„Valsts prezidenta kanceleja bija ļoti ieinteresēta saglabāt amatā Jaunzemi..."
PIETIEK20.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Egila Levita kanceleja bija ļoti ieinteresēta saglabāt amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, - ar šādu versiju un tās izskaidrojumu šodien intervijā laikrakstā Diena klajā nācis politologs Dans Titavs. Pietiek šodien pārpublicē tos intervijas fragmentus, kuros ir runa par iemesliem, kuru dēļ pašreizējā E. Levita kancelejai ir bijis tik svarīgi, lai I. Jaunzeme atgriežas savā amatā.
- Es domāju, ka Jaunzemes jautājumā būtu ļoti interesanti pavērot, pajautāt Valsts prezidenta kancelejai un Levitam, vai viņiem ir bijusi loma šajā lietā un kāda loma. Jo, cik es zinu, Valsts prezidenta kanceleja bija ļoti ieinteresēta saglabāt amatā Jaunzemi. Negribu spekulēt, kādēļ, bet tādas runas Vecrīgā ir.
Tas, ka Jaunzeme tiek atjaunota amatā, ir absolūts skandāls, tas ir absolūti nepieņemami, jo cilvēks, kurš četrus gadus bija tik daudzos skandālos iesaistīts… tā ir atbildība par visiem KNAB aizturētajiem muitniekiem, par visiem VID skandāliem, kas šajos četros gados bija, tā ir organizācijas vadītājas atbildība, tas ir pilnīgi skaidrs. Kāds darījums ir noticis starp [finanšu ministru Arvilu] Ašeradenu un citiem spēkiem, to mēs varbūt uzzināsim pēc kāda laiciņa. Tā, protams, ir bumba ar laika degli.
- Cik es zinu un saprotu, tad prezidenta Levita kanceleja dažas VID darbības ir savulaik uztvērusi kā sev palīdzīgas, par ko Rīgas pils jūtas pateicīga Jaunzemei, un šī ir pils pateicība jeb parāda atdošana. Bet esi uzmanīga, šo rakstot, jo ne visu, ko man ir izdevies uzzināt, es varu atklāt.
- Mēs redzam, ka viņi [Egila Levita kanceleja] ar vienošanās vai spiediena palīdzību ir panākuši, lai Ašeradens pieņemtu tādu lēmumu [tagadējais finanšu ministrs un prezidenta padomniece Ēlerte ilgus gadus kopā vadīja izdevniecību Diena, un konsultācijas viņu starpā politiskajā vidē nav nekāds noslēpums, tostarp arī Vienotībā, kurai vismaz formāli vēl pieder arī Ēlerte, – red.].
Savukārt, ja mēs paskatāmies uz Apvienoto sarakstu, tad viņi saka, ka ir pret to, tā ka nav nekādas vienošanās, viņi nav dabūjuši visas koalīcijas atbalstu Jaunzemei. Viņi [Rīgas pils – red.] pat nav pie tā strādājuši, viņi ir strādājuši tikai ar Arvilu [Ašeradenu], un, kurš no prezidenta kancelejas var strādāt ar Arvilu, to mēs visi lieliski zinām.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
