Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Valstsbaznīcas mirāža

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.06.2018.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.

Tāpēc man – un, cerams, ne man vienam – ļoti gribētos cerēt, ka nekādas pilsoniskas jukas un «ticību kari» nav vajadzīgi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļu vairumam. Šorīt 9:00 ir paredzēta komisijas sēde, kurā tiks apspriests likumprojekts "Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā" pirms tā pirmā lasījuma Saeimas sēdē. Gribas cerēt, ka racionāli domājošie tautas kalpu radītu vajadzīgo pamatu šī dokumenta un tajā ieaustās idejas – izsniegt Jāņa Vanaga virsvadītajiem luterāņiem valsts galvenās konfesijas statusu – rāmai un gaumīgai "noairēšanai".

Kā jūs domājat: vai katoļu baznīca un (autonomā) Latvijas pareizticīgā baznīca, abu to baznīcēnu simttūkstoši būtu mierā ar to, ka ir demonstratīvi pasludināti par «otrās šķiras konfesijām»? Un kā šis ne-/miers ietekmētu Saeimas vēlēšanas un sabiedrisko stabilitāti vispār?

Gan jau pēc kāda laika arī tie politiķi, kuri nesen tik traki iedegās par "konservatīvās vērtībās dziļi sakņotu, globālistus un pidarus apkarojošu latviski nacionālu valstsbaznīcu", būtu sirds dziļumos pateicīgi latvju D#viņam un Laimesmātei, ka ar varu paglābti no iekulšanās dižķezā. Kaut, protams, skaļi viņi to nemūžam neatzītu.

Diemžēl vienlaikus daži Nacionālās apvienības (esošie un topošie) ideologi tādējādi negūtu vērtīgu pedagoģisko mācību – netiktu sagrautas šo cilvēku ilūzijas par to, ko «viņu» arhibīskaps īsti var un ko vēlas darīt ekspektāciju gandarīšanai. Maz ko var, vēl mazāk viņš grib. Diez vai Jānis Vanags vēlas radīt no savas baznīcas valstiskotu struktūru – līdzīgu cara laiku «pravoslavije» ar valsts nozīmētu ierēdni patriarha vietā...

Visu cieņu luterāņu virsganam, viņa sekotājiem un – izsakoties kristīgā poētikā bez jebkādas ņirgas – visam Vanaga garīgajam ganāmpulkam. Tomēr man ir dīvaini noskatīties, kā tik spožs intelektuālis apzināti tin ap pirkstu sirdsšķīstos Jēkabielas lāpnešus – gluži kā rūdīts pokera blefotājs.

Arhibīskapa un LEBL menedžmenta galvenā laicīgā rūpe patlaban ir pārvaldītās mantas – no tās daudz kas pieder TIEŠI draudzēm, ne konfesijai – sargāšana. Pats Vanags savu pozīciju tieši, nopietni un dusmīgi argumentē, piemēram, intervijā Rīgas Apriņķa Avīzei – 25.05. Ir bažas, ka «konkurējošā» latviešu baznīca LELBĀL pārvilinās pie sevis liberālāk noskaņotās draudzes, un līdz ar tām aizies arī dievnami, īpašumi, zemes. Tas gan netiek piesaukts, bet droši vien ir arī risks, ka karojoši luterāņu vai citas ievirzes fundamentālisti var atraut arī savu tiesu no LEBL baznīcēniem – jo droši vien ir arī tādi, kam Vanags šķiet par "mīkstu" vai "katolisku".

Kā jau ir daudzkārt norādīts, LELBĀL darbojas pēc 1928. gada Satversmes, kas paredz sinodālu jeb decentralizētu baznīcas pārvaldes modeli ar izteiktu draudžu autonomiju. Savukārt luterāņu baznīcas Latvijā 2007.gada Satversme paredz vairāk episkopālu jeb hierarhiski centralizētu baznīcas pārvaldi. Domāju, ka tas nav tikai mans vērtējums: Vanaga komandai šāds kategorisks likums ir steidzami vajadzīgs, lai varētu jau ar tiesisku pamatu turpināt veidot savu «varas vertikāli» ne tikai ticības dogmātos un organizācijā, bet arī īpašumtiesībās. (Ziniet, es tiešām pilnīgi saprotu šo LEBL merkantilo vajadzību – kam ir manta, tikai ar to Latvijas politikā un iestādēs rēķinās! Ja nav šī autoritātes pamata, jebkādi dievvārdi ies gar ausīm…)

Esmu runājis ar cilvēkiem, kurus pārsteidza nacionālo politiķu «teokrātiskais» eksperiments likumdošanā: vēršoties pret LELBĀL tie nokaitina savus agrāk dedzīgos un joprojām svarīgos atbalstītājus – ārzemju latviešus; turklāt mums nacionālisma idejiskais pamats vienmēr bija drīzāk pagānisks un pat dozēti pretkristīgs, «krustnešu uzspiestai ticībai» patriotiskajā leksikā tranformējoties «mācītājmuižu ticībā» utt. Taču sen runa nav vairs ne par LNNK, ne par TB. Šodienas nacionālfundmentālistiem kristīgais konservatīvisms iet rokrokā ar autoritārisma godāšanu. Arhibīskaps pārāk labi zināja tās stīgas, kuras viņam bija jāaizskar naivo lāpnešu dvēselēs.

Novērtē šo rakstu:

26
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...