Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātie tautas pārstāvji! “Tautas pašas rada valstis, un uz valstīm balstās tautu īstās tiesības,"  - šādu domu Jānis Čakste teica 1921.gadā. Taču šo tautas tiesību stiprums ir atkarīgs no mūsu mākas rūpēties par sabiedrības kopējo labumu. 

I

Lai vienotos par kopējo labumu, ir jādzird visu interešu grupu balsis un kaismīgās debatēs, konstruktīvos strīdos jāmeklē labākais risinājums. Intereses var būt pretrunīgas un viena otru izslēdzošas. Tādēļ mūsu - valsts varas augstāko pārstāvju - pienākums ir tās atbildīgi sabalansēt. 

II

Kopējo labumu rada daudzas paaudzes.

Mēs esam tikai daļa no šīs paaudžu ķēdes.

Mūsu valsti mēs esam saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, kuras to ir izcīnījušas un uzbūvējušas.  Sava valsts – tā ir vērtība, vērtība pati par sevi.

Bet kopējam labumam ir arī nākotnes dimensija. Mūsu uzdevums ir nodot mūsu valsti nākamajām paaudzēm labāku, nekā mēs to saņēmām. Sava valsts ir pastāvīgi jāpielabo, jāatjauno, jāmodernizē, lai tā būtu ilgspējīga.  Tas ir mūsu pienākums vēstures priekšā.

Kopējais labums kā politikas fokuss, atbildība par nākamajām paaudzēm, ilgstpējība kā politikas mēraukla ir nostiprināta Satversmes Ievadā.

Tas ir modernai, ilgtspējīgai valstij raksturīgs domāšanas veids.  

Tas pagaidām atspoguļots vēl tikai nedaudzu valstu konstitūcijās.  Arī šajā ziņā mēs varam būt lepni par mūsu Satversmi, kas ir Eiropā vecākais, bet vienlaikus tālejoši un atbildīgi uz nākotni vērsts mūsu valsts pamatlikums.

III

Godātie deputāti!

Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados.  Es būšu pateicīgs par jūsu atbalstu un sadarbību.

Šie virzieni ir: solidaritāte, piederība un moderna, ilgtspējīga valsts.

Par solidaritāti.

Mēs visi zinām, ka Latvija ir viena no visnevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Tas nav pēkšņs negadījums, bet gan ielaista slimība daudzu gadu garumā.

Šveices jaunajā, 2000.gada konstitūcijā ir vārdi, kas man šķiet ļoti trāpīgi:  Tautas stiprums tiek mērīts ar to, kā klājas tās vājākajiem locekļiem. 

Mūsu Satversmē tā pati doma ir izteikta citiem vārdiem, kā atbildības un solidaritātes ideja. Gudra solidaritātes politika nav vienīgi ienākumu pārdale. Gudra politika rada vienlīdzīgas iespējas ar darbu gūt ienākumus. Un solidaritātē iekļaujas jomas, kuras nevar mērīt kā ienākumu/izdevumu bilanci.

Es aicinu mūs visus kopā veidot ilgtermiņa solidaritātes politiku.

IV

Par piederību.

Kolēģi!

Cilvēka dzīves kvalitāte sevī neapšaubāmi ietver arī piederību, iesaisti savā sabiedrībā, savā vidē.

Piederības, nacionālās identitātes loma globalizācijas laikmetā aug. Tā ir pretstats globalizācijas atsvešinātībai. 

Lai gan tas ir neierasti, bet pie identitātes es šeit pieskaitu arī cilvēka respektu pret dabu, saudzīgu attieksmi un atbildību pret to, kas mums, latviešiem, ir raksturīga kultūras iezīme.

Mūsu piederība latviešu nācijai, kuras valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā mēs sevi atpazīstam, ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanai. 

Latvijas nākotnei ir vajadzīga visu šeit dzīvojošo cilvēku iesaiste un līdzdarbība.  Latviskā identitāte ir atvērta, un tajā ir aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs.  Un šajā kontekstā ir jāapzinās un turpmāk aktīvi jāveido arī divi samērā jauni politikas virzieni – demogrāfijas politika un diasporas politika.

