Valsts policijai nākas atvainoties par ģenerāļa Grišina tielēšanos un atklāt patieso katastrofālo situāciju ar darbiniekiem
PIETIEK27.08.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Pēc Iekšlietu ministrijas aizrādījuma Valsts policijai, kuras priekšnieka pienākumu izpildītājs, ģenerālis Andrejs Grišins mēģināja izlocīties no skaidru atbilžu sniegšanas par reālo situāciju policijā, ir nācies ģenerāļa vietā atvainoties un sniegt pieprasīto informāciju, kas skaidri parāda sākotnējās tielēšanās iemeslu - katastrofālo situāciju ar darbiniekiem Valsts policijā. Publicējam īso, bet izteiksmīgo atbildi pilnībā.
Par informācijas pieprasījumu
Valsts policijā atkārtoti ir izskatīts iesniedzēja Lato Lapsas 2024. gada 8. jūlija iesniegums, kurā prasīts izsniegt informāciju par Valsts policijas personālu un tā mainību 2024. gada pirmajos sešos mēnešos (turpmāk – iesniegums) sakarā ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada 13. augusta nolēmumu Nr. 1-37/FIZ/358 “Par iesnieguma izskatīšanu” (Valsts policijas reģistrācijas Nr. CA/56960; CA/67212).
Uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem Valsts policija atbild sekojoši:
1. Valsts policijā pašlaik ir 5650 nodarbinātie;
2. saskaņā ar amata vietu sarakstiem Valsts policijā ir 7475 amata vietas;
3. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos Valsts policijā atvaļinājās no dienesta/pārtrauca darba attiecības kopumā 289 nodarbinātie;
4. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos Valsts policijā pieņemti dienestā/uzsāka darba attiecības kopumā 179 nodarbinātie.
Valsts policija atvainojas iesniedzējam par Valsts policijas faktisko rīcību, š.g. 2. augusta atbildē Nr. 20/CAnos/49669 “Par informācijas pieprasījumu”, nepilnīgi sniedzot informāciju uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem.
Ja Jūs uzskatāt, ka ar šo atbildi ir aizskartas Jūsu tiesības saņemt informāciju, tad atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajai daļai Jums ir tiesības to apstrīdēt Iekšlietu ministrijā viena mēneša laikā no šīs atbildes saņemšanas dienas.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
