Iesaki rakstu: 
Publicējam Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Ministru prezidenta Valda Dombrovska un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas apsveikumus Ziemassvētkos.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska apsveikums:
„Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!
Ir pienākuši gada gaišākie svētki, kuros veltam laiku savai ģimeni un draugiem. No sendienām Ziemas saulgrieži latviešiem ir bijuši īpaši svētki. Svētku galds, ķekatās iešana, bluķa vilkšana un egles greznošana ir ne vien skaistas tradīcijas, ar ko piepildīt Ziemassvētku dienu, bet arī svētku rituāli, kas mūs vieno ar iepriekšējām paaudzēm.
Šie svētki ir īstais laiks, lai pārdomātu paveikto un sacītu paldies ikvienam, kurš mūs atbalstījis, iedvesmojis un palīdzējis kaldināt mūsu uzvaras. Vislielāko pateicību pelnījuši tie, kas ar sasniegumiem kultūrā, sportā, izglītībā un daudzās citās jomās vairojuši lepnumu par mūsu valsti.
Lai Ziemassvētku miers un saticība ikvienam sniedz pārliecību par saviem spēkiem un ticību Latvijas nākotnei.”
Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums:
„Godātie Latvijas iedzīvotāji!
Šī gada izskaņa un Ziemassvētku laiks ir atnācis ar sniega baltumu un īstas ziemas krāšņumu. Baltā ir miera, drošības un ticības krāsa, jo miers un saticība, prieks un labestība ir tās izjūtas, kas pieder Ziemassvētku gaidīšanas laikam.
Novēlu, lai Ziemassvētki ienāk katrā mājā un ielīksmo katru sirdi, kas ļaujas gada skaistākā notikuma burvībai! Noticēt brīnumam, dalīties labajā, radīt prieku līdzcilvēkos un padarīt pasauli gaišāku. To var ikviens no mums, ja vien ticam Ziemassvētku stāstam.
Ticības un baltu domu piepildītus Ziemassvētkus!”
Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas apsveikums:
„Godātie Latvijas ļaudis!
Ziemassvētki atnāk ar brīnumu, gaišām domām un cerībām.
Gadu mijā mēs uz mirkli apstājamies un izvētījam, kas aizvadītajā gadā ir izdevies? Kas notiks nākamgad, ko mēs esam darījuši un cik patiesi centušies, lai katram no mums individuāli un Latvijai klātos labāk?
Svētkos novēlu būt kopā ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem, lai ticība, cerība un mīlestība ir vienmēr klātesoša jūsu sirdīs, prātos un ģimenēs!
Lai gaišas domas un ieceres - kā sveces liesmiņas, lai miers uz pasaules un cilvēkiem – labs prāts. Lai visiem Latvijas ļaudīm patiesi priecīgi, mīlestības un saticības pilni Ziemassvētki!
No sirds apsveicu visus Ziemassvētkos!”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
