Valsts uzņēmums: pēc pagājušās ziemas mums ir krājumā 30 tūkstoši tonnu sāls, bet mums vajag pirkt vēl un jau tagad
Imants Liepiņš05.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) sniegusi atbildes uz jautājumiem par pēkšņo sāls iepirkumu 23 tūkstošu tonnu apjomā, kas tika izsludināts ceturtdien, dažas stundas pirms valsts svētku sākuma, - saskaņā ar uzņēmuma apgalvojumu tam noliktavās esot 30 tūkstoši tonnu sāls, taču vajagot vēl.
Pietiek jau rakstīja, ka uzaicinājums pieteikties uz sāls piegādāšanu, kāds katru gadu tiek izsūtīts augustā vai septembrī, šoreiz pēkšņi ticis nosūtīts atsevišķiem iepriekš atlasītiem komersantiem 30. aprīlī pēc 14:00. Plānotais apjoms — 23 tūkstoši tonnu. Iepriekšējos gados līdzīgi t.s. “vasaras” iepirkumi datēti ar 2018. gada 23. augustu un 2019. gada septembri.
Uz nosūtītajiem jautājumiem Latvijas Autoceļu uzturētājs sniedza šādas rakstiskas atbildes: “Konkrētā pasūtījuma apjoms — 23 tūkstoši tonnu ir aprēķināts, lai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs noliktavas tiktu pilnībā piepildītas. Tehniskās sāls pasūtīšana līdzīgos apjomos ir veikta arī iepriekšējos gados.
Sāls iegāde vasaras sezonā tiek veikta, jo pieprasījums pēc tās ir zemāks, līdz ar to arī cena ir saimnieciski izdevīgāka. Iepriekšējos gados vasaras sezonā veiktie pasūtījumi: 2016. gadā — 27,7 tūkstoši tonnu, 2017. gadā — 32,9 tūkstoši tonnu, 2018. gadā — 34 tūkstoši tonnu.
Tehniskās sāls atlikums VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs noliktavās šobrīd ir 29,6 tūkstoši tonnu. LAU savlaicīgi plāno visas iepirkumu procedūras, piemēram, atsevišķos ziemas mēnešos LAU tehniskās sāls patēriņš valsts autoceļu apstrādei pārsniedz 20 tūkstošus tonnu. Konkrētā pasūtījuma apjoms — 23 tūkstoši tonnu — ir aprēķināts, lai LAU noliktavas tiktu pilnībā piepildītas.”
Tālāk valsts uzņēmums savās atbildēs apraksta, kādā veidā vispirms konkursā atlasītas firmas, kas spēj un var veikt kaisāmās sāls piegādes, bet pēc tam ar tām liek konkurēt savā starpā katrā atsevišķā iepirkumā: “Vispārīgā vienošanās paredz, ka LAU, pasūtot konkrētu tehniskās sāls apjomu, pilnīgi visiem vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosūta uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu. Vispārīgā vienošanās paredz visu piegādātāju savstarpēju konkurenci, tādējādi nodrošinot zemāko tehniskās sāls iegādes cenu katrai piegādes adresei. [...]
Ņemot vērā pasūtījuma apjomu, piedāvājuma iesniegšanas termiņš šoreiz tika noteikts no 30. aprīļa līdz 8. maijam. Pēc piedāvājumu saņemšanas LAU izvērtēs iesniegtos piedāvājumus, un tehniskās sāls piegādi veiks piegādātāji ar zemāko piedāvāto cenu katrā piegādes adresē. Piegādes būs jāveic ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sāls kvalitātes pārbaudes.”
Attiecībā uz vispārējo vienošanos LAU ziņo, ka “iepirkuma procedūras Nr. VAS LAU 2019/6_AK rezultātā 2019. gada 16. septembrī par tehniskās sāls piegādi tika noslēgta vispārīgā vienošanās Nr.3.1.-A.19/2019-127 [...] ar septiņiem iepirkuma procedūras dalībniekiem — SIA Nilex Trading, SIA AKTIVATORS, SIA VIATEK 1, SIA CEĻI UN TILTI, SIA Ražošanas komercfirma “M2” un SIA BTS. Vispārīgā vienošanās paredz tehniskās sāls iegādi gan ziemas, gan vasaras sezonā, katrai no sezonām definējot maksimālās piegādes cenas”.
Tieši šajā LAU sniegto atbilžu daļā interesantākais ir nevis tas, kas uzrakstīts, bet gan tas, kas nav uzrakstīts: uzmanīgs lasītājs ievēros, ka no septiņiem iepirkuma procedūrā uzvarējušajiem komersantiem nosaukti seši, bet ne septītais.
Savukārt šis vārdā neminētais septītais uzņēmums ir SIA Lat Salt Trade, par kuru Pietiek jau rakstīja — valsts institūcijām nodoti iesniegumi, kuros paustas aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem var rasties negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”.
Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita galu galā netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.
Tāpat arī ziņots par aptuveni 15 000 tonnām sāls, kas jau mēnešiem ilgi pusapsegtas stāv Rīgas ostā nepiemērotā vietā — uz piestātnes: sakarā ar rekordsilto ziemu un ledus trūkumu uz autoceļiem kādam nav izdevies pārdot visus iepriekš uzpirktos sāls krājumus, par kuru glabāšanu tagad jāmaksā, taču šāds negaidīts LAU iepirkums nāk tieši īstajā brīdī.
Par to, ka arī Lat Salt Trade ir nosūtīts uzaicinājums piedalīties šajā pēkšņajā iepirkumā, nepastāv nekādas šaubas: kā jau citēts augstāk, “LAU, pasūtot konkrētu tehniskās sāls apjomu, pilnīgi visiem vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosūta uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu.”
Iepriekš par šo tēmu:
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
