Valsts policija apliecina: uz „stratēģisko partneri” „aborigēnu likumi” neattiecas
PIETIEK05.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai līdzšinējā ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa Petita uzskata, ka uz viņu vietējie likumi un noteikumi neattiecas? Šāds jautājums publiski tika uzdots jūlija vidū, kad gājējiem Rīgā, Antonijas ielā ceļu aizšķērsoja pa pusei uz ietves novietotā vēstnieces bruņotā automašīna un vēl cits diplomātiskā dienesta auto. Tagad Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde ir sniegusi oficiālu atbildi – „stratēģiskā partnera” pārstāvei ir viss pamats tā domāt.
Kā jau aprakstīts, lai gan todien 10-20 metru attālumā bija brīvas „oficiālās” stāvvietas, vismaz divas automašīnas bija novietotas, pārkāpjot visus iespējamos auto novietošanas noteikumus”.
Vēstnieces bruņotais Cadillac, izrotāts ar ASV karodziņu, bija novietots pa pusei uz ietves, bet vēl viens diplomātiskā dienesta auto atradās turpat, pa pusei iedzīts pagalma iebrauktuvē.
Rezultātā radās situācijas, kad, piemēram, mātei ar diviem bērniem uz velosipēdiem nebija iespējams izspraukties starp augstās amatpersonas un viņas pavadītāju automašīnām.
Tikai pēc apmēram pusotras stundas vēstniece – kura savu pilnvaru priekšpēdējā dienā privāti apciemoja Dienvidkorejas vēstniecības pārstāvi, - iznāca no ēkas un devās prom.
Šajā laikā šai vietai, kā liecina aculiecinieku stāstītais, vairākkārt garām devušies policijas pārstāvji, taču uz automašīnu stāvēšanas noteikumu pārkāpumu – iespējams, auto karodziņa vai drošībnieku žestu dēļ – nereaģēja.
Ir bijuši vēstnieki un vēstniecības, kas līdzīgās situācijās ir savu vainu atzinuši un atvainojušies. Piemēram, Azerbaidžānas vēstnieks Elmans Zeinalovs pirms četriem gadiem publiski atvainojās par Rīgā, Brīvības bulvārī pie veikala Gastronome novietoto vēstniecības automašīnu un solīja, ka tas vairs nekad neatkārtosies un šoferis tiks sodīts.
Vēstnieks pats personīgi mašīnu tur nekad neatstājot, bet saprotot, ka ir atbildīgs par savas vēstniecības darbiniekiem, tādēļ pieņemot kritiku un atvainojoties visiem, kam tā sagādājusi neērtības.
Taču ne Petita, ne kāds no ASV vēstniecības darbiniekiem nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai arī, uzturoties ASV, viņa savu automašīnu novieto neatļautā vietā, pat uz ietvēm vai arī tā rīkojas tikai „aborigēnu zemēs” un vai viņa gatavojas atvainoties par savu prettiesisko, neētisko rīcību, dienesta auto atļaujot novietot neatļautā vietā, pat uz gājējiem paredzētas ietves. Arī citi uzdotie jautājumi tika ignorēti.
Latvijas Ārlietu ministrija diplomātiski norādīja, ka „saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 41.panta pirmo punktu diplomātiskajam aģentam, nekaitējot viņu privilēģijām un imunitātēm, ir pienākums cienīt uzņemošās valsts likumus un noteikumus”.
Tiesa, atbilstoši 1961.gada Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem diplomātiskajiem aģentiem un diplomātiskās pārstāvniecības transportlīdzekļiem ir imunitāte no uzņemošās valsts administratīvās jurisdikcijas. Taču Ārlietu ministrija norāda, ka „nav pieņemami gadījumi, kad diplomātiskie aģenti pārkāpuši ceļa satiksmes noteikumus un ministrija regulāri atgādina diplomātiskajām pārstāvniecībām par saistošo pienākumu cieņpilni ievērot uzņemošās valsts normatīvo aktu prasības”
Valsts policija sākumā skaidroja - ja tiek konstatēts, ka diplomātiskais transportlīdzeklis novietots stāvēšanai tam neparedzētā vietā, tad tam tāpat kā jebkuram citam transportlīdzeklim tiek sastādīts protokols.
"Jāņem vērā, ka transportlīdzeklim nav diplomātiskās imunitātes, tāda ir tikai diplomātiem. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka vadītājs ar diplomātisko transportlīdzekli veicis pārkāpumu, policija pārbauda, vai šim vadītājam ir diplomātiskā imunitāte, un tad lemj par tālāko rīcību," skaidroja Valsts policija.
Taču pēc oficiāla iesnieguma saņemšanas Valsts policija ir „pārdomājusi”, un tagad tās viedoklis ir pilnīgi cits – publicējam to pilnībā:
„Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē ir izskatīts Jūsu 2019.gada 15.jūlija iesniegums, kurā sniedzāt ziņas par transportlīdzekļa, ar valsts reģistrācijas numuru CD 540, vadītāju, kas pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu informējam, ka, pamatojoties uz Ārlietu, ministrijas Valsts protokola sniegto informāciju, augstāk minētā transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma brīdī 2019.gada 11.jūlijā veica darba pienākumus. Pamatojoties uz reciprocitātes principu starp Latvijas un Amerikas savienotajām valstīm [saglabāta oriģinālā rakstība], 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem noteiktā imunitāte uz administratīvo jurisdikciju attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem netiek piemērota.
Ņemot vērā augstāk minēto, Valsts policijai nav tiesiska pamata personas sodīšanai un administratīvās lietas uzsākšanai.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
