Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan neviens normatīvais akts cilvēkam, kurš ieradies prokuratūrā vai atrodas tās tuvumā, neaizliedz ņemt līdzi videoieraksta ierīci un to izmantot, šāda filmēšana tomēr nav atļaujama, jo cilvēks ar kameru var, piemēram, izrādīties spiegs un mēģināt iegūt "valsts noslēpumu", bet nofilmēts cilvēks, kas ieiet prokuratūrā, var būt privātpersona ar savām privātām vajadzībām, - šādu īpatnu skaidrojumu sniedzis Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Artis Velšs. Šādu skaidrojumu amatpersona sniegusi Sergejam Buividam, kuram, kā Pietiek jau aprakstījis, kopā ar savu tēvu bija izdevies tiesā gūt uzvaru pār policijas darbiniekiem, kuri bija izdomājuši, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā esot atzīstama par... huligānismu. Pietiek šodien publicē oficiālo skaidrojumu, kas ilustrē Valsts policijas pašreizējo izpratni par tiesiskas valsts principiem:

"Valsts policijā ir izskatīts Jūsu 2015.gada 8jūlija iesniegums ar lūgumu sniegt informāciju par normatīvo regulējumu, kas nosaka speciālo atļauju nepieciešamību, lai veiktu video un audio ierakstu prokuratūras telpās.

Prokuratūras likums nosaka, ka prokuratūra uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem (2.panta 1.punkts). Prokurors ir prokuratūras amatpersona (1.panta trešā daļa), un prokurora likumīgās prasības ir obligātas visām personām Latvijas Republikas teritorijā (9.panta pirmā daļa). Savukārt, par prokurora likumīgo prasību neizpildi personas sauc pie likumā noteiktās atbildības (9.panta pirmā daļa).

Video un audio fiksācijas veikšanu, kā personas tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļu, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 116.pants. Turklāt, video un audio fiksācijas veikšanu ierobežo arī citu personu tiesības uz privāto dzīvi, ko tāpat aizsargā Latvijas Republikas Satversme un Fizisko personu datu aizsardzības likums. Proti, tiesības filmēt un fotografēt un veikt citas ar dokumentēšanu saistītas darbības personai izriet no tiesībām uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt, vākt informāciju (Latvijas Republikas Satversmes 100.pants).

Līdz ar to šo tiesību ierobežojumiem jābūt noteiktiem ar likumu, saprotamiem, nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā, nepieciešamiem leģitīma mērķa sasniegšanai un samērīgiem. Pamattiesību ierobežošanas legālais pamats ir nostiprināts arī pašā Latvijas Republikas Satversmē, proti, Satversmes 116.pants ļauj ierobežot 100.pantā paredzētās tiesības, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Ņemot vērā to, ka filmēšanas/fotografēšanas jautājumā nav sniegts konkrēts tiesiskais regulējums visām situācijām, valsts pienākums ir katrā konkrētā gadījumā paskaidrot personai, kādā veidā filmēšana/fotografēšana apdraud vai varētu apdraudēt sabiedrisko drošību vai citu personu tiesības vai intereses.

Jānorāda, ka prokuratūra ir iestāde, kas uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem (Prokuratūras likuma 2.panta 1.punkts). Tādējādi, prokuratūrā darbojas no citām valsts pārvaldes iestādēm atšķirīgs, speciāls darbības režīms un principi, kas savā būtībā saistīti ar informācijas aizsardzību un pastiprinātu slepenības režīmu. Minētais izriet no Prokuratūras likuma 7.panta trešās daļas, ar ko aizsargājams prokuratūras rīcībā esošās informācijas kopums, un noteikti ierobežojumi tās izpaušanai.

Ņemot vērā prokuratūrai uzticētās funkcijas sabiedrības un nacionālās drošības garantēšanas jomā, prokuratūra ir atzīta par A kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu. Nacionālās drošības likuma 222.pantā noteikts, ka A kategorijas infrastruktūras objekts ir valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiska infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību. Tādējādi, darbība, kas vērsta uz prokuratūras darbības traucēšanu un darbības spēju samazināšanu, apdraud gan sabiedrisko, gan nacionālo drošību un ir pretēja sabiedrības interesēm.

Ņemot vērā to, ka katrs kritiskās infrastruktūras objekts prasa atšķirīgu pieeju nosakāmo ierobežojumu samērīguma vērtēšanai, Nacionālās drošības likums ir deleģējis iestādes vadītājam tiesības nodrošināt drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu, savukārt Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt kritiskās infrastruktūras apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību. Līdz ar to, ir konstatējams ar likumu noteikts leģitīms mērķis prokuratūras ēku aizsardzības pasākumiem — nacionālās drošības un sabiedrības drošības nodrošināšana, citu cilvēku tiesību aizsardzība.

Prokuratūra ir institūcija, kas patstāvīgi glabā un apstrādā valsts noslēpumu saturošu informāciju, t.sk. ārvalstu un starptautisku organizāciju klasificētu informāciju. Līdz ar to, prokuratūra īsteno arī valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus - saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 7.panta pirmo daļu - tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīgas darbības, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nesankcionētu izplatīšanu (izmantošanu). Pasākumi, tajā skaitā, pasākumi, kas attiecas uz prokuratūras apsardzes režīmu, ir nostiprināti prokuratūras iekšējos normatīvajos aktos un rīkojuma dokumentos, kam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas vai valsts noslēpuma statuss.

Likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt to objektu sarakstu, kas uzskatāmi par valsts noslēpuma objektiem. Minētais saraksts ir noteikts ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts". Starp tādiem izceļama informācija par izlūkošanu un operatīvo darbību (2.7.punkts), kā arī informācija par valsts noslēpuma aizsardzību (2.10.punkts). Šajā sakarā jānorāda, ka 2.10.7.punktā īpaši uzsvērts, ka par klasificētu atzīstama informācija par telpu, kurā tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, apsardzi, arī par apsardzes tehniskajiem līdzekļiem, caurlaides un iekšējās drošības režīma organizāciju un faktisko nodrošinājumu. Šādas informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu sabiedrības un valsts drošībai, samazinot prokuratūras darbības spējas.

Šāda veida informācija ir aizsargājama saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu" 9.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas.

Sistemātiski veikta filmēšana vai fotografēšana, kā arī citādā veidā veikta dokumentēšana, kad tiek dokumentēts darba režīms prokuratūrā, personas, kas piedalās minētā režīma nodrošināšanā un to aprīkojums, kā arī tiek izzināta šo personu rīcība noteiktās situācijās, ir vērtējama kā aizsargājamas informācijas prettiesiska iegūšana, kas ievērojami samazina drošības pasākumu efektivitāti, apdraud prokuratūras kā kritiskās infrastruktūras objekta normālu funkcionēšanu un tādējādi neatbilst sabiedrības interesēm.

Turklāt Jūsu sistemātiski veikta filmēšana vai fotografēšana, kā arī citādā veidā veikta dokumentēšana, kad tiek dokumentēta personu ieiešana prokuratūras ēkā, apdraud prokuratūras darbības kapacitāti. Jānorāda, ka būtiska nozīme ir tam, ka Jūs filmēšanu un fotografēšanu neveicat privātām vajadzībām, ko apliecina objektīvi veiktās darbības (materiāla publiskošana internetā), bet šādai darbībai ir cits mērķis - iegūt un izpaust informāciju, kurai varētu būt ierobežotas pieejamības informācijas vai klasificētas informācijas statuss, traucēt valsts institūcijai veikt ar likumu noteiktās funkcijas.

Vispārpieejama informācija liecina par iedzīvotāju pastiprinātu interesi par valsts iestāžu amatpersonām un darbiniekiem vai jebkurām citām personām, kas saistītas ar valsts iestādēm. Tāpēc informācija par personas saistību ar valsts iestādi ir jo sevišķi aizsargājama - šādas informācijas izpaušana var apdraudēt ne tikai valsts iestāžu amatpersonu dzīvību un veselību, bet arī to personu, ar kurām valsts iestāžu amatpersonas uztur profesionāla rakstura kontaktus. Apdraudētas tiek arī citas personas, kas prokuratūrā vēlas vērsties anonīmi un ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem vai valsts drošības apdraudējumiem.

Filmējot un fotografējot personas, kas ieiet prokuratūrā, var tikt aizskarta arī šo personu privātās dzīves intereses, jo ne visas personas, kas ieiet vai vēlas ieiet prokuratūras ēkā, vai iznāk no tās, ir valsts amatpersonas un attiecīgajā brīdī veic savus dienesta pienākumus.

Personu attēli video ierakstā ir uzskatāmi par fiziskās personas datiem, kuri tiek aizsargāti saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu. Norādītā personu datu apstrāde prokuratūrā veikta atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3.punkta prasībām un datu apstrādes procesā iegūtie dati nav nododami citām personām vai institūcijām. Tādējādi, personu attēli video ierakstā ir uzskatāmi arī par ziņām, kuras ir ar likumu īpaši aizsargāts noslēpums, pirmstiesas izmeklēšanas datiem, kā arī materiāliem, kuri ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju, un līdz ar to nav vispār pieejami un izpaužami.

Jānorāda, ka nepastāvot ierobežojumam vai iespējai ierobežot prokuratūras ēkas darba režīma video filmēšanu, faktiski nav iespējams nodrošināt prokuratūras normālu funkcionēšanu, tādējādi apdraudot sabiedrības un nacionālās drošības intereses. Šāda situācija nav sabiedrības interesēs un apdraud sabiedrisko drošību. Ņemot vērā to, ka nebūtu samērīgi noteikt vispārēju aizliegumu filmēt vai fotografēt visu ēku, katrs šāds gadījums prokuratūrā tiek vērtēts individuāli, izzinot personu mērķus un rīcības motīvus, kā arī noskaidrojot, vai notikušajā nav noziedzīga nodarījuma, piemēram, spiegošanas pazīmes. Konkrētajā situācijā uzskatāms par samērīgu ierobežot vienas personas personīgās vēlmes, lai aizsargātu visas sabiedrības intereses.

Turklāt jāņem vērā, ka pastāv reāla iespēja, ka iegūtā informācija tiks nelikumīgi izpausta un izplatīta trešajām personām, kas var apdraudēt citu personu ar likumu aizsargātās tiesības, nodarīt būtisku kaitējumu gan citu personu interesēm, gan sabiedrības, gan nacionālās drošībai, gan valsts drošībai kopumā. Šāds secinājums pamatots ar to, ka Valsts policijas rīcībā ir informācija, ka Jūs video materiālus ievietojat interneta vietnē www.youtube.com.

Tādējādi, veicot video filmēšanu prokuratūras telpās un filmējot prokurorus, prokuratūras darbiniekus un apmeklētājus, atļaujas saņemšana ir nepieciešama vai nu no prokuratūras iestādes vadītāja, vai nu no konkrētajiem prokuroriem, darbiniekiem un apmeklētājiem.

A.Velšs, priekšnieka p.i.

I.Plētiens 67075096 [email protected]"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...