„Valstsgribis” – jau pavisam drīz: tiek publiskots jaunās grāmatas satura rādītājs
Izdevēji23.03.2023.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
Balstoties uz arhīvu dokumentiem un neapgāžamiem faktiem, grāmata “Viltvārdis” bija veltīta pretrunām, noklusējumiem, dīvainībām un acīm redzamiem meliem Egila Levita oficiālajā biogrāfijā un viņa paša brīžam minhauzeniskajos, brīžam vienkārši nekrietnajos stāstiņos. Savukārt jaunā grāmata “Valstsgribis”, kas pavisam drīz nonāks grāmatnīcu plauktos, ir jau mūslaiku dokumentos un faktos pamatots stāsts par to, kādā veidā un ar kādām metodēm viltvārdis ar neremdināmu un jau kopš pārrašanās Latvijā dažādos veidos demonstrētu… nē, ne valstsgribu, bet valstsgribību un valstsgribulību sirdī un kuņģī tiek pie valsts prezidenta amata – un kas notiek pēc tam. Notiek uz mūsu visu rēķina. Šodien publiskojam jaunās grāmatas satura rādītāju.
Saturs
Priekšvārds
I Ēnu lobijs un primitīvas zādzības – valstsgribības labākie draugi un sabiedrotie
II Goda doktora grāds – bez pamatojuma un „pa blatu”
III Valstgribis un viņa padumnieki
IV Egila Levita labā roka – „kautrīgais” okupācijas varas kolaborants
V Latvijas valsts prezidenta padomju okupācijas varas kolaborantu komanda
VI „Izcilais latviešu jurists un politologs” un viņa darbi
VII Tas bija apbrīnojami, ka viņš tiešām nespēj padomāt pat divus soļus uz priekšu…
VIII Inaugurācijas ballīte: valstsgribim un viņa svītai sāk rasties apetīte
IX „Visiem pāri paceltā konstitucionālā orgāna” baļļuks Čakstes zālē un melu ceļa sākums
X Apetīte un visatļautības sajūta aug augumā. Bet vēl piesardzīgi un pabailīgi
XI Egila Levita kancelejas vadība vēl nespēj sadūšoties sākt melot pa īstam…
XII „Protams, ir nelabvēļi, kas izceļ atsevišķas lietas”
XIII Divdesmit pirmā gadsimta Oļiniete
XIV Tumšajos beztiesiskuma kaktos zirnekļu ir vairāk, nekā bija iepriekš
XV Lilita, Veronika un tiesu varas „sakārtošana”
XVI Korupcijas ABC
XVII Augstprātīgais marsietis
XVIII Ne visus var nopirkt vai iebiedēt
XIX Nevis visas tautas, bet nomenklatūras, ierēdņu un „politiskās elites” prezidents
XX Solīts makā nekrīt, jeb šīs grāmatas visīsākā nodaļa
XXI Tāds ir viss, ko ir darījis šis cilvēks, kuram tik neizsakāmi gribējās kļūt par Latvijas valsts prezidentu
Pēcvārds
Pielikums. No solidaritātes un sociālā taisnīguma līdz „mums vajag jaunu orgānu” un „cilvēki atsaucas uz savām tiesībām ļaunā nolūkā”: Egila Levita „evolūcija” viņa runās
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
