Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Sabiedrisko mediju uzraugs vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti,” – ar šādu skaļu paziņojumu jūlija beigās nāca klajā abu Latvijas sabiedrisko mediju pārstāvji. Tagad, kad saistībā ar ziņu noplūdi par cilvēkiem, kuri šopavasar bija pieteikušies konkursā uz vakantajām vietām Latvijas Televīzijas valdē, ir sākts kriminālprocess, sabiedriskie mediji klusē – un ne bez iemesla.

Sabiedrisko mediju „ietekmēšanas spēles”

Šā gada 29. martā Latvijas Radio nāca klajā ar apjomīgu sižetu par to, ka „pastāv bažas” par negodprātīgu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu atlases procedūru. Atsaucoties konkrēti uz LTV Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni, sabiedriskais radio ziņoja, ka esot „bažas, ka notiek dažādas spēles”, lai konkurss „nebūtu godīgs”.

Tiesa, arī pats Latvijas Radio sižets atgādināja tieši šādu „spēli”. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izšķirīgā balsojuma priekšvakarā sabiedriskais radio ar atsauci uz I. Elksni saistībā ar kandidātiem uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos paziņoja: „Neoficiāli zināms, ka NEPLP varētu apstiprināt nevis profesionālāko pretendentu, bet gan politiķiem un sev tīkamu cilvēku.”

Latvijas Radio nosauca divus šādus „bažas radošos” pretendentus – bijušo LTV satura redaktoru Ivaru Āboliņu, par kuru „izskan versijas, ka Āboliņš ir Nacionālajai apvienībai simpātisks kandidāts”, un izklaides šovu producentu Kristapu Valdnieku, saistībā ar kuru esot „bažas par iespējamu interešu konfliktu”: viņa dzīvesbiedre strādā televīzijas kanālā LNT, un tiesa skata strīdu, kurā LNT apsūdz LTV par rīta ziņu raidījuma formāta autortiesību pārkāpumiem.

Šim un acīmredzami saskaņotajam sižetam LTV raidījumā Panorāma, kuru veido I. Elksnes vadītais Ziņu dienests, bija „spēles” autoriem vēlamais efekts uz lēmuma pieņēmējiem, - ne I. Āboliņš, ne K. Valdnieks LTV valdes locekļa amatu tā arī neieņēma, un sižetu ietekmētajā balsojumā ar minimālu – vienas balss pārsvaru uzvarēja Sergejs Ņesterovs.

Mediju uzraugs pret radio žurnālisti?

Taču četrus mēnešus vēlāk izrādījās, ka efektam ir bijis arī blakusefekts – tika paziņots, ka Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude par to, kādā veidā ziņas par LTV valdes locekļa pretendentiem, kuru konfidencialitāti oficiāli aizsargāja likums, ir „noplūdušas”.

Latvijas Radio korespondenta Edgara Kupča un LTV darbinieka Ivo Leitāna kopīgi gatavotā materiālā ar norādi, ka „jau iepriekš sabiedriskā medija uzraudzības padomes locekļi tikuši saistīti ar politiskajām partijām”, tika pavēstīts, ka NEPLP esot vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu izplatīšanu 29. marta Latvijas Radio sižetā.

Tam sekojis policijas zvans radio žurnālistei ar „aicinājumiem, var teikt, pat pavēles formā atklāt informācijas avotus”, un jaunajā sabiedrisko mediju materiālā šie notikumi tika pasniegti kā – „Sabiedrisko mediju uzraugs vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti”.

Taču, kā liecina Dienas rīcībā esošie dokumenti, patiesībā notikumi ir risinājušies citādi – policijas pārbaude un nu arī kriminālprocess ir sākti pēc pavisam citas personas iesniegumu saņemšanas, un pavisam citām personām, nevis Latvijas Radio žurnālistei, ir jāuztraucas par šī kriminālprocesa iznākumu.

Ir sākts kriminālprocess

I. Āboliņš tagad Dienai stāsta, ka nekavējoties pēc Latvijas Radio sižeta tieši viņš kā persona, kuras dati nelikumīgi noplūdināti, ir vērsies ar iesniegumiem gan pie iekšlietu ministra un Drošības policijā, gan Datu valsts inspekcijā un arī NEPLP.

Prasība visos iesniegumos bijusi viena – nevis kādā veidā vērsties pret medijiem, bet gan noskaidrot, kura no pretendentu izvērtēšanā oficiāli iesaistītajām personām ir pārkāpusi likumu, noplūdinot tās rīcībā nonākušās ziņas par „bažas radošajiem” pretendentiem.

LTV valdes locekļa amata pretendenta pretenziju par pamatotu atzinusi gan Datu valsts inspekcija, kas vispirms uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu un tad atzinusi I. Āboliņu par cietušo, gan arī Drošības policija, kas veiktās resoriskās pārbaudes rezultātus pēc piekritības nosūtījusi Valsts policijai.

Tieši pamatojoties uz I. Āboliņa iesniegumiem, 16. augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 200. panta, kas paredz kriminālatbildību par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Trīs „pretendenti” uz kriminālsodu

Kriminālprocess šajā lietā sākts pēc šī panta 1. daļas – tieši par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Tas savukārt nozīmē – tiesībsargāšanas iestādes nevis vēršas pret žurnālistiem, bet gan sākušas kriminālprocesu, turot aizdomās personas, kuras bija tieši saistītas ar konkursa rīkošanu un bija parakstījušās par informācijas neizpaušanu.

Šādu personu savukārt, kā liecina oficiālā informācija, nemaz nav daudz: LTV valdes locekļu konkursa nominācijas komisijā strādāja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere (komisijas vadītāja), NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska, Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Arturs Vaiders, padomes locekle Baiba Strautmane un Pārresorsu koordinācijas centra deleģētais pārstāvis Vladislavs Vesperis.