Latviešu valoda, kultūra, vēstures un pasaules izpratne nepieder tikai latviešiem. Ikviens, kas identificē sevi ar kādu mazākumtautību, ir laipni aicināts iekļauties valsts dzīvē, paralēli saglabājot savu mazākumtautības kultūru, valodu un tradīcijas.  Tas ir pienesums Latvijas kultūras bagātībai un daudzveidībai. 

Latviešu valoda kā valsts valoda ir visas Latvijas tautas demokrātiskās līdzdalības valoda. Latviešu kultūra – es to domāju visplašākā nozīmē - ir mūsu sabiedrības kods, mūsu izjūtu un saziņas pamats.  Latviešu vēstures un pasaules izpratne sakņojas mūsu pieredzē. No tās izriet arī secinājumi mūsdienām.

Cita starpā, gribu uzsvērt, ka mums vēl ir jāveic nopietns nesenās vēstures – it sevišķi okupācijas laika - izvērtējums no demokrātiskām, politiskām un morālām pozīcijām.

Es uzskatu, ka latviskumam ir jāpiedod plašāks, dziļāks, spēcīgāks saturs nekā ikdienā par to pierasts domāt.

Mūsu saknes balstās valodā un kultūrā, bet modernajam latviskumam arvien nozīmīgāka kļūst arī nākotnes dimensija. Tur iekļaujas gan mūsu vērtībās balstītā identitāte, gan uz mūsu nākotni vērstās domas, projekti, ideāli.

V

Dārgie tautieši!

Piederībai ir arī plašāka dimensija. Mēs esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa – un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Šo metaforu es kategoriski noraidu.

Latvijas armija, kurai pirms divām dienām apritēja 100 gadi, kopā ar mūsu partneriem dalās kopīgajā atbildībā par mieru un drošību Eiropā un aiz tās robežām.

Mūsu atbildīgā līdzdalība NATO kopīgajā drošības sistēmā ir nesusi augļus, būtiski palielinot drošības līmeni Latvijā un visā reģionā.

VI

Godātie deputāti!

Latvijai nākamajā desmitgadē ir jākļūst par modernu, ilgtspējīgu  Ziemeļeiropas valsti. 

Par valsti, kura pasaules salīdzinājumā atsevišķās jomās pat piederētu pie pasaules līderēm, kura varētu būt paraugs citām valstīm. 

Tādas iespējas ir. Mums tikai jāprot tās īstenot. 

VII

Mana vīzija par Latviju kā modernu, ilgtspējīgu valsti - un tā ir reāla vīzija! – vispirms nozīmē, ka ir izlēmīgi jānovērš, jāmazina jau visiem zināmie pastāvošie trūkumi.

Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados,  kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi.

Šādas visiem sen jau apnikušas nejēdzības ir apnikušas un godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti.

Un principā ir arī sen jau zināms, kā šādas problēmas ar tiesiskiem līdzekļiem var risināt. Tiesiskumā nav iespējams kompromiss.

Protams, šīs problēmas pilnībā izskaust diez vai varēs. Taču ievērojami mazināt to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, tas noteikti ir iespējams.

Šeit mums vajag tik vien kā politisko gribu. 

Es aicinu visus kopā šo politisko gribu radīt un īstenot to dzīvē, lai pēc pāris gadiem šie jautājumi vairs nebūtu mūsu sabiedrības dienaskārtības augšgalā. 

VIII

Taču ar to, protams, nepietiek.

Lai kopējais labums būtu ilgtspējīgs, ir nepieciešamas pārdomātas reformas nākotnes vārdā.

Valdība ir iesākusi vairākas pamatīgas reformas – reģionālo reformu, skolu reformu, veselības reformu, arī tiesu reformu un citas. Tās tiek karsti diskutētas, un demokrātijā tas ir normāli un pareizi.

