Valsts uzņēmums: pēc pagājušās ziemas mums ir krājumā 30 tūkstoši tonnu sāls, bet mums vajag pirkt vēl un jau tagad
Imants Liepiņš05.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) sniegusi atbildes uz jautājumiem par pēkšņo sāls iepirkumu 23 tūkstošu tonnu apjomā, kas tika izsludināts ceturtdien, dažas stundas pirms valsts svētku sākuma, - saskaņā ar uzņēmuma apgalvojumu tam noliktavās esot 30 tūkstoši tonnu sāls, taču vajagot vēl.
Pietiek jau rakstīja, ka uzaicinājums pieteikties uz sāls piegādāšanu, kāds katru gadu tiek izsūtīts augustā vai septembrī, šoreiz pēkšņi ticis nosūtīts atsevišķiem iepriekš atlasītiem komersantiem 30. aprīlī pēc 14:00. Plānotais apjoms — 23 tūkstoši tonnu. Iepriekšējos gados līdzīgi t.s. “vasaras” iepirkumi datēti ar 2018. gada 23. augustu un 2019. gada septembri.
Uz nosūtītajiem jautājumiem Latvijas Autoceļu uzturētājs sniedza šādas rakstiskas atbildes: “Konkrētā pasūtījuma apjoms — 23 tūkstoši tonnu ir aprēķināts, lai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs noliktavas tiktu pilnībā piepildītas. Tehniskās sāls pasūtīšana līdzīgos apjomos ir veikta arī iepriekšējos gados.
Sāls iegāde vasaras sezonā tiek veikta, jo pieprasījums pēc tās ir zemāks, līdz ar to arī cena ir saimnieciski izdevīgāka. Iepriekšējos gados vasaras sezonā veiktie pasūtījumi: 2016. gadā — 27,7 tūkstoši tonnu, 2017. gadā — 32,9 tūkstoši tonnu, 2018. gadā — 34 tūkstoši tonnu.
Tehniskās sāls atlikums VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs noliktavās šobrīd ir 29,6 tūkstoši tonnu. LAU savlaicīgi plāno visas iepirkumu procedūras, piemēram, atsevišķos ziemas mēnešos LAU tehniskās sāls patēriņš valsts autoceļu apstrādei pārsniedz 20 tūkstošus tonnu. Konkrētā pasūtījuma apjoms — 23 tūkstoši tonnu — ir aprēķināts, lai LAU noliktavas tiktu pilnībā piepildītas.”
Tālāk valsts uzņēmums savās atbildēs apraksta, kādā veidā vispirms konkursā atlasītas firmas, kas spēj un var veikt kaisāmās sāls piegādes, bet pēc tam ar tām liek konkurēt savā starpā katrā atsevišķā iepirkumā: “Vispārīgā vienošanās paredz, ka LAU, pasūtot konkrētu tehniskās sāls apjomu, pilnīgi visiem vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosūta uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu. Vispārīgā vienošanās paredz visu piegādātāju savstarpēju konkurenci, tādējādi nodrošinot zemāko tehniskās sāls iegādes cenu katrai piegādes adresei. [...]
Ņemot vērā pasūtījuma apjomu, piedāvājuma iesniegšanas termiņš šoreiz tika noteikts no 30. aprīļa līdz 8. maijam. Pēc piedāvājumu saņemšanas LAU izvērtēs iesniegtos piedāvājumus, un tehniskās sāls piegādi veiks piegādātāji ar zemāko piedāvāto cenu katrā piegādes adresē. Piegādes būs jāveic ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sāls kvalitātes pārbaudes.”
Attiecībā uz vispārējo vienošanos LAU ziņo, ka “iepirkuma procedūras Nr. VAS LAU 2019/6_AK rezultātā 2019. gada 16. septembrī par tehniskās sāls piegādi tika noslēgta vispārīgā vienošanās Nr.3.1.-A.19/2019-127 [...] ar septiņiem iepirkuma procedūras dalībniekiem — SIA Nilex Trading, SIA AKTIVATORS, SIA VIATEK 1, SIA CEĻI UN TILTI, SIA Ražošanas komercfirma “M2” un SIA BTS. Vispārīgā vienošanās paredz tehniskās sāls iegādi gan ziemas, gan vasaras sezonā, katrai no sezonām definējot maksimālās piegādes cenas”.
Tieši šajā LAU sniegto atbilžu daļā interesantākais ir nevis tas, kas uzrakstīts, bet gan tas, kas nav uzrakstīts: uzmanīgs lasītājs ievēros, ka no septiņiem iepirkuma procedūrā uzvarējušajiem komersantiem nosaukti seši, bet ne septītais.
Savukārt šis vārdā neminētais septītais uzņēmums ir SIA Lat Salt Trade, par kuru Pietiek jau rakstīja — valsts institūcijām nodoti iesniegumi, kuros paustas aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem var rasties negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”.
Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita galu galā netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.
Tāpat arī ziņots par aptuveni 15 000 tonnām sāls, kas jau mēnešiem ilgi pusapsegtas stāv Rīgas ostā nepiemērotā vietā — uz piestātnes: sakarā ar rekordsilto ziemu un ledus trūkumu uz autoceļiem kādam nav izdevies pārdot visus iepriekš uzpirktos sāls krājumus, par kuru glabāšanu tagad jāmaksā, taču šāds negaidīts LAU iepirkums nāk tieši īstajā brīdī.
Par to, ka arī Lat Salt Trade ir nosūtīts uzaicinājums piedalīties šajā pēkšņajā iepirkumā, nepastāv nekādas šaubas: kā jau citēts augstāk, “LAU, pasūtot konkrētu tehniskās sāls apjomu, pilnīgi visiem vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosūta uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu.”
Iepriekš par šo tēmu:
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
