Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.

Saeimā ierastā nogaidošā attieksme ir jāmaina. Koalīcijas partijām aktīvāk jāiesaistās pārmaiņu vadībā un jāuzņemas iniciatīva reformu īstenošanā. Tā vietā, lai raudzītos no malas un kritizētu, valdībai nepieciešams aktīvāks jūsu atbalsts un iesaiste lēmumu pieņemšanā. Cilvēki ir noguruši no nemitīgas runāšanas par reformām. Viņi grib redzēt darbus. Cilvēki grib veidot savas ģimenes un uzņēmumus Latvijā, būt nodrošināti un nebaidīties par savu nākotni.

Latvijas ļaudis ne vienu reizi vien ir pārvarējuši grūtības, paļaujoties, ka tās ir tā vērtas, lai veidotu labāku Latviju. Mēs nedrīkstam pievilt mūsu cilvēku cerības un dāvāto uzticību!

Dāmas un kungi!

Aizvadītajā gadā būtiskākie paveiktie darbi neapšaubāmi saistīti ar mūsu valsts drošības nostiprināšanu. Mērķtiecīgais darbs šajā jomā ir piemērs apņēmīgai un neatlaidīgai rīcībai, ka īstenot ikvienam iedzīvotajam svarīgas pārmaiņas.

No brīža, kad aizsardzības ministra amatā ar Saeimas atbalstu panācu to, ka likums garantē valsts aizsardzības izdevumu apmēra pieaugumu atbilstoši NATO standartam, līdz šodienai esam veikuši garu, nozīmīgu ceļu.

Esam būtiski uzlabojuši mūsu nacionālo bruņoto spēku tehnisko aprīkojumu un ekipējumu. Mūsu aizsardzības spējas un zemessardzes gatavība ir lielāka nekā jebkad agrāk. Mēs esam atbildīgs NATO partneris, un mēs varam rēķināties ar alianses atbalstu.

Aizsardzībā ieguldīto valsts budžeta līdzekļu apmērs jau nākamajā gadā sasniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Nupat esam uzņēmuši Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas karavīrus, kuri palīdz mūsu nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gādāt par Latvijas drošību.

Tas apliecina NATO solidaritāti un spēju reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem, nodrošinot efektīvus atturēšanas pasākumus.

Toreiz, pirms trim gadiem, mēs rīkojāmies un radījām priekšnoteikumus, lai šodien varētu būt pārliecināti par Latvijas drošību. Šobrīd mums nepieciešama apņēmīga rīcība paveikt to pašu, lai radītu labas pārmaiņas nodokļu sistēmā, veselībā, izglītībā un citās Latvijas valsts attīstībai un iedzīvotājiem nozīmīgās jomās.

Saeimas deputāti!

Kopš pirmās darba dienas Māra Kučinska vadītā valdība ir meklējusi risinājumus valdības deklarācijas un sabiedrībai doto solījumu izpildei. Cik tas ir bijis manos spēkos, esmu atbalstījis valdības darbu. Taču redzu, ka ar Ministru kabineta un Valsts prezidenta pūlēm ir bijis par maz. Valdībai ir pietrūcis Saeimas atbalsta kopēju mērķu sasniegšanā. Mani nepamet sajūta, ka mēs visi kopā neesam strādājuši tā, kā Latvijas iedzīvotāji to sagaida.

Ir skaidrs, ka mūsu iedzīvotājus jau ilgstoši neapmierina esošā valsts pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtība. Lai valdībai labāk sekmētos iecerētie darbi, Ministru prezidentam jāpiešķir lielākas pilnvaras valdības izveidē un tās darbības programmas īstenošanā. To varētu panākt, ja Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu, bet viņa aicinātos ministrus ieceltu Valsts prezidents.

Tāpat Valsts prezidentam būtu piešķiramas pilnvaras izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nevis tikai ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds Valsts prezidenta pilnvaru paplašinājums prasa, lai Valsts prezidentu ievēlētu visa tauta tiešās vēlēšanās.

