Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Sabiedrisko mediju uzraugs vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti,” – ar šādu skaļu paziņojumu jūlija beigās nāca klajā abu Latvijas sabiedrisko mediju pārstāvji. Tagad, kad saistībā ar ziņu noplūdi par cilvēkiem, kuri šopavasar bija pieteikušies konkursā uz vakantajām vietām Latvijas Televīzijas valdē, ir sākts kriminālprocess, sabiedriskie mediji klusē – un ne bez iemesla.

Sabiedrisko mediju „ietekmēšanas spēles”

Šā gada 29. martā Latvijas Radio nāca klajā ar apjomīgu sižetu par to, ka „pastāv bažas” par negodprātīgu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu atlases procedūru. Atsaucoties konkrēti uz LTV Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni, sabiedriskais radio ziņoja, ka esot „bažas, ka notiek dažādas spēles”, lai konkurss „nebūtu godīgs”.

Tiesa, arī pats Latvijas Radio sižets atgādināja tieši šādu „spēli”. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izšķirīgā balsojuma priekšvakarā sabiedriskais radio ar atsauci uz I. Elksni saistībā ar kandidātiem uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos paziņoja: „Neoficiāli zināms, ka NEPLP varētu apstiprināt nevis profesionālāko pretendentu, bet gan politiķiem un sev tīkamu cilvēku.”

Latvijas Radio nosauca divus šādus „bažas radošos” pretendentus – bijušo LTV satura redaktoru Ivaru Āboliņu, par kuru „izskan versijas, ka Āboliņš ir Nacionālajai apvienībai simpātisks kandidāts”, un izklaides šovu producentu Kristapu Valdnieku, saistībā ar kuru esot „bažas par iespējamu interešu konfliktu”: viņa dzīvesbiedre strādā televīzijas kanālā LNT, un tiesa skata strīdu, kurā LNT apsūdz LTV par rīta ziņu raidījuma formāta autortiesību pārkāpumiem.

Šim un acīmredzami saskaņotajam sižetam LTV raidījumā Panorāma, kuru veido I. Elksnes vadītais Ziņu dienests, bija „spēles” autoriem vēlamais efekts uz lēmuma pieņēmējiem, - ne I. Āboliņš, ne K. Valdnieks LTV valdes locekļa amatu tā arī neieņēma, un sižetu ietekmētajā balsojumā ar minimālu – vienas balss pārsvaru uzvarēja Sergejs Ņesterovs.

Mediju uzraugs pret radio žurnālisti?

Taču četrus mēnešus vēlāk izrādījās, ka efektam ir bijis arī blakusefekts – tika paziņots, ka Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude par to, kādā veidā ziņas par LTV valdes locekļa pretendentiem, kuru konfidencialitāti oficiāli aizsargāja likums, ir „noplūdušas”.

Latvijas Radio korespondenta Edgara Kupča un LTV darbinieka Ivo Leitāna kopīgi gatavotā materiālā ar norādi, ka „jau iepriekš sabiedriskā medija uzraudzības padomes locekļi tikuši saistīti ar politiskajām partijām”, tika pavēstīts, ka NEPLP esot vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu izplatīšanu 29. marta Latvijas Radio sižetā.

Tam sekojis policijas zvans radio žurnālistei ar „aicinājumiem, var teikt, pat pavēles formā atklāt informācijas avotus”, un jaunajā sabiedrisko mediju materiālā šie notikumi tika pasniegti kā – „Sabiedrisko mediju uzraugs vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti”.

Taču, kā liecina Dienas rīcībā esošie dokumenti, patiesībā notikumi ir risinājušies citādi – policijas pārbaude un nu arī kriminālprocess ir sākti pēc pavisam citas personas iesniegumu saņemšanas, un pavisam citām personām, nevis Latvijas Radio žurnālistei, ir jāuztraucas par šī kriminālprocesa iznākumu.

Ir sākts kriminālprocess

I. Āboliņš tagad Dienai stāsta, ka nekavējoties pēc Latvijas Radio sižeta tieši viņš kā persona, kuras dati nelikumīgi noplūdināti, ir vērsies ar iesniegumiem gan pie iekšlietu ministra un Drošības policijā, gan Datu valsts inspekcijā un arī NEPLP.

Prasība visos iesniegumos bijusi viena – nevis kādā veidā vērsties pret medijiem, bet gan noskaidrot, kura no pretendentu izvērtēšanā oficiāli iesaistītajām personām ir pārkāpusi likumu, noplūdinot tās rīcībā nonākušās ziņas par „bažas radošajiem” pretendentiem.

LTV valdes locekļa amata pretendenta pretenziju par pamatotu atzinusi gan Datu valsts inspekcija, kas vispirms uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu un tad atzinusi I. Āboliņu par cietušo, gan arī Drošības policija, kas veiktās resoriskās pārbaudes rezultātus pēc piekritības nosūtījusi Valsts policijai.

Tieši pamatojoties uz I. Āboliņa iesniegumiem, 16. augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 200. panta, kas paredz kriminālatbildību par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Trīs „pretendenti” uz kriminālsodu

Kriminālprocess šajā lietā sākts pēc šī panta 1. daļas – tieši par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Tas savukārt nozīmē – tiesībsargāšanas iestādes nevis vēršas pret žurnālistiem, bet gan sākušas kriminālprocesu, turot aizdomās personas, kuras bija tieši saistītas ar konkursa rīkošanu un bija parakstījušās par informācijas neizpaušanu.

Šādu personu savukārt, kā liecina oficiālā informācija, nemaz nav daudz: LTV valdes locekļu konkursa nominācijas komisijā strādāja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere (komisijas vadītāja), NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska, Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Arturs Vaiders, padomes locekle Baiba Strautmane un Pārresorsu koordinācijas centra deleģētais pārstāvis Vladislavs Vesperis.

