„Valsts prezidenta kanceleja bija ļoti ieinteresēta saglabāt amatā Jaunzemi..."
PIETIEK20.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Egila Levita kanceleja bija ļoti ieinteresēta saglabāt amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, - ar šādu versiju un tās izskaidrojumu šodien intervijā laikrakstā Diena klajā nācis politologs Dans Titavs. Pietiek šodien pārpublicē tos intervijas fragmentus, kuros ir runa par iemesliem, kuru dēļ pašreizējā E. Levita kancelejai ir bijis tik svarīgi, lai I. Jaunzeme atgriežas savā amatā.
- Es domāju, ka Jaunzemes jautājumā būtu ļoti interesanti pavērot, pajautāt Valsts prezidenta kancelejai un Levitam, vai viņiem ir bijusi loma šajā lietā un kāda loma. Jo, cik es zinu, Valsts prezidenta kanceleja bija ļoti ieinteresēta saglabāt amatā Jaunzemi. Negribu spekulēt, kādēļ, bet tādas runas Vecrīgā ir.
Tas, ka Jaunzeme tiek atjaunota amatā, ir absolūts skandāls, tas ir absolūti nepieņemami, jo cilvēks, kurš četrus gadus bija tik daudzos skandālos iesaistīts… tā ir atbildība par visiem KNAB aizturētajiem muitniekiem, par visiem VID skandāliem, kas šajos četros gados bija, tā ir organizācijas vadītājas atbildība, tas ir pilnīgi skaidrs. Kāds darījums ir noticis starp [finanšu ministru Arvilu] Ašeradenu un citiem spēkiem, to mēs varbūt uzzināsim pēc kāda laiciņa. Tā, protams, ir bumba ar laika degli.
- Cik es zinu un saprotu, tad prezidenta Levita kanceleja dažas VID darbības ir savulaik uztvērusi kā sev palīdzīgas, par ko Rīgas pils jūtas pateicīga Jaunzemei, un šī ir pils pateicība jeb parāda atdošana. Bet esi uzmanīga, šo rakstot, jo ne visu, ko man ir izdevies uzzināt, es varu atklāt.
- Mēs redzam, ka viņi [Egila Levita kanceleja] ar vienošanās vai spiediena palīdzību ir panākuši, lai Ašeradens pieņemtu tādu lēmumu [tagadējais finanšu ministrs un prezidenta padomniece Ēlerte ilgus gadus kopā vadīja izdevniecību Diena, un konsultācijas viņu starpā politiskajā vidē nav nekāds noslēpums, tostarp arī Vienotībā, kurai vismaz formāli vēl pieder arī Ēlerte, – red.].
Savukārt, ja mēs paskatāmies uz Apvienoto sarakstu, tad viņi saka, ka ir pret to, tā ka nav nekādas vienošanās, viņi nav dabūjuši visas koalīcijas atbalstu Jaunzemei. Viņi [Rīgas pils – red.] pat nav pie tā strādājuši, viņi ir strādājuši tikai ar Arvilu [Ašeradenu], un, kurš no prezidenta kancelejas var strādāt ar Arvilu, to mēs visi lieliski zinām.
Seko mums 
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