Bet ir vēl virkne jomu, kur politikas formulēšana un iespējamās reformas pagaidām ir tikai apzināšanās stadijā.  Es te minētu partiju finansējuma jautājuma sakārtošanu, informatīvās telpas politiku, mediju, it sevišķi sabiedrisko mediju daudzveidības un kvalitātes nodrošināšanu, uz kvalitāti vērstu izglītības un zinātnes politiku, un citas.

Arī mūsu izpratne par ekonomikas pamatiem ir jāpielāgo mūsdienu situācijai.  Ekonomika mūsdienās ir galaprodukts vairākiem secīgiem posmiem: izglītība – zinātne – inovācijas – un tikai tad ekonomika.  Modernai ekonomikas politikai ir jāsasaista šie posmi vienotā ķēdē.

Mūsu visu kā pilsoņu, Jūsu, godātie deputāti, kā politiķu, un arī mans kā prezidenta uzdevums ir piedalīties šajās reformu diskusijās, lai visi kopā nonāktu pie labāka rezultāta.

IX

Mēs, latvieši, ar savām spējām, potenciālu un ar savām idejām varam ne vien efektīvi uzlabot Latvijas valsti, tātad mūsu pašu dzīves kvalitāti, bet principā esam spējīgi un gatavi dot arī savu pienesumu Eiropas un pasaules attīstībai.

Šis potenciāls līdz šim tika vāji izmantots. Lai gan mums ir labas iestrādes, tomēr pagaidām visai samērā bāli sevi iezīmējam kā līdzdomātājus kopīgajā Eiropas un Rietumu intelektuālajā telpā.  Latviešu pienesumam mūsu plašākajai piederības telpai – Eiropā, Rietumos un pasaulē – ir jākļūst redzamākam. 

X

Tādēļ pie manis iezīmētā modernas valsts un ilgstpējības virziena pieder arī aktīva iesaistīšanās Eiropas un lielo globālo jautājumu risināšanā. 

Tādēļ tā ir arī mūsu atbildība, lai Eiropas Savienība atkal atrastu savu ceļu, ko tā pēdējos gados daļēji ir pazaudējusi.

Šobrīd mēs, Rietumu demokrātijas indivīdam esam  nodrošinājuši vislielāko brīvību visas cilvēces vēsturē. 

Taču ar katru gadu samilst jautājums, vai nākotnē cilvēks noteiks varu pār tehnoloģijām, vai tehnoloģijas - pār cilvēku. Brīvība ir raksturīga pilsoniskās sabiedrības kvalitāte, savukārt tehnoloģiju sabiedrībā tā nebūt nav obligāta.

Tādēļ mums ir jāparūpējas, lai tehnoloģiju attīstība šo līdz šim sasniegto cilvēka autonomiju atkal neapdraudētu.

Eiropa sāk apzināties šo izaicinājumu skaudrumu, taču risinājumu vēl nav.

Bet kāpēc tos nevarētu piedāvāt mēs - latvieši.

XI

Godātie deputāti!

Šodien, Latvijas valsts pastāvēšanas 101.gadā dodot Valsts prezidenta zvērestu, es apzinos, ka esmu pārņēmis stafeti no visiem maniem amata priekšgājējiem, kuri visi dažādajos mūsu sarežģītās vēstures apstākļos ir būvējuši un veidojuši šī amata raksturu un nozīmi.

Šīs vēstures gaitā veidojušās tradīcijas dod man spēku un iedvesmu, tagad dot arī savu pienesumu to tālākveidošanā.

Es šodien godinu Valsts prezidenta institūcijas izveidotāju – mūsu pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kurš vienmēr stiprinājis demokrātiskās vērtības.

Es augstu vērtēju Gustavu Zemgalu, viņa pieticību un pazemību, kalpojot Latvijai augstākajos valsts amatos.

Es atceros, ka Albertam Kviesim Valsts prezidenta amatā līdzi nāca viņa tiesneša darbā gūtā dzīves piemēram. 

Ticība Latvijas nākotnei, milzīgas darbaspējas un spēja aizraut citus darbam Latvijas labā – tas ir labākais, ko varam mācīties no Latvijas pirmā un pēc tam vairākkārtējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa.

