Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā! Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu! Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā 
gadā  video  
  
01.01.2014
Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā!
 
Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu!
 
Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!
 
Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo. Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij. Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām. Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?
 
Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā. Diemžēl, jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās, uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes. Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.
 
Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā. Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.
 
Godātie Latvijas ļaudis!
 
Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.
 
Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.
 
2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.
 
Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.
 
Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!
 
Lai mums izdodas!

Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo.

Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij.

Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām.

Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?

Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā.

Diemžēl jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes.

Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.

Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā.

Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.

Godātie Latvijas ļaudis!

Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.

Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.

2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.

Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.

Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!

Lai mums izdodas!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...