„Valstsgribis” – jau pavisam drīz: tiek publiskots jaunās grāmatas satura rādītājs
Izdevēji23.03.2023.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
Balstoties uz arhīvu dokumentiem un neapgāžamiem faktiem, grāmata “Viltvārdis” bija veltīta pretrunām, noklusējumiem, dīvainībām un acīm redzamiem meliem Egila Levita oficiālajā biogrāfijā un viņa paša brīžam minhauzeniskajos, brīžam vienkārši nekrietnajos stāstiņos. Savukārt jaunā grāmata “Valstsgribis”, kas pavisam drīz nonāks grāmatnīcu plauktos, ir jau mūslaiku dokumentos un faktos pamatots stāsts par to, kādā veidā un ar kādām metodēm viltvārdis ar neremdināmu un jau kopš pārrašanās Latvijā dažādos veidos demonstrētu… nē, ne valstsgribu, bet valstsgribību un valstsgribulību sirdī un kuņģī tiek pie valsts prezidenta amata – un kas notiek pēc tam. Notiek uz mūsu visu rēķina. Šodien publiskojam jaunās grāmatas satura rādītāju.
Saturs
Priekšvārds
I Ēnu lobijs un primitīvas zādzības – valstsgribības labākie draugi un sabiedrotie
II Goda doktora grāds – bez pamatojuma un „pa blatu”
III Valstgribis un viņa padumnieki
IV Egila Levita labā roka – „kautrīgais” okupācijas varas kolaborants
V Latvijas valsts prezidenta padomju okupācijas varas kolaborantu komanda
VI „Izcilais latviešu jurists un politologs” un viņa darbi
VII Tas bija apbrīnojami, ka viņš tiešām nespēj padomāt pat divus soļus uz priekšu…
VIII Inaugurācijas ballīte: valstsgribim un viņa svītai sāk rasties apetīte
IX „Visiem pāri paceltā konstitucionālā orgāna” baļļuks Čakstes zālē un melu ceļa sākums
X Apetīte un visatļautības sajūta aug augumā. Bet vēl piesardzīgi un pabailīgi
XI Egila Levita kancelejas vadība vēl nespēj sadūšoties sākt melot pa īstam…
XII „Protams, ir nelabvēļi, kas izceļ atsevišķas lietas”
XIII Divdesmit pirmā gadsimta Oļiniete
XIV Tumšajos beztiesiskuma kaktos zirnekļu ir vairāk, nekā bija iepriekš
XV Lilita, Veronika un tiesu varas „sakārtošana”
XVI Korupcijas ABC
XVII Augstprātīgais marsietis
XVIII Ne visus var nopirkt vai iebiedēt
XIX Nevis visas tautas, bet nomenklatūras, ierēdņu un „politiskās elites” prezidents
XX Solīts makā nekrīt, jeb šīs grāmatas visīsākā nodaļa
XXI Tāds ir viss, ko ir darījis šis cilvēks, kuram tik neizsakāmi gribējās kļūt par Latvijas valsts prezidentu
Pēcvārds
Pielikums. No solidaritātes un sociālā taisnīguma līdz „mums vajag jaunu orgānu” un „cilvēki atsaucas uz savām tiesībām ļaunā nolūkā”: Egila Levita „evolūcija” viņa runās
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