Komisijā bija iekļauta arī neatkarīgā eksperte ar padomdevēja tiesībām – LTV arodbiedrību pārstāve Agita Cāne, taču pēc konkursantu pieteikumu atvēršanas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam interešu konflikta ierobežojumam LTV arodbiedrības pārstāve tālākajā komisijas darbā piedalīties nevarēja.

Tas nozīmē, ka atbilstoši Krimināllikuma pantam, pēc kura sākts kriminālprocess, „pretendenti” uz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu paliek tikai tie, kam nav valsts amatpersonas statusa, - A. Vaiders, A. Cāne un kādreizējā žurnāliste B. Strautmane.

Aizdomu ēna pār piesaistīto „eksperti”

Ļoti tumša aizdomu ēna krīt tieši pār kandidātu vērtēšanai piesaistīto „eksperti” B. Strautmani – un ne tikai tāpēc, ka sociālo tīklu vidē ir plaši zināmas viņas vēlu vakara stundu publiskās atklāsmes, kas liek domāt par to rašanos reibinošu vielu ietekmē.

„Jā, man ir konkrētas aizdomas tieši par Baibu Strautmani, kura konkursa pārrunās neslēpa atklātu, agresīvu nepatiku pret mani un nekaunējās pat intervēšanas laikā par mani izplatīt klajus melus,” Dienai saka I. Āboliņš.

Pati B. Strautmane gan noliedz, ka viņa varētu būt noplūdinātās informācijas pirmavots. Dienas rīcībā ir viņas parakstīts, ar šā gada 1. jūniju datēts „iesniegums”, kurā kādreizējā žurnāliste apgalvo: „Neesmu nodevusi informāciju par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes locekļu amata kandidātiem trešajām pusēm, tai skaitā neesmu to nodevusi valsts SIA Latvijas Radio, kā arī neesmu veikusi citas darbības saistībā ar šo personu datiem, kuras būtu pretrunā ar Fizisku personu datu aizsardzības likumu un citiem spēkā esošiem tiesību aktiem personu datu aizsardzības jomā.”

Tiesa, aizdomas saistībā ar šo oficiālo apliecinājumu rada fakts, ka precīzi – līdz pat burtu šriftam un pēdējam burtam un komatam – tādu pašu iesniegumu, kas tāpat datēts ar 1. jūniju, ir parakstījusi arī NEPLP priekšsēdētājas vietniece, Nominācijas komisijas vadītāja D. Ķezbere. Uz jautājumu, kā radušies šādi „copy-paste” paskaidrojumi, sniegtā B. Strautmanes atbilde šaubu ēnu vēl tikai sabiezina – šāda sagatave viņai vienkārši esot iedota parakstīt NEPLP.

Baiba Strautmane: „Ā, pareizi, tagad atceros...”

- Vai taisnība, ka jūs esat rakstiski apliecinājusi, ka neesat bijusi tā, kas nopludināja informāciju par valdes locekļa kandidātiem?

- Kā mēs labi zinām, policija veic izmeklēšanu, pamatojoties uz padomes iesniegumu. Taisnība ir tā, ka es esmu bijusi policijā, sniegusi liecības un apstiprinājusi, ka es neesmu nopludinājusi šo informāciju.

- Un rakstiski?

- Nu, es esmu parakstījusi policijas protokolu.

- Bet pati rakstījusi neesat?

- Mums visiem nominācijas komisijas locekļiem pirms procesa uzsākšanas bija jāparaksta dokuments, ka mēs apņemamies neizpaust informāciju. Tas ir tas, ko mēs visi esam izdarījuši, ieskaitot mani.

- Un kam jūs to rakstisko apliecinājumu nodevāt?

- Padomei tas viss palika. Padome to bija sagatavojusi, padomē tas viss arī palika.

- Jūs pati nerakstījāt, tikai parakstījāt?

- Protams... Ā, pareizi, tagad atceros. Tad, kad tas skandāls sākās un... Jo vispirms Āboliņš uzrakstīja iesniegumu policijai. Es īsti nezinu to secību, kurā brīdī padome uzskatīja, ka viņiem arī ir jāraksta iesniegums. Bet bija viens brīdis vasarā, kad mēs, visi Nominācijas komisijas locekļi, tikām aicināti uz padomi parakstīt atkal jau sagatavotus tekstiņus, ka mēs neesam izpauduši. To es arī esmu parakstījusi. Tādā ziņā var teikt, ka es esmu rakstiski apliecinājusi. Bet tādu standarta papīru, kas visiem bija sagatavots.

- Un to papīru iedeva padome?

- Jā.

- Un kas konkrēti?

- Es domāju, ka Gita, es neatceros uzvārdu. Man šķiet, ka viņa vada to lietvedību...

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

21

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

Foto2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu fotoilustrācijās) Roberts Raimo izstājās no nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam valstiskumam uzticīgi kalpojošās „zaļās partijas”, lai dibinātu šodienas Latvijā unikālu politisko spēku. Par Roberta Raimo nodomu „Delfi” rakstīja: "Viņš uzskata, ka ir nepieciešams dibināt jaunu politisko spēku – kustību, kas savās rindās vienotu vairāk nekā 20 tūkstošus biedru un "būtu nopietns pretsvars ārējās pārvaldes (!?) uzspiestajai politikai Latvijā".”
Lasīt visu...

10

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

FotoArvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad.
Lasīt visu...

21

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

FotoZaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu turpināt konstruktīvu darbu pie jaunās valdības izveides, lai attaisnotu sabiedrības doto mandātu un izvestu valsti no politiskā strupceļa, akcentē ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...