Viss līdzšinējais ir pupu mizas, Valsts policijā tiek plānota vēl lielāka varas pārdale un sagrābšana. (Protams, ņemiet vērā, ka viss tālāk lasāmais ir tikai manas iedomas un sapņi.)
Vispirms no trases novāca Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Sozinovu un pēc tam mēģināja viņu iesēdināt ar Valsts drošības dienesta palīdzību.
Tagad nu jau bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ieliktenis Armands Ruks (attēlā) plāno aizvākt Rīgas policijas priekšnieku Juri Šulti uz Valsts policijas koledžu, kad tās direktors Ģirts Zalāns iznāks no atvaļinājuma.
J. Šultes vietā par Rīgas reģiona pārvaldes policijas priekšnieku plāno ielikt Juri Staļģevicu un par Rīgas kriminālpolicijas priekšnieku savu draugu Vilni Nagli.
Par Rīgas reģiona pārvaldeds „ekonomikas policijas” priekšnieci tiktu ielikts Nagļa cilvēks – Inga Meikšāne un par Rīgas policijas nodaļu priekšniekiem – ar A. Ruku saistīti cilvēki. Tas nozīmē, ka Rīgā ar A. Ruka svētību varēs darīt jebko.
Tagad ar LatRosTrans naftas trubu saistīti cilvēki no Jelgavas ieņem amatus gan Rīgas kriminālpolicijā (J. Staļģevics), gan visas Latvijas kārtības policijā (priekšnieks Andris Zellis), gan visas Latvijas „Ekonomikas policijā” - kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (priekšnieks Jānis Bauska).
Jā, un vēl policija tagad braukās ar Baltic Taxi, jo kādam oligarham vajag naudu uz vēlēšanām…






Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.