
Valsts prezidents izvēlējies visaktuālāko tēmu sarunai ar Daugavpils jauniešiem - par "zaļo sapni"
Valsts prezidenta kanceleja04.04.2022.
Komentāri (0)
Turpinot atzīmēt Latvijas Republikas pamatlikuma − Satversmes − apstiprināšanas 100. jubilejas gadu, otrdien, 5. aprīlī, valsts prezidents Egils Levits uz debašu cikla “#Satversmei100: vērtības nākotnei” otro diskusiju aicinājis jauniešus no Daugavpils. Debašu centrā būs jautājums, kādu izvēļu priekšā nonākam rūpēs par vidi un tiesībām dzīvot personīgā labklājībā.
Debašu cikla otrā diskusija “Zaļās nākotnes sapnis. Vai uz šodienas labklājības rēķina?” notiks Daugavpils Valsts ģimnāzijā. Diskusija plkst. 14.00 būs skatāma tiešraidē portālā LSM.lv, Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē www.president.lv un valsts prezidenta sociālo tīklu YouTube, Facebook un Twitter kontos. Diskusiju vadīs Latvijas Televīzijas personība Ēvalds Dukuls.
Ar valsts prezidentu debatēs deviņi jaunieši: Santa Bule no Daugavpils 12. vidusskolas; Arnita Bernāne no Daugavpils Valsts ģimnāzijas; Anželika Litvinoviča no Daugavpils Valsts ģimnāzijas; Vladimirs Bazans no Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja; Milēna Kaštaļjana no Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja; Elizabete Križanovska no Daugavpils Valsts ģimnāzijas; Ņikita Zirjanova no Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja; Ieva Lozjuka no Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja; Timura Ragozins no Daugavpils 9. vidusskolas.
Latvijas Republikas Satversmē iekļautās vienlīdz būtiskās un nākotnei nozīmīgās vērtības reizēm var šķietami konkurēt, tādējādi veidojot izvēles dilemmas. Satversmes 115. pants paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, savukārt Satversmes ievadā noteikts, ka ikviens rūpējas par sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Tomēr valsts attīstībai un sabiedrības labklājībai ir nepieciešami resursi, tai skaitā dabas resursi. Valsts prezidents ar jauniešiem pārrunās, kādu izvēļu priekšā nonākam rūpēs par vidi un tiesībām dzīvot personīgā labklājībā.
Debašu cikls “#Satversmei100: vērtības nākotnei” ir nozīmīgs solis jauniešu līdzdalībai Latvijas nākotnes veidošanā. Tas mudina jauniešus formulēt savas domas, kā arī sarunāties un sadzirdēt citu viedokli par mums katram svarīgiem jautājumiem. Debašu cikls noris visa gada garumā; tas tika atklāts (ieraksts) š. g. 15. februārī Rīgas pilī un tiek turpināts reģionos – Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē un Sēlijā. Cikla noslēgums plānots 2023. gada februārī Rīgas pilī.
Diskusijas tiek ierakstītas, un to saturs – apkopots, lai veidotu mācību un izziņas materiālu.
Debašu ciklu organizē Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, biedrībām “Quo Tu domā?” un “Eiropas Kustība Latvijā”.





Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.