Valsts policijai nākas atvainoties par ģenerāļa Grišina tielēšanos un atklāt patieso katastrofālo situāciju ar darbiniekiem
PIETIEK27.08.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Pēc Iekšlietu ministrijas aizrādījuma Valsts policijai, kuras priekšnieka pienākumu izpildītājs, ģenerālis Andrejs Grišins mēģināja izlocīties no skaidru atbilžu sniegšanas par reālo situāciju policijā, ir nācies ģenerāļa vietā atvainoties un sniegt pieprasīto informāciju, kas skaidri parāda sākotnējās tielēšanās iemeslu - katastrofālo situāciju ar darbiniekiem Valsts policijā. Publicējam īso, bet izteiksmīgo atbildi pilnībā.
Par informācijas pieprasījumu
Valsts policijā atkārtoti ir izskatīts iesniedzēja Lato Lapsas 2024. gada 8. jūlija iesniegums, kurā prasīts izsniegt informāciju par Valsts policijas personālu un tā mainību 2024. gada pirmajos sešos mēnešos (turpmāk – iesniegums) sakarā ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada 13. augusta nolēmumu Nr. 1-37/FIZ/358 “Par iesnieguma izskatīšanu” (Valsts policijas reģistrācijas Nr. CA/56960; CA/67212).
Uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem Valsts policija atbild sekojoši:
1. Valsts policijā pašlaik ir 5650 nodarbinātie;
2. saskaņā ar amata vietu sarakstiem Valsts policijā ir 7475 amata vietas;
3. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos Valsts policijā atvaļinājās no dienesta/pārtrauca darba attiecības kopumā 289 nodarbinātie;
4. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos Valsts policijā pieņemti dienestā/uzsāka darba attiecības kopumā 179 nodarbinātie.
Valsts policija atvainojas iesniedzējam par Valsts policijas faktisko rīcību, š.g. 2. augusta atbildē Nr. 20/CAnos/49669 “Par informācijas pieprasījumu”, nepilnīgi sniedzot informāciju uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem.
Ja Jūs uzskatāt, ka ar šo atbildi ir aizskartas Jūsu tiesības saņemt informāciju, tad atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajai daļai Jums ir tiesības to apstrīdēt Iekšlietu ministrijā viena mēneša laikā no šīs atbildes saņemšanas dienas.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
