Iesaki rakstu: 
Viss līdzšinējais ir pupu mizas, Valsts policijā tiek plānota vēl lielāka varas pārdale un sagrābšana. (Protams, ņemiet vērā, ka viss tālāk lasāmais ir tikai manas iedomas un sapņi.)
Vispirms no trases novāca Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Sozinovu un pēc tam mēģināja viņu iesēdināt ar Valsts drošības dienesta palīdzību.
Tagad nu jau bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ieliktenis Armands Ruks (attēlā) plāno aizvākt Rīgas policijas priekšnieku Juri Šulti uz Valsts policijas koledžu, kad tās direktors Ģirts Zalāns iznāks no atvaļinājuma.
J. Šultes vietā par Rīgas reģiona pārvaldes policijas priekšnieku plāno ielikt Juri Staļģevicu un par Rīgas kriminālpolicijas priekšnieku savu draugu Vilni Nagli.
Par Rīgas reģiona pārvaldeds „ekonomikas policijas” priekšnieci tiktu ielikts Nagļa cilvēks – Inga Meikšāne un par Rīgas policijas nodaļu priekšniekiem – ar A. Ruku saistīti cilvēki. Tas nozīmē, ka Rīgā ar A. Ruka svētību varēs darīt jebko.
Tagad ar LatRosTrans naftas trubu saistīti cilvēki no Jelgavas ieņem amatus gan Rīgas kriminālpolicijā (J. Staļģevics), gan visas Latvijas kārtības policijā (priekšnieks Andris Zellis), gan visas Latvijas „Ekonomikas policijā” - kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (priekšnieks Jānis Bauska).
Jā, un vēl policija tagad braukās ar Baltic Taxi, jo kādam oligarham vajag naudu uz vēlēšanām…
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