Komisijā bija iekļauta arī neatkarīgā eksperte ar padomdevēja tiesībām – LTV arodbiedrību pārstāve Agita Cāne, taču pēc konkursantu pieteikumu atvēršanas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam interešu konflikta ierobežojumam LTV arodbiedrības pārstāve tālākajā komisijas darbā piedalīties nevarēja.

Tas nozīmē, ka atbilstoši Krimināllikuma pantam, pēc kura sākts kriminālprocess, „pretendenti” uz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu paliek tikai tie, kam nav valsts amatpersonas statusa, - A. Vaiders, A. Cāne un kādreizējā žurnāliste B. Strautmane.

Aizdomu ēna pār piesaistīto „eksperti”

Ļoti tumša aizdomu ēna krīt tieši pār kandidātu vērtēšanai piesaistīto „eksperti” B. Strautmani – un ne tikai tāpēc, ka sociālo tīklu vidē ir plaši zināmas viņas vēlu vakara stundu publiskās atklāsmes, kas liek domāt par to rašanos reibinošu vielu ietekmē.

„Jā, man ir konkrētas aizdomas tieši par Baibu Strautmani, kura konkursa pārrunās neslēpa atklātu, agresīvu nepatiku pret mani un nekaunējās pat intervēšanas laikā par mani izplatīt klajus melus,” Dienai saka I. Āboliņš.

Pati B. Strautmane gan noliedz, ka viņa varētu būt noplūdinātās informācijas pirmavots. Dienas rīcībā ir viņas parakstīts, ar šā gada 1. jūniju datēts „iesniegums”, kurā kādreizējā žurnāliste apgalvo: „Neesmu nodevusi informāciju par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes locekļu amata kandidātiem trešajām pusēm, tai skaitā neesmu to nodevusi valsts SIA Latvijas Radio, kā arī neesmu veikusi citas darbības saistībā ar šo personu datiem, kuras būtu pretrunā ar Fizisku personu datu aizsardzības likumu un citiem spēkā esošiem tiesību aktiem personu datu aizsardzības jomā.”

Tiesa, aizdomas saistībā ar šo oficiālo apliecinājumu rada fakts, ka precīzi – līdz pat burtu šriftam un pēdējam burtam un komatam – tādu pašu iesniegumu, kas tāpat datēts ar 1. jūniju, ir parakstījusi arī NEPLP priekšsēdētājas vietniece, Nominācijas komisijas vadītāja D. Ķezbere. Uz jautājumu, kā radušies šādi „copy-paste” paskaidrojumi, sniegtā B. Strautmanes atbilde šaubu ēnu vēl tikai sabiezina – šāda sagatave viņai vienkārši esot iedota parakstīt NEPLP.

Baiba Strautmane: „Ā, pareizi, tagad atceros...”

- Vai taisnība, ka jūs esat rakstiski apliecinājusi, ka neesat bijusi tā, kas nopludināja informāciju par valdes locekļa kandidātiem?

- Kā mēs labi zinām, policija veic izmeklēšanu, pamatojoties uz padomes iesniegumu. Taisnība ir tā, ka es esmu bijusi policijā, sniegusi liecības un apstiprinājusi, ka es neesmu nopludinājusi šo informāciju.

- Un rakstiski?

- Nu, es esmu parakstījusi policijas protokolu.

- Bet pati rakstījusi neesat?

- Mums visiem nominācijas komisijas locekļiem pirms procesa uzsākšanas bija jāparaksta dokuments, ka mēs apņemamies neizpaust informāciju. Tas ir tas, ko mēs visi esam izdarījuši, ieskaitot mani.

- Un kam jūs to rakstisko apliecinājumu nodevāt?

- Padomei tas viss palika. Padome to bija sagatavojusi, padomē tas viss arī palika.

- Jūs pati nerakstījāt, tikai parakstījāt?

- Protams... Ā, pareizi, tagad atceros. Tad, kad tas skandāls sākās un... Jo vispirms Āboliņš uzrakstīja iesniegumu policijai. Es īsti nezinu to secību, kurā brīdī padome uzskatīja, ka viņiem arī ir jāraksta iesniegums. Bet bija viens brīdis vasarā, kad mēs, visi Nominācijas komisijas locekļi, tikām aicināti uz padomi parakstīt atkal jau sagatavotus tekstiņus, ka mēs neesam izpauduši. To es arī esmu parakstījusi. Tādā ziņā var teikt, ka es esmu rakstiski apliecinājusi. Bet tādu standarta papīru, kas visiem bija sagatavots.

- Un to papīru iedeva padome?

- Jā.

- Un kas konkrēti?

- Es domāju, ka Gita, es neatceros uzvārdu. Man šķiet, ka viņa vada to lietvedību...

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

FotoŠodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00.
Lasīt visu...

21

Zāles pret Covid-19 aiz septiņiem zieģeļiem

FotoVairākās valstīs, piemēram, Austrijā, Igaunijā, Krievijā, Kubā, Ķīnā, Madagaskarā u.c. jau ir prezentētas drapes pret kroņa vīrusu. Domāju, ka farmaceitiskie milži speciāli bremzē zāļu efektīvu izstrādi un palaišanu masveida ražošanā. Jo tad, pirmkārt, nevarēs “uzvārīties” uz nospiedošā vairākuma veselo vakcinācijas rēķina, bet, otrkārt, patiešām ar Covid-19 saslimušo skaits izrādīsies pārāk niecīgs, lai medikamentu ražošana atmaksātos.
Lasīt visu...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Savāds laiks

No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot....

Foto

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta...

Foto

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta...

Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...