem būtu ērtāk. Kur viņš to iemācījās? Laikā, kad atradās AS “Rīgas siltums” padomē, vai pēdējos gados, kad kā valsts sekretārs ķemmēja matus pie Zemkopības ministrijas spoguļiem?

Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nodeva papīrgrozam kārtējo ziņojumu, kur izrādās – iepriekšējā teikumā minētā ministrija esot bijusi nesaprotami centīga un nesaimnieciska, lai iztērētu miljonus kaut kādām elektrisko automobiļu uzlādes stacijām. Ko mums tajā laikā šajā ministrijā dara Raivis ar zināmo uzvārdu? Jā, nekā pārsteidzoša – viņš ne tikai zina, viņš ir klāt tam gadījumam, par ko Valsts kontrole krata kulaku. Uz šāda fona kaut kāda kafijas pasniegšanas vispār izskatās kā drupačas zvirbuļiem. Lūk, par šo un nevis par papīra glāzītēm vajadzēja būt dusmīgai Evikai Siliņai.

Par šo jaunajam kancelejas direktoram vajadzēja jau piecas reizes atskaitīties publiski, paskaidrot vai arī – meklēt jaunu darba vietu, kas nav saistīta ar valsts pārvaldi. Bet viņš to nedarīs, jo tā nav pieņemts šajā nomenklatūrā. Jo viņš zina, ka viņa nozīmēšanai ir vadošās partijas aizmugure.

Vai atceraties, kas bija viens no pirmajiem publiskajiem vēstījumiem, ar ko jaunais valsts kancelejas barista nonāca uz skatuves? Ierēdņu attālinātais darbs. Viņš teicās, ka tas esot jāizbeidz, ka tam jāpieliek punkts. Kaut ko esat dzirdējuši par šo nodomu rezultātiem vai vismaz – nodomu protokoliem? Pilsētā runā, ka ierēdņu bars – vairāki tūkstoši, kas kovidlaika ierobežojumus ar distancēšanos jau padarījuši par savu laisko ikdienu ar vairākām erogēnām zonām, - esot Kronbergu pasūtījis dažus kabinetus tālāk un pa kreisi. Nezinu.

Kancelejas direktors varētu pastāstīt, kāpēc vienā otrā ministrijā mūsdienīgi iekārtotajās darba vietās pie galdiem joprojām pārstāvēts ir konkurētspējīgs tukšums, lai gan cilvēki uz papīra tur tomēr strādā. Vai Raivis Kronbergs jau šajā sakarā ir aplauzies vai – vēl tikai mācās? Čika kalšanā viņš bez šaubām ir labs, ko uzreiz nodemonstrēja ar kafijas kanniņu, bet – no tā svarīgā amata, kas ir nodots viņa rīcībā, prasa kaut ko vairāk. Nu, vismaz autonomu treniņu ar simulācijas elementiem: ko Kronbergs, piemēram, darītu, ja pie viņa ierastos “airBaltic” priekšnieks Gauss un piedāvātu valdībai no nacionālās aviokompānijas izīrēt tos trīs vai četrus elektriskos limuzīnus, kas tika nopirkti laikā, kad Latvija sūkāja ķepu? Gan jau varētu pamatot, kāpēc šis darījums ir izdevīgs. Gauss varētu. Vai Kronbergs spētu atteikt? Protams, ka ne.

It kā jau nav sarežģīti saprast, kāpēc šāda valstiska tumsonība ir atbalstāma no “Jaunās vienotības” puses. Tas ir elegants veids, kā noturēt savu elektorātu. Ja tos 30+ tūkstošus, kas ar valsts apmaksātiem izpletņiem iet uz darbu, regulē kondicionierus un dzer kafiju – ministrijās, departamentos, dienestos, valdēs un padomēs, aģentūrās, valsts kapitālsabiedrībās utt. utml – pareizina ar viņu radu skaitu, piemet klāt vēl paziņas – jūs dabūsiet 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu, kas “Jaunajai vienotībai” iedeva jaudīgos 26 mandātus.

Mēs taču saprotam, ka odu uzlidojums vasaras beigās bija saistīts ar lielās vētras lietavām un silto laiku. Politikā arī visu var izskaidrot. Vadošās partijas pozīcijas ir cementētas ierēdniecībā, tāpēc nekāda birokrātijas mazināšanas nesekos. JēVē pat ir vieglāk norīt savu nesmuko aplokšņu algu krupi un uzreiz sākt mākslīgu kampaņu par ēnu ekonomikas apkarošanu nekā pieķerties klāt publiskā sektora mežonīgajam apmatojumam.

Prasītos liela apjoma epilācija, bet – kurš to sāks? Žiletītes nepalīdzēs, bet lāzers ir dārgs. Un vēl – vadošie arī savai nākamajai paaudzei ir iestāstījuši, ka viņi noteiktā dzīves posmā nekādus smagumus nedrīkst nest, tāpēc cerēt uz jaunajiem pagaidām ir lieki… Varbūt tomēr lāzers?

Novērtē šo rakstu: