Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Valstsgriba pamazām izplēnē

Egils Līcītis, AS Latvijas Mediji
20.07.2022.
Komentāri (51)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdien Egils Levits atzīmē trešo gadadienu valsts prezidenta amatkrēslā. Šā pienākuma pildīšana augstu mācītam juristam, konstitucionālo tiesību zinātājam, starptautiska mēroga tiesnesim nebija ienākšana jaunā, nepārskatāmi apjomīgā saimniecībā.

Levits no atgūtās neatkarības pirmsākumiem bija stiprs valsts pārvaldīšanas mākslā, zināja, kā strādāt likumu laukos, bija pazīstams ar Latvijas politiķu dotībām un sliktajām rakstura īpašībām.

Levitam bija nenoliedzami nopelni Latvijas valsts labā kā Neatkarības deklarācijas iedvesmotājam un izstrādātājam un Satversmes preambulas autoram, un viņš pie rakstāmgalda iegūtā autoritātē slējās pāri kolēģiem kā viens no nedaudziem atlikušajiem vēl neapgāztajiem torņiem.

Tauta atmaksāja parādu ar valsts galvas amata piešķiršanu.

Pa Rīgas pils kāpnēm pēc ievēlēšanas Egils Levits uzskrēja augšup griezdamies, brīžam palēkdamies uz vienas kājas, 64 gadu vecumā kā možs jauneklis – būšu rosīgs, ar izdomu bagāts prezidents!

Karjeras ceļš priekšā aizvijās skaidri pārredzams, un debesīs virs tā – ne mākonīša! No prezidenta amata kalngaliem vajadzēja nākt ārā tādai gudrībai, par kādu varēja lasīt vien Konversācijas vārdnīcā.

Cilvēkam – vizionāram ar plašiem horizontiem pavērās darba lauks astoņiem gadiem divos pilnvaru ciklos.

Kāpēc tagad pa Rīgas pils kāpnēm, turēdamies pie margām, Egils Levits šļūcoši virzās lejup kā nevarīgs 67 gadus vecs sirmgalvis, šaubīdamies, vai saņems prezidenta vietas termiņa pagarinājumu, vai nākamgad ap šo laiku nesekos pazeminājums amatā?

Tā ir savā ziņā noslēpumaina veida mistērija, gandrīz vai jārunā par ņečistā spēka iejaukšanos, kādēļ pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas piektais prezidents kļuvis visnepopulārākais.

Turklāt tas nav sašaurināts spriedums, kas mēdz svērt gramos, skaitīt eirocentos. Te nav runa par reitinga sakustēšanos par milimetru uz mīnusu pusi. Socioloģijas reģistrētie dati rāda neticamu ainu ar aptaujāto nepieredzēti vienprātīgu neapmierinātību Latvijas prezidentūru vēsturē.

Tā ir iegāšanās bezdibenī ar pastāvīgu 65–70% neatbalstītāju skaitu, kāds ir bijis reti kuram politiķim, nemaz nerunājot par valsts pirmajām personām!

Vai juridiskais spīdeklis iztukšojis savu smadzeņu podu zem augstās galvaskausa velves trīs gadu periodā? Atbilde ir: nē. Vai Levitu smagi ievainojusi neslava publicista Lapsas ar asu sirpi šņāptās dokumentētās grāmatās, kur amatvīrs bieži figurējis kā nejaucenis un krāpnieks, Melits – valstsgribis?

Atbilde atkal: nē, diez vai literatūra daudz kaitējusi popularitātei. Un ne jau cilvēki ķēmojušies pakaļ tiem margināliem politiķiem, kuri pašreizējo iekārtu citādi nedēvē, kā par Levita – Kariņa režīmu.

Acīmredzot tautas nesaudzība pret kādreiz mīlēto vadoni sakņojas citur un summējas no dažādiem apstākļiem. Varbūt viss sākās no prezidenta neiejaukšanās politikas administratīvi teritoriālajā reformā, kad Levits neizvēlējās ieņemt pozīciju un arī turpmāk arvien nostājās Kariņa valdības pusē, palikdams izlēmībā ne cepts, ne vārīts.

Nav attaisnojies pilsoņu cerētais, gaidītais, ka ar Levita atnākšanu Latvijai beidzot parādīsies īsts līderis.

Varbūt taisnība tiem, kas saka: no viņa velk saltums. Kā tas var būt, ja Levits tik laipns un atsaucīgs vīrs un nav no sirdīgajiem?

Atrazdamies amata retinātā gaisa Alpos, sēdēdams ziloņkaula tronī, Levits reti kad tiekas ar cilvēkiem, ir tiem pasvešs, un nav daudz politiķu, kuri pratuši uztaustīt latvisko sentimentu, kā mācējis melodiķis Maestro Pauls tautai tuvajos šlāgeros.

Var minēt – traucēja pandēmijas ierobežojumi. Bet nu tie atcelti, atjaunoti starptautiskie sakari. Nekā īpaša no Latvijas vadītāja trauksmainajā laikā diplomātiskajā jomā neesam redzējuši.

Ārpus pils sienām prezidents pamanīts vien iepērkamies amatnieku tirdziņā pirms Zāļu dienas – kur uzstāšanās kapusvētkos, kur izbraukumi uz zemēm, kur basketa spēles apmeklējumi, kur teātrmīļa slava, ar ko bija ievērojami priekšteči? Nav.

Tāpat nav piepildījušies Levita iecerētie konstitucionālie pārkārtojumi. Dzelžaini īstenojamā ideja par Valsts padomi rūsē aizaugušā grāvī Saeimas ēkas žogmalē, doma par valsts ministru posteņu izveidi noput, aizbīdīta parlamenta komisiju tālākajos plauktos.

Prezidents nervozē, naktīs nevar aizmigt, grozās pa gultu savā rezidencē, ceļas augšā, ieņem lielo glāzi šartrēzes, pamodina piemīlīgo lauleni, tad atkal pūlas iemigt, skaitīdams aitas līdz simtam.

Ir jūtama spriedze par atbildības nastu, kas nospiež plecus.

Skaidrs, ka popularitātes griestus Egils Levits vairs nesasniegs, diez vai viņu pavadīs no amatkrēsla kā Vairu ziedu kalnā.

Novērtē šo rakstu:

143
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...