Valsts policijas Rīgas Zemgales iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs Ivars Pastars: pieredze ar šo amatpersonu un tās “brigādi”
Pietiek lasītājs*16.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārdaugas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas dzīvo vai īrē nedzīvojamās telpas Pārdaugavā un konkrēti Rīgas Zemgales priekšpilsētā, ir pamats uztraukties, jo ir ne visai patīkamas ziņas.
Vasts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs šobrīd ir tā paša iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieks Ivars Pastars.
Jā, pareizi, valsts policijas amatpersona Ivars Pastars joprojām nav aizturēts, nav apcietināts, nav notiesāts, kā arī nav atlaists no darba, bet ir iecelts par Rīgas Zemgales iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītāju.
Formāli tas ir saistīts ar apstākli, ka iepriekšējais iecirkņa priekšnieks Inārs Kalnačs šobrīd ir iecelts par valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jura Šultes priekšnieka vietnieku. Inārs Kalnačs Rīgas Zemgales iecirkni vadījis kopš 2020.gada oktobra, kad darba attiecības tika pārtrauktas ar tā laika iecirkņa priekšnieku Jāni Dzeni.
Jānis Dzenis uzrakstījis atlūgumu ar Iekšējās drošības biroju (IDB) uz “astes”, bet iecirkni vadījis kopš 2016.gada, kad ar IDB palīdzību uz dažādu lozungu pamata tika izbeigtas darba attiecības ar tā laika iecirkņa priekšnieku Rolandu Strautu.
Rolanda Strauta laikā Jānis Dzenis vadījis kriminālpolicijas nodaļu, bar Andrejs Maslovs ir bijis inspektors kriminālpolicijas nodaļā. Kļūstot par iecirkņa priekšnieku, par iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieku kļuvis “Maslovu klana” pārstāvis Andrejs Maslovs. IDB priekšnieks Valters Mūrnieks IDB vada kopš 2015.gada 1.novembra.
IDB amatpersonu Valteru Mūrnieku ar valsts amatpersonām Ivaru Pastaru, Andreju Maslovu, Jāni Dzeni saista bijušā valsts policijas amatpersona Andrejs Sozinovs. It kā visiem zināmi fakti, bet ir nianses.
Izbeidzot darba attiecības ar Rolandu Strautu 2016.gadā, IDB tā laika lozungs ir bijis ievest kārtību iecirknī ar Jāņa Dzeņa palīdzību. Izbeidzot darba attiecības ar Jāni Dzeni 2020.gadā, IDB lozungs ir bijis ievest kārtību iecirknī. Vai Inārs Kalnačs, uzsākot iecirkņa vadību 2020.gadā, ir bijis lietas kursā, ka no viņa tiek sagaidīts ieguldījums iecirkņa darba sakārtošanā – nav zināms.
Ar Rīgas Zemgales iecirkņa priekšnieka Ināra Kalnača un kārtības policijas nodaļas priekšnieka Ivara Pastara iespējamiem amata noziegumiem es saskāros vairākkārtīgi. Pieminēšu tikai dažus no tiem.
2020.gadā, apvienojoties vienā kopīgā naudas izkrāpšnas projektā Ināram Kalnačam, Ivaram Pastaram, Ivara Pastara vietniekam Nikolajam Popovam no Valsts policijas puses un divām personām no organizētās noziedzības puses, VP Rīgas Zemgales iecirknī tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta.
Lietas būtība – personas apgalvojušas, ka notika zaudējumu nodarīšana 3000 euro apmērā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu un piedzīt mantiskā kaitējuma kompensāciju. Ivars Pastars kā kārtības policijas nodaļas priekšnieks piedāvājis uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu, kura arī tika uzsākta.
2020.gada jūlijā lieta tika nosūtīta izskatīšana Rīgas domes administratīvajai komisijai, kur lieta tika izbeigta, likumsakarīgi atsakot Valsts policijai saukt personu pie administratīvās atbildības un attiecīgi piedzīt naudas summu 3000 euro apmērā pierādījumu neesamību dēļ.
Administratīvā pārkāpuma lieta, pateicoties Ināra Kalnača un Ivara Pastara pakļautībā esošo kārtības policijas amatpersonu aktivitātēm, sastāvēja no 126 lapām. Manas domas šajā naudas izkrāpšanas epizodē ir šādas – kriminālprocesu organizētās noziedzības uzdevumā Ivaram Pastaram uzsākt nav izdevies, jo kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks šajā projektā atteicās piedalīties.
