Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā! Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu! Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā 
gadā  video  
  
01.01.2014
Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā!
 
Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu!
 
Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!
 
Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo. Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij. Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām. Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?
 
Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā. Diemžēl, jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās, uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes. Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.
 
Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā. Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.
 
Godātie Latvijas ļaudis!
 
Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.
 
Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.
 
2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.
 
Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.
 
Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!
 
Lai mums izdodas!

Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo.

Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij.

Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām.

Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?

Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā.

Diemžēl jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes.

Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.

Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā.

Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.

Godātie Latvijas ļaudis!

Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.

Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.

2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.

Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.

Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!

Lai mums izdodas!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...