Valsts vides dienesta īpašā labvēlība pret SIA "Refonda" atkritumu biznesu liek pamatoti aizdomāties par to, ka varbūt tiešām "nauda nesmird"
Pietiek lasītāja08.08.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Rīgā bāzētā uzņēmuma SIA “Refonda” jaunākie plāni norāda uz vēlmi paplašināt savu postošu biznesu, t.i. metāllūžņu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu un bīstamo atkritumu pārstrādi.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, SIA "Refonda" drīzumā uzsāks savu darbību Daugavpilī un izrāda aktīvu vēlmi izvērst savu darbību Ventspilī. Ir pamats domāt, ka šis uzņēmums jau pašlaik pārkāpj vides aizsardzības prasības un viņu nākotnes plāni tikai pasliktinās situāciju.
SIA "Refonda" jau uzglabā un plāno uzglabāt svina akumulatorus un niķeļa-kadmija baterijas nepiemērotās vietās, kurās netiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Šādu akumulatoru uzglabāšana neizolētās un neatbilstoši aprīkotās vietās palielina risku, ka ķīmiskās vielas var noplūst gruntī un ūdenī.
Svina un niķeļa-kadmija savienojumi ir īpaši toksiski un var radīt ilgstošu piesārņojumu, kas negatīvi ietekmē augsnes un ūdens kvalitāti, apdraudot gan cilvēku veselību, gan apkārtējās ekosistēmas.
Uzņēmums plāno apstrādāt kabeļus, kuri satur naftas produktus un ogļu darvu. Šīs vielas ir zināmas ar savu augsto toksicitāti. Ja kabeļu pārstrādes procesā netiks ievēroti stingri drošības pasākumi, tas var novest pie nopietna piesārņojuma gan gaisā, gan ūdenī, kas ilgtermiņā kaitēs apkārtējai videi.
Metāllūžņu pārkraušanas un šķirošanas procesi var radīt putekļus un toksiskus izgarojumus, kas piesārņo gaisu. Iedzīvotāji jau iepriekš¹ sūdzējušies par palielinātu troksni, putekļu daudzumu un nepatīkamu smaku ap SIA "Refonda" objektiem, kas liecina par nepietiekamiem drošības un vides aizsardzības pasākumiem.
Nepietiekami izstrādāti drošības pasākumi bīstamo atkritumu pārkraušanā un uzglabāšanā var radīt katastrofālas sekas. Potenciālas avārijas, piemēram, ķīmisko vielu noplūdes vai ugunsgrēki, var radīt plašu ekoloģisko katastrofu.
SIA “Refonda” plāno paplašināt savu darbību, neskatoties uz iepriekš minētajiem pārkāpumiem. Ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums turpinās ignorēt vides aizsardzības prasības, lai ietaupītu izmaksas un palielinātu peļņu. Savukārt Valsts vides dienests izliekās neredzam SIA "Refonda" acīmredzamos pārkāpumus un visādi citādi izrāda īpašu labvēlību šim uzņēmumam.
Valsts vides dienests ir atradis risinājumu, kā būtiski atvieglot uzņēmuma ieceri paplašināt darbību. Tā, piemēram, dienests nav veicis ietekmes uz vidi novērtējumu šim uzņēmumam, norādot, ka nekādu būtisku ietekmi plānotā darbība (dažāda veida metāllūžņu savākšanu, to pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu un bīstamo atkritumu (svina akumulatoru; kabeļu, kuri satur naftas produktus, ogļu darvu un citas bīstamas vielas; niķeļa un kadmija (Ni-Cd) bateriju un akumulatoru) savākšanu, uzglabāšana un pārdošana) neradīs.
Kā arī tehniskie noteikumi ir izstrādāti tā, lai to ievērošana neradītu liekus apgrūtinājumus SIA "Refonda", paredzot minimālās prasības (formālās) darbam ar bīstamiem atkritumiem. Faktiski dienests ir darījis visu, lai uzņēmums varētu netraucēti un, nebaidoties kaut ko pārkāpt, rīkoties. Nesodāmu pārkāpumu iespējas jau ir iestrādātas tehniskajos noteikumos.
Nevarētu teikt, ka dienests būtu slikti izvērtējis potenciālo vides un iedzīvotāju apdraudējumu. Dienests visai rūpīgi ir izvērtējis visus potenciālos apdraudējumus un atbilstoši tiem pakārtojis (samazinājis) izpildāmās prasības tā, lai uzņēmums, radot kādu apdraudējumu, tomēr tiek cauri sveikā, jo ir ievērojis izdotajos noteikumos rakstīto. Pārfrazējot izbijušo politiķi - kā var nepildīt (nepārkāpt). Dienesta īpašā labvēlība pret SIA "Refonda" atkritumu biznesu liek pamatoti aizdomāties par to, ka varbūt tiešām "nauda nesmird".
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