Tad tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietā kārtības policijas nodaļā ar mērķi “uzmest” savus partnerus – organizētās noziedzības pārstāvjus. Respektīvi nauda par “pasūtījumu” tika paņemta, lieta tika safabricēta un izstumta no iecirkņa, zinot, ka personu pie administratīvās atbildības saukt nav iespējams.
Lietā ir dokumenti, kurus parakstījuši priekšnieki – kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieks majors Nikolajs Popovs, kārtības policijas nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Ivars Pastars, iecirkņa priekšnieks pulkvežleitnants Inārs Kalnačs.
Šajā epizodē, pieņemot “pasūtījuma” lietu, Inārs Kalnačs (iecirkņa priekšnieks), Ivars Pastars (kārtības policijas nodaļas priekšnieks) un Nikolajs Popovs (kārtības policijas nodaļas priekšnieka Ivara Pastara vietnieks) ir “uzmetuši” savus partnerus, zinot, ka izkrāpt no izvēlētā upura naudas summu 3000 euro apmērā nebūs iespējams.
Otrā Ivara Pastara (un tā laika iecirkņa priekšnieka Jāņa Dzeņa) īstenotā amata nozieguma epizode. Ventspils ielā 63 b, Rīgā, ražošanas ēkā divpadsmit gadu garumā darbojies nelegāli izbūvēts hostelis. Īpašumu pārvaldījis un pārvalda arī šobrīd īpašuma īpašnieces znots – Sergejs M.
Sergejam M. ir maniere vajāt nomniekus, radot dažādas bīstamas situācijas. 2017.gada 31.maijā notikušajā ugunsgrēkā tika atrasts nelegāli izbūvētā un ekspluatētā hosteļa iedzīvotāja līķis – cilvēka, kas, naktī ierodoties hostelī un saskaroties ar aizslēgtām durvīm (vajāšana no Sergeja M. puses), ir aizgājis gulēt uz savu darba vietu biroju ēkas tālākā galā, kur gājis bojā ugunsgrēkā.
Bojāgājušās personas dēļ tika uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā Ivars Pastars kā kārtības policijas nodaļas priekšnieks iesniedzis procesa virzītājai no kriminālpolicijas nodaļas ziņojumu, ka Ivara Pastara pakļautībā esošā amatpersona – kārtības policijas nodaļas inspektors ir veicis objekta adresē Ventspils iela 63 b apsekošanu, nekonstatējot tajā nelegāli izbūvētu un ekspluatētu hosteli. Kā rezultātā bojāgājušais izmeklējamā kriminālprocesā tika kvalificēts kā persona, kura prettiesiski iekļuva privātīpašumā un nodarīja zaudējumus, izraisot ugunsgrēku.
Ar šādu formulējumu izbeidzot kriminālprocesu, Ivara Pastara klents – hosteļa operators Sergejs M. ir vērsies ar vairākām civilprasībām pret kriminālprocesā nopratinātiem lieciniekiem, īstenojot naudas līdzekļu izkrāpšanu no lieciniekiem kopā ap 85 000 euro. Galvenais prasību arguments ir bijis – ar kriminālprocesuālajām metodēm ir noskaidrots, ka īpašumā nav darbojies hostelis, tātad liecinieki ir melojuši utt. Sergejs M. lielījies, ka jautājuma sakārtošana izmaksāja naudas summu ap 3000 euro. Ļoti neliela investīcija, tiesas ceļā izkrāpjot no lieciniekiem naudas summu ap 85 000 euro.
Trešā Ivara Pastara amata nozieguma epizode. 2018.gada 19.jūlijā tas pats Ivara Pastara klients – Sergejs M. nolaupīja mūsu uzņēmuma īpašumā esošu inventāru. Iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu tika pārķerts Rīgas Zemgales iecirkņa kancelejā un novīzēts Ivara Pastara vadībā esošajai kārtības policijas nodaļai.
Kārtības policijas nodaļas inspektors uzrakstījis atteikumu uzsākt kriminālprocesu, Ivara Pastara atteikumam kā ierasts piebiedrojies Rīgas Pārdaugavas prokuratūras virsprokurors Ruslans Novaks.
Ruslans Novaks ir interesants personāžs, šobrīd mūsu rīcībā esošs materiāls ļauj aizturēt R. Novaku jebkurā laikā, bet ģenerālprokuratūra šo priekšlikumu – realizēt uz virsprokuroru Novaku uzkrātu materiālu un veikt procesuālās darbības pret prokuratūras amatpersonu regulāri noraida. Pēdējo reizi ģenerālprokurartūra atteica uzsākt kriminālprocesu pret Rīgas Pārdaugavas prokuratūras virsprokuroru Ruslanu Novaku 2022.gada 13.janvāri. Turpināsim par Ivaru Pastaru.
