Iesaki rakstu: 
Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar vērtētajiem nodokļu ieņēmumiem 24,0 milj. Turklāt Mārupes novadam 2017. gadā nāksies ņemt ~8 miljonu kredītu, lai realizētu savas funkcijas - ielu un skolu rekonstrukcijai, stadiona būvniecībai un kanalizācijas un ūdensvada izbūvei. Neviens uzņēmums un neviens uzņēmējs nevarētu panest un paciest šādu finansiālā reketa slogu.
Lai iedzīvotājiem būtu labāk izprotama šī absurdā situācija, tad naudas izteiksmē tas sastāda aptuveni divas reizes lielāku summu, nekā visi novada iedzīvotāji ar sāpēm un grūtībām samaksās par savu nekustamo īpašumu Mārupes novadā, pretī cerot un prasot no pašvaldības sakārtotu infrastruktūru, labas PII, gaišas skolas, normālas ārstu prakses (poliklīnikas), gaišu, lielu kultūras namu, apgaismotas un asfaltētas ielas, trotuārus un veloceliņus.
Un, ja pašvaldība, apzinoties absurdo situāciju novadā saistībā ar lielajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, vēlas iedot atvieglojumus zināmām iedzīvotāju grupām, tad tas pat netiek izņemts no pašvaldību izlīdzināšanas summas. Tas nozīmē, ka, iedodot atlaides par nekustamo īpašumu iedzīvotājiem, pašvaldība ne tikai zaudē budžetā šos ienākumus, bet pie PIF iemaksu aprēķina tas netiek ņemts vērā.
Vienpusēja un nepilnīga metodika PIF aprēķinā noved izmisumā Pierīgas pašvaldības, dzenot tās lielākos kredītos. Aprēķinot pašvaldību finanšu nepieciešamības PIF, tiek ņemts vērā, cik bērni ir pirmsskolas vecumā un cik ir skolas vecumā, bet absolūti netiek ņemts vērā tas apstāklis, vai iestādēs jau ir skolas telpas vai tās jābūvē no jauna. Tāpat netiek ņemtas vērā daudzas citas finanšu nepieciešamības, kā tas ir Lielbritānijā un vairākās ES valstīs:
- ceļu un ielu rekonstrukcijas un izbūves;
- cik nepieciešams līdzfinansējums kohēziju fondu apguvē un infrastruktūras un ūdensvadu būvniecībā;
- sporta būvju un stadionu nepieciešamība (Mārupes novadā nav neviena mūsdienu prasībām atbilstoša publiska stadiona, tikai skolu sporta laukumi);
- kultūras iestāžu nepieciešamības ( Mārupes novadam ar 20 000 iedzīvotāju ir tikai viens vecais kultūras nams ar 400 sēdvietām, un vairāk mēs nevaram atļauties);
- ka novadam tikai vienā ciematā ir mūsdienu prasībām atbilstoša ārstu prakses vieta, bet pārējos 3 ciematos nav mūsdienām atbilstošas telpas ārstu prakšu ierīkošanai un vienā ciematā vispār nav;
- ka Valsts policijas resursi un iespējas ir ļoti ierobežotas un Mārupes novadam ir pašvaldības policijas uzturēšanas nepieciešamība.
Nav pieļaujams, ka Mārupes novads kā trešais lielākais iemaksātājs Pašvaldību izlīdzināšanas fondā valstī (aiz Rīgas un Jūrmalas pilsētām) nevar atļauties izveidot savu novadu transporta maršrutus, kad tajā pašā laikā Rēzeknes pilsēta (4 miljonu EUR saņēmēja no PIF) atļaujas pārvadāt savus iedzīvotājus vispār bez maksas!
Pirms ieviest tik drastiskus NĪN maksājumus par Pierīgas novada zemes vienībām, kas cieši saistīti ar zemes kadastrālajām vērtībām, VZD vispirms ir jāsakārto to vērtības. Nav pieļaujams, kad pilnīgi vienādās situācijās ir tik lielas atšķirības zemes kadastrālajās vērtībās gan par lauksaimniecības zemes hektāru, gan apbūves zemes kvadrātmetru.
Izanalizējot Mārupes novada Tīraines zemes vērtības, atklājas atšķirības vairāk nekā 10 reizes pilnīgi identiskās situācijās. Līdz ar to nav pieļaujams, ka par identiskiem nekustamajiem īpašumiem vienam Mārupes iedzīvotājam ir jāmaksā 10 reizes lielāks nekustamā īpašuma nodoklis nekā otram. Norādot uz šīm atšķirībām, Valsts zemes dienesta pārstāvji atrunājas ar to, ka dažādi mērnieki plānu eksplikācijās ir atšķirīgi traktējuši šīs zemes izmantošanas veidu, kaut situācijas ir pilnīgi vienādas.
Likumā “Par pašvaldībām” nav minēts, ka mums, pašvaldībai, ir jārūpējas par citām pašvaldībām, kur nu vēl tik lielā mērā, ka paši grimstam kredītos, lai realizētu savas funkcijas un pienākumus. Pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma pašvaldība ir atvasināta valsts pārvaldes iestāde, kurai ir jāpakļaujas valsts pārvaldei un tās izdotajiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumam.
Mēs labi zinām, kas notiek, ja apakšas negrib, bet augšas nespēj dzīvot pa vecam – tad veidojas revolucionāra situācija. Aicinu Pašvaldību savienību, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts zemes dienestu iedziļināties, izprast, rast risinājumu šai absurdajai un netaisnīgajai situācijai attiecībā pret Pierīgas (tai skaitā Mārupes) iedzīvotājiem un pašvaldībām attiecībā uz nekustama īpašuma nodokli un pašvaldību izlīdzināšanas aprēķinu.
* Dr. Sc .ing., Mārupes novada attīstības komitejas priekšsēdētājs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
