Valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina par vismaz apmēram 90 000 darba vietām
Raimonds Nipers25.03.2025.
Komentāri (99)
Iesaki rakstu: 
VID dati liecina, ka vidēji 2024. gadā bija 809 tūkstoši darba ņēmēju. CSP dati liecina ka 2024. gada 4. ceturksnī valstī sabiedriskajā sektorā bija 288 tūkstoši darba vietas, kur 237 tūkstoši ir nodarbināti publiskajā sektorā. Un 2024. gadā atalgojumā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie ir saņēmuši 6,2 miljardus eiro. Vēl būtu jāpieskaita šo darbinieku uzturēšanas izdevumi, kas būtu vidēji 2,4 miljardi eiro.
Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur privātajā sektorā strādājošie nodokļu maksātāji. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas - tās strādā sevis uzturēšanai. Tiek pieņemti likumi un noteikumi, kas nodrošina viņu eksistenci, Tāpēc tiek veikta datu falsifikācija. Manipulējot ar statistikas datiem, ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, tajā skaitā tos, kuri ir izdevīgi tikai dažiem.
Katrreiz diskutējot par valsts sektorā nodarbināto skaita samazināšanu, ierēdņi uzreiz piemin ugunsdzēsējus, policistus un skolotājus… kuru faktiskais skaits ir mazs un kuru pietrūkst.
Eiropas Savienībā sabiedriskajā sektorā vidēji nodarbināto attiecība:
82 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 iedzīvotājiem,
174 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 nodarbinātajiem.
Latvijā sabiedriskajā sektora nodarbināto skaita attiecība:
154 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecība uz 1000 iedzīvotājiem,
362 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 nodarbinātajiem.
Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru var secināt, ka valsts sabiedriskais sektors ir nesamērīgi liels. Salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskas darbības.
Attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina par vismaz apmēram 90 000 darba vietām. Samazinot sabiedrisko sektoru līdz ES līmenim, ekonomija būtu vidēji 2,8 miljardi eiro gadā, bet, šos darbiniekus integrējot privātajā sektorā, tautsaimniecība pārietu citā ekonomiskajā attīstības fāzē. Fiskālais efekts varētu būt ap 5 miljardiem eiro gadā.
Neveicot strukturālas reformas sabiedriskajā sektorā, īpaši pašvaldībās, Latvijai kā valstij nepastāv iespēju kļūt par labklājīgu valsti.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