Saeimai jau vairākas reizes ir tikuši piedāvāti attiecīgi Satversmes grozījumi. Taču ar nožēlu jāatzīst, ka Saeimas deputāti nav atraduši tiem laiku. Aicinu parlamentu nekavēties un rudenī virzīt nepieciešamos grozījumus, lai jau 2019. gadā tauta pati ievēlētu Valsts prezidentu.

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti!

Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā. Es lūdzu Saeimu par šo likumu lemt vēlreiz. Ar savu darbību un lēmumiem nedrīkstam graut uzņēmēju un sabiedrības jau tā zemo uzticēšanos valsts varai.

Tas daudziem cilvēkiem liek justies atstumtiem un padziļina neuzticības plaisu starp sabiedrību un varu.

Vēlos atgādināt jums, ka pagājušajā rudenī vērsos Saeimā ar konkrētiem priekšlikumiem likumdošanas procesa pilnveidošanai. Ceru, ka Saeimas kārtības ruļļa grozījumu izskatīšanas laikā tajā atradīsies vieta arī manām idejām, kas palīdzētu uzlabot pieņemto lēmumu kvalitāti.

Lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt skaidram un caurskatāmam. Savu tiesību zināšana un izprašana nedrīkst kļūt par ekskluzīvu lietu. Saeimai jānodrošina iespējas ikvienam ērti un viegli pieejamā veidā izsekot līdzi likumu izmaiņām. Esmu pārliecināts, ka šāda pretimnākšana Latvijas iedzīvotājiem veicinās arī plašāku sabiedrības uzticēšanos likumdevējam un valsts varas institūcijām kopumā.

Saeimas deputāti!

Šajā pavasarī jūs vienbalsīgi lēmāt par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu izcilajam Mihailam Barišņikovam. “Kad saņēmu uzaicinājumu pieņemt Latvijas pilsonību, mana sirds notrīsēja, jo tā ir iespēja būt šeit kā savējam, nevis cilvēkam no malas” — šie pasaulslavenā baletdejotāja vārdi liek aizdomāties un aizkustina.

Aizdomāsimies par to, kāpēc vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu brīvajā valstī dzimst nepilsoņi. Arī nepilsoņu ģimenēs dzimušie bērni taču ir mūsu bērni. Latvijai svarīgs un nozīmīgs ir ikviens bērns. Mēs esam pietiekami stipri, lai nebaidītos no maziem bērniem un vienreiz pateiktu, ka viņi ir mūsējie!

Saeimas rudens sesijā es nākšu ar likumdošanas iniciatīvu, lai dotu iespēju Latvijā jaundzimušiem nepilsoņu bērniem kļūt par Latvijas pilsoņiem jau viņu piedzimšanas brīdī, ja vien viņu vecāki saviem bērniem neizvēlas citas esošas valsts pilsonību. Esmu pārliecināts, ka mūsu izglītības sistēma un sabiedrība spēj visus bērnus audzināt par īstiem savas zemes — Latvijas patriotiem.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai Latvijas nākamajā simtgadē nedzimtu jauni nepilsoņi. Mums ir jādara viss, lai stiprinātu un saliedētu mūsu cilvēkus Latvijas zemē.

Kolēģi!

Šis un nākamais gads ir vēlēšanu gadi. Nupat ievēlējām jaunās pašvaldību domes un 2018. gadā vēlēsim trīspadsmito Saeimu. Nākamais gads ir arī Latvijas simtgades gads. Mums priekšā ir daudz svarīgu darbu. Jums vēl ir iespēja kārtīgi pastrādāt!

Aicinu strādāt atbildīgi, apzinoties, ka mūsu šodienas darbi veido rītdienas Latviju. Tas ir mūsu uzdevums, atbildība un iespēja attīstīt savu valsti. Lēmumu atlikšana nav risinājums. Ir jāpieliek visas pūles, lai radītu pamatu labām pārmaiņām.

Vēlu priecīgus Līgo svētkus un ražīgu vasaru!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....