„Valstsgribis” – jau pavisam drīz: tiek publiskots jaunās grāmatas satura rādītājs
Izdevēji23.03.2023.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
Balstoties uz arhīvu dokumentiem un neapgāžamiem faktiem, grāmata “Viltvārdis” bija veltīta pretrunām, noklusējumiem, dīvainībām un acīm redzamiem meliem Egila Levita oficiālajā biogrāfijā un viņa paša brīžam minhauzeniskajos, brīžam vienkārši nekrietnajos stāstiņos. Savukārt jaunā grāmata “Valstsgribis”, kas pavisam drīz nonāks grāmatnīcu plauktos, ir jau mūslaiku dokumentos un faktos pamatots stāsts par to, kādā veidā un ar kādām metodēm viltvārdis ar neremdināmu un jau kopš pārrašanās Latvijā dažādos veidos demonstrētu… nē, ne valstsgribu, bet valstsgribību un valstsgribulību sirdī un kuņģī tiek pie valsts prezidenta amata – un kas notiek pēc tam. Notiek uz mūsu visu rēķina. Šodien publiskojam jaunās grāmatas satura rādītāju.
Saturs
Priekšvārds
I Ēnu lobijs un primitīvas zādzības – valstsgribības labākie draugi un sabiedrotie
II Goda doktora grāds – bez pamatojuma un „pa blatu”
III Valstgribis un viņa padumnieki
IV Egila Levita labā roka – „kautrīgais” okupācijas varas kolaborants
V Latvijas valsts prezidenta padomju okupācijas varas kolaborantu komanda
VI „Izcilais latviešu jurists un politologs” un viņa darbi
VII Tas bija apbrīnojami, ka viņš tiešām nespēj padomāt pat divus soļus uz priekšu…
VIII Inaugurācijas ballīte: valstsgribim un viņa svītai sāk rasties apetīte
IX „Visiem pāri paceltā konstitucionālā orgāna” baļļuks Čakstes zālē un melu ceļa sākums
X Apetīte un visatļautības sajūta aug augumā. Bet vēl piesardzīgi un pabailīgi
XI Egila Levita kancelejas vadība vēl nespēj sadūšoties sākt melot pa īstam…
XII „Protams, ir nelabvēļi, kas izceļ atsevišķas lietas”
XIII Divdesmit pirmā gadsimta Oļiniete
XIV Tumšajos beztiesiskuma kaktos zirnekļu ir vairāk, nekā bija iepriekš
XV Lilita, Veronika un tiesu varas „sakārtošana”
XVI Korupcijas ABC
XVII Augstprātīgais marsietis
XVIII Ne visus var nopirkt vai iebiedēt
XIX Nevis visas tautas, bet nomenklatūras, ierēdņu un „politiskās elites” prezidents
XX Solīts makā nekrīt, jeb šīs grāmatas visīsākā nodaļa
XXI Tāds ir viss, ko ir darījis šis cilvēks, kuram tik neizsakāmi gribējās kļūt par Latvijas valsts prezidentu
Pēcvārds
Pielikums. No solidaritātes un sociālā taisnīguma līdz „mums vajag jaunu orgānu” un „cilvēki atsaucas uz savām tiesībām ļaunā nolūkā”: Egila Levita „evolūcija” viņa runās
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
