Valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina par vismaz apmēram 90 000 darba vietām
Raimonds Nipers25.03.2025.
Komentāri (99)
Iesaki rakstu: 
VID dati liecina, ka vidēji 2024. gadā bija 809 tūkstoši darba ņēmēju. CSP dati liecina ka 2024. gada 4. ceturksnī valstī sabiedriskajā sektorā bija 288 tūkstoši darba vietas, kur 237 tūkstoši ir nodarbināti publiskajā sektorā. Un 2024. gadā atalgojumā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie ir saņēmuši 6,2 miljardus eiro. Vēl būtu jāpieskaita šo darbinieku uzturēšanas izdevumi, kas būtu vidēji 2,4 miljardi eiro.
Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur privātajā sektorā strādājošie nodokļu maksātāji. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas - tās strādā sevis uzturēšanai. Tiek pieņemti likumi un noteikumi, kas nodrošina viņu eksistenci, Tāpēc tiek veikta datu falsifikācija. Manipulējot ar statistikas datiem, ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, tajā skaitā tos, kuri ir izdevīgi tikai dažiem.
Katrreiz diskutējot par valsts sektorā nodarbināto skaita samazināšanu, ierēdņi uzreiz piemin ugunsdzēsējus, policistus un skolotājus… kuru faktiskais skaits ir mazs un kuru pietrūkst.
Eiropas Savienībā sabiedriskajā sektorā vidēji nodarbināto attiecība:
82 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 iedzīvotājiem,
174 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 nodarbinātajiem.
Latvijā sabiedriskajā sektora nodarbināto skaita attiecība:
154 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecība uz 1000 iedzīvotājiem,
362 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 nodarbinātajiem.
Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru var secināt, ka valsts sabiedriskais sektors ir nesamērīgi liels. Salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskas darbības.
Attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina par vismaz apmēram 90 000 darba vietām. Samazinot sabiedrisko sektoru līdz ES līmenim, ekonomija būtu vidēji 2,8 miljardi eiro gadā, bet, šos darbiniekus integrējot privātajā sektorā, tautsaimniecība pārietu citā ekonomiskajā attīstības fāzē. Fiskālais efekts varētu būt ap 5 miljardiem eiro gadā.
Neveicot strukturālas reformas sabiedriskajā sektorā, īpaši pašvaldībās, Latvijai kā valstij nepastāv iespēju kļūt par labklājīgu valsti.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
