Valsts pārvalde tendēta izdomāt sev aizvien jaunus darbus, tas nozīmē papildu papīru kārtošanu nodokļu maksātājiem
Romāns Meļņiks, la.lv07.04.2025.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Vēlreiz par birokrātijas mazināšanu. Ja reiz premjere šo tēmu aktualizējusi un ja reiz mūsu sabiedrībai šī ir viena no apzinātām būtiskām problēmām, gribētos sagaidīt arī reālas pozitīvas pārmaiņas, ne tikai skaistas un pareizas politiķu frāzes. Un kā gan citādi var motivēt amatpersonas kādu darbu paveikt līdz galam, līdz cerētam rezultātam, ja ne visu laiku atgādinot par solīto.
Par birokrātijas mazināšanas iespējām un arī šķēršļiem mēs ar pieaicinātiem ekspertiem marta vidū runājām TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” (ja neredzējāt televīzijā, to iespējams noskatīties portālā xtv.lv). Raidījums sanāca labs, jo viesi šo tēmu pārzina ļoti labi, bet par birokrātijas mazināšanas iespējām gan skepse diskusijas laikā tikai pieauga.
Jo izskatās, ka no lēmumu pieņēmēju puses ieinteresētība šo procesu virzīt uz priekšu ir vien pašai premjerei, kura nu kļuvusi par šīs tēmas ķīlnieci, – pati plaši izziņoja, nu tieši no viņas taču prasīs rezultātu.
Pārējie valdībā un ministrijās sēž klusu kā pelītes, lai tik viņus neviens neaiztiek, lai tik viņiem neko neliek darīt vai, nedod dievs, kādus štatus samazināt, kādas budžeta pozīcijas savā pārziņā esošajā jomā apcirpt.
No visas valdības vienīgi ekonomikas ministrs atļāvās rosināt trīs pārmaiņas, bet arī tās neguva nekādu atsaucību. Opozīcijas iniciatīvas? Jā, tādas ir un tīri labas, bet kurš gan, pie varas būdams, kādreiz ņēmis vērā no varas atstumto viedokļus?!
Ir labi, ka priekšlikumu apkopotāja un normatīvu grozījumu sagatavotāja lomā ir Valsts kanceleja. Tai ir lielas pilnvaras un arī kompetence. Taču slikti, ka tās darbības lauks jau pieminētās ministriju pasivitātes dēļ ir sašaurināts vien līdz uzņēmēju organizāciju apzināto problēmu risināšanai.
Skaidrs, ka uzņēmēji redz tikai uz viņiem attiecināmās birokrātiskās procedūras un ir ieinteresēti palīdzēt meklēt risinājumus to vienkāršošanai. Taču neviens cits no malas nepārzina ministriju un ar tām saistīto iestāžu iekšējās procedūras, katra darbinieka efektivitāti utt., kā vien šajās institūcijās strādājošie. To, ka tieši tur ir ārkārtīgi daudz problēmu, pieminētajā raidījumā apliecināja arī Valsts kontroles pārstāve. Ieteikumi pausti gadiem ilgi, bet vai tos kāds ņēmis vērā?…
Interesanti, ka uzreiz pēc raidījuma mūs sazvanīja arī skatītāji, kuri strādājuši valsts pārvaldē un labi zina tur notiekošo. Un zīmīgi, ka vairāki skatītāji runāja par vienu un to pašu – iestādēs apzināti netiek aizpildītas visas vakances, tā ietaupa algu fondu, ko laiku pa laikam var izmaksāt dažādās piemaksās un prēmijās.
Pat, ja “no augšas” uzspiež kādu štata vietu samazināt, tad samazina tādu, kurā ir darbinieks, attiecīgi viņam uzteicot darbu un pārkraujot pienākumus palikušajiem, bet vakantās štata vietas nemazina.
Vai tā ir un kur tā ir, nezinu, bet, ja tiešām ir vēlme mazināt birokrātisko slogu, šo problēmu risināt varētu pavisam vienkārši – izrevidēt visas ilgstošās vakances un nelietderīgās likvidēt, attiecīgi ietaupot līdzekļus. Kāpēc jau sen tā nav darīts? Jo politiķi negrib nodarīt pāri sev pakļautajiem ierēdņiem?
Vēl skatītāji pauž arī neticību, ka vispār ko iespējams pasākt pret birokrātu veidoto sistēmu. Gana daudzkārt jau mēģināts. Jā, tas tiesa, ka kampaņveida centieni mazināt birokrātisko slogu bijuši vairākkārt. Īsu atskatu tā vēsturē šajās dienās apkopojis žurnālists Dzintris Kolāts, tas atrodams Facebook. Taču te jāatceras (un par to runājām arī jau pieminētajā raidījumā), ka ar kampaņveidīgām darbībām nepietiek – nepieciešams radīt pastāvīgu birokrātijas ierobežošanas sistēmu. Jo tiklīdz uzraudzība atslābst, tā valsts pārvalde tendēta izdomāt sev aizvien jaunus darbus, lai pamatotu savu nepieciešamību, un lielā daļā gadījumu tas nozīmē papildu papīru kārtošanu pārējiem nodokļu maksātājiem.
Ja valdības vadītājai tiešām ir patiesa vēlme mazināt birokrātisko slogu, bija nevis jāaprobežojas ar kādu atsevišķu darba grupu un tās debatēm par atsevišķiem normatīvu grozījumiem, bet gan, kā rosina uzņēmēju organizācijas un akcentē Valsts kontrole, jādod uz rezultātu vērsti uzdevumi visai valsts pārvaldei. Jārīko tāda kā lielā talka, kad katrs politiķis pats nāk ar ierosmēm un idejas prasa plašam sabiedrības lokam. Un pēc tam uzreiz jāievieš pastāvīgu uzraudzības sistēmu, kaut vai pilnvarojot tam īpašu Valsts kontroles vienību.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
