
Valsts policija apliecina: uz „stratēģisko partneri” „aborigēnu likumi” neattiecas
PIETIEK05.11.2019.
Komentāri (0)
Vai līdzšinējā ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa Petita uzskata, ka uz viņu vietējie likumi un noteikumi neattiecas? Šāds jautājums publiski tika uzdots jūlija vidū, kad gājējiem Rīgā, Antonijas ielā ceļu aizšķērsoja pa pusei uz ietves novietotā vēstnieces bruņotā automašīna un vēl cits diplomātiskā dienesta auto. Tagad Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde ir sniegusi oficiālu atbildi – „stratēģiskā partnera” pārstāvei ir viss pamats tā domāt.
Kā jau aprakstīts, lai gan todien 10-20 metru attālumā bija brīvas „oficiālās” stāvvietas, vismaz divas automašīnas bija novietotas, pārkāpjot visus iespējamos auto novietošanas noteikumus”.
Vēstnieces bruņotais Cadillac, izrotāts ar ASV karodziņu, bija novietots pa pusei uz ietves, bet vēl viens diplomātiskā dienesta auto atradās turpat, pa pusei iedzīts pagalma iebrauktuvē.
Rezultātā radās situācijas, kad, piemēram, mātei ar diviem bērniem uz velosipēdiem nebija iespējams izspraukties starp augstās amatpersonas un viņas pavadītāju automašīnām.
Tikai pēc apmēram pusotras stundas vēstniece – kura savu pilnvaru priekšpēdējā dienā privāti apciemoja Dienvidkorejas vēstniecības pārstāvi, - iznāca no ēkas un devās prom.
Šajā laikā šai vietai, kā liecina aculiecinieku stāstītais, vairākkārt garām devušies policijas pārstāvji, taču uz automašīnu stāvēšanas noteikumu pārkāpumu – iespējams, auto karodziņa vai drošībnieku žestu dēļ – nereaģēja.
Ir bijuši vēstnieki un vēstniecības, kas līdzīgās situācijās ir savu vainu atzinuši un atvainojušies. Piemēram, Azerbaidžānas vēstnieks Elmans Zeinalovs pirms četriem gadiem publiski atvainojās par Rīgā, Brīvības bulvārī pie veikala Gastronome novietoto vēstniecības automašīnu un solīja, ka tas vairs nekad neatkārtosies un šoferis tiks sodīts.
Vēstnieks pats personīgi mašīnu tur nekad neatstājot, bet saprotot, ka ir atbildīgs par savas vēstniecības darbiniekiem, tādēļ pieņemot kritiku un atvainojoties visiem, kam tā sagādājusi neērtības.
Taču ne Petita, ne kāds no ASV vēstniecības darbiniekiem nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai arī, uzturoties ASV, viņa savu automašīnu novieto neatļautā vietā, pat uz ietvēm vai arī tā rīkojas tikai „aborigēnu zemēs” un vai viņa gatavojas atvainoties par savu prettiesisko, neētisko rīcību, dienesta auto atļaujot novietot neatļautā vietā, pat uz gājējiem paredzētas ietves. Arī citi uzdotie jautājumi tika ignorēti.
Latvijas Ārlietu ministrija diplomātiski norādīja, ka „saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 41.panta pirmo punktu diplomātiskajam aģentam, nekaitējot viņu privilēģijām un imunitātēm, ir pienākums cienīt uzņemošās valsts likumus un noteikumus”.
Tiesa, atbilstoši 1961.gada Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem diplomātiskajiem aģentiem un diplomātiskās pārstāvniecības transportlīdzekļiem ir imunitāte no uzņemošās valsts administratīvās jurisdikcijas. Taču Ārlietu ministrija norāda, ka „nav pieņemami gadījumi, kad diplomātiskie aģenti pārkāpuši ceļa satiksmes noteikumus un ministrija regulāri atgādina diplomātiskajām pārstāvniecībām par saistošo pienākumu cieņpilni ievērot uzņemošās valsts normatīvo aktu prasības”
Valsts policija sākumā skaidroja - ja tiek konstatēts, ka diplomātiskais transportlīdzeklis novietots stāvēšanai tam neparedzētā vietā, tad tam tāpat kā jebkuram citam transportlīdzeklim tiek sastādīts protokols.
"Jāņem vērā, ka transportlīdzeklim nav diplomātiskās imunitātes, tāda ir tikai diplomātiem. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka vadītājs ar diplomātisko transportlīdzekli veicis pārkāpumu, policija pārbauda, vai šim vadītājam ir diplomātiskā imunitāte, un tad lemj par tālāko rīcību," skaidroja Valsts policija.
Taču pēc oficiāla iesnieguma saņemšanas Valsts policija ir „pārdomājusi”, un tagad tās viedoklis ir pilnīgi cits – publicējam to pilnībā:
„Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē ir izskatīts Jūsu 2019.gada 15.jūlija iesniegums, kurā sniedzāt ziņas par transportlīdzekļa, ar valsts reģistrācijas numuru CD 540, vadītāju, kas pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu informējam, ka, pamatojoties uz Ārlietu, ministrijas Valsts protokola sniegto informāciju, augstāk minētā transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma brīdī 2019.gada 11.jūlijā veica darba pienākumus. Pamatojoties uz reciprocitātes principu starp Latvijas un Amerikas savienotajām valstīm [saglabāta oriģinālā rakstība], 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem noteiktā imunitāte uz administratīvo jurisdikciju attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem netiek piemērota.
Ņemot vērā augstāk minēto, Valsts policijai nav tiesiska pamata personas sodīšanai un administratīvās lietas uzsākšanai.”





Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.