Epizodē par kustamās mantas nolaupīšanu 2018.gada 19.jūlijā zem Ivara Pastara nodrošinātā “jumta” – Ivara Pastara klients Sergejs M. no tās pašas Ventspils ielas 63 b šobrīd īsteno naudas izkrāpšanas shēmu. Ir celtas trīs dažādas civilprasības ar ieceri izkrāpt naudas summu ap 20 000 euro.
Prasībās galvenie argumenti ir tie paši – valsts policija – tātad Ivara Pastara vadībā esošā Rīgas Zemgales iecirkņa kārtības policijas nodāla “noskaidroja”, tātad uz tā pamata Sergejs M. vēlas piedzīt... un tā tālāk. Manā īpašumā esošajam uzņēmumam Ivars Pastars, nespējot savaldīt savu alkatību, piedaloties Sergeja M. īstenotajos noziedzīgajos nodarījumos, nodarījis zaudējumus ap 40 000 euro, manā īpašumā esošā uzņēmuma piegādātājiem ap 30 000 euro, plus šobrīd tiesas ceļā izkrāpjamā nauda summa ir ap jau pieminētiem 20 000 euro. Tāda matemātika. Viens deģenerāts uzplečos iznīcinājis uzņēmumu, kuru es izveidoju no nulles un attīstīju divpadsmit gadu garumā.
Mēs cīnījāmies un turpinām cīnīties. Lūdzām Sandi Ģirģenu izbegt darba attiecības ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa priekšnieku Jāni Dzeni. Tas ir izdarīts. Šie personāži Valsts policijā vairs nestrādā.
Lūdzām Sandi Ģirģenu izbeigt darba attiecības ar IDB priekšnieku Valteru Mūrnieku. Diemžēl nav izdarīts - Sandis Ģirģens nav paspējis. Lūdzām KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi un ģenerālprokuroru Juri Stukānu uzsākt kriminālprocesu un izbeigt darba attiecības ar Rīgas Pārdaugavas prokuratūras virsprokuroru Ruslanu Novaku. Nav izdarīts. Lūdzām IDB uzsākt kriminālprocesu pret Ivaru Pastaru – ir vairākas reizes atteikts, atteikumu pārsūdzēšanas kārtība nav norādīta.
Tikai vienā epizodē ar Ivara Pastara jumtojamo klientu no Ventspils ielas 63 b personām ir nodarīti materiālie zaudējumi virs 200 000 euro, plus bojāgājušā ģimene nesaņēma nekādu kompensāciju.
Kādi secinājumi. Degradējošās valsts policijas amatpersonas Ivara Pastara apstiprināšana Rīgas Zemgales iecirkņa priekšnieka amatā būs viens no pēdējo gadu spēcīgākiem triecieniem tautsaimniecībai, sabiedrībai un visai Latvijas tautai no Vienotības kontrolē esošās Iekšlietu ministrijas puses. Ar kādu pašmotivāciju noziedznieki turpmāk īstenos noziedzīgus nodarījumus Rīgas Zemgales iecirkņa pakļautībā esošajā teritorijā, zinot, ka ilggadējs “sadarbības partneris” Ivars Pastars no kārtības policijas nodaļas priekšnieka krēsla ir pārsēdies iecirkņa priekšnieka p.i., bet Ivara Pastara “partneris” – vietnieks majors Nikolajs Popovs piemēram ieņems kārtības policijas nodaļas priekšnieka amatu?
Sabiedrība nekad neuzzinās par noziedzīgu nodarījumu uzplaukuma vilni Pārdaugavā, jo kriminālprocesi vienkārši netiks uzsākti, līdzīgi kā notiek šodien, tikai citā mērogā. Jautājums, vai Valsts policijā ir personāla nodaļa? Kā Inārs Kalnačs varējis kļūt par Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku un kārtības policijas pārvaldes priekšnieku pēc “varoņdarbiem”, vadot Rīgas Zemgales iecirkni? Kā Ivars Pastars var turpināt darba attiecības ar Valsts policiju pēc IDB rīcībā esošā materiāla par amatpersonas iespējamiem amata noziegumiem?
Kas notiek pilsētā? Un kas būs ar mums – cietušiem no Valsts policijas Rīgas Zemgales iecirkņa un Rīgas Pārdaugavas prokuratūras amatpersonu jau īstenotiem amatu noziegumiem un amatu noziegumiem, kas tiks īstenoti vistuvākajā nakotnē?
* Rīgas Pārdaugavas iedzīvotājs, no Valsts policijas amatpersonu amatu noziegumiem cietušais
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