Valsts prezidenta vietas izpildītāji Latvijas okupācijas apstākļos – Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un priekšsēdētāja biedrs bīskaps Jāzeps Rancāns – līdz mūža galam palika uzticīgi Latvijai, iedvesmoja nezaudēt ticību Latvijas atdzimšanai. 

Viņi kopā ar Latvijas diplomātisko dienestu, jo īpaši tā vadītājiem sūtņiem Kārli Zariņu, Alfrēdu Bīlmani, Arnoldu Spekki un Anatolu Dinbergu, iemiesoja Latvijas valstiskuma nepārtrauktību un saglabāja Latvijas valsts rīcībspēju līdz neatkarības atgūšanai.

Esmu pateicīgs Guntim Ulmanim par Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanu Satversmes un Jāņa Čakstes tradīciju garā. Viņš ir pienākuma cilvēks, kurš dzimtas asinīs iekodēto uzdevumu izpildīja godam.

Mani iedvesmo Vairas Vīķes-Freibergas pārliecība un spēks valsts starptautiskajā reprezentēšanā un ārpolitikā. Viņas laikā Latvijas domas pasaulē skanēja skaļi un pārliecinoši kā nekad agrāk, un Latvija pilnvērtīgi atgriezās Eiropā un starptautiskajā arēnā.

Es patiesi cienu Valda Zatlera radošo aktīvismu, prasīgumu pret sevi un nemitīgo izaugsmi Valsts prezidenta amatā. Viņa nosvērtība un miers deva mums nepieciešamo stabilitāti sarežģītājos krīzes gados.

Man ir svarīga Andra Bērziņa atvērtība un regulārais dialogs ar Latvijas cilvēkiem visās Latvijas malās, ne tikai Rīgā. Centienos apmeklēt Latvijas pilsētas un novadus raudzīšu sekot viņa pieredzei.

Es ļoti augsti novērtēju Raimonda Vējoņa paveikto valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšanā. Valsts bruņotā spēka augstākā Vadoņa pienākumos viņš man vienmēr būs paraugs, kura aizsākto es mēģināšu turpināt.  

XII

Godātie deputāti! Kolēģi! Draugi! Tautieši!

Mīļie Latvijas cilvēki!

Mēs esam lieli tik, cik mūsu griba.

Solidaritāte, piederības apziņa Latvijai un Eiropai, iespēja dzīvot modernā valstī ir ilgtspējīgas valstsgribas pamats.

Ideāla valsts nepastāv, jo tad apstātos progress.

Bet dzīve bez ideāla būtu individuāli nožēlojama un politiski bezjēdzīga.

Strādāsim kopā Latvijas valstij!

Paldies jums!

Novērtē šo rakstu:

38
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

21

Svētā inkvizīcija

FotoAttieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?
Lasīt visu...

21

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

FotoŠķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā tik Sorosa varzai kādā amatā jāiebīda savējais, kāds, piemēram, bija un ir Rimšēvičs, kurš nu ir pilnībā atklājis savu patieso seju, kas nerunā par labu sorosīdiem, tā uzreiz nevēlamiem kandidātiem noteikti atrodas saiknes ar Šķēli vai Šķēles sievasmāti, vai, ja galīgi nekas nesanāk, ar Šķēles izbijuša kaimiņa, brāļa sievas māsas brālēna drauga brūti.
Lasīt visu...

21

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

FotoUz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Ticība rituāla spēkam

Foto«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē.
Lasīt visu...

10

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

Foto29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas vicemēru – Druvi Kleinu.
Lasīt visu...

21

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

FotoRietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu civilizācijas likteni līdz pat šobaltdienai. Arī uz Latvijas un latviešu likteni. Tajā skaitā uz “kultūrtautas” jaunāko emocionālo orkānu - pirms piecām minūtēm pašu ievēlētās 13.Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....

Foto

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē...

Foto

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

Saruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un...

Foto

Mucā

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk...

Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku...

Foto

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

Padsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz....

Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...