Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Autotransporta direkcijas (ATD) lēmums lauzt līgumu ar AS "Nordeka" par pasažieru pārvadājumiem maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda" nozīmē ne tikai to, ka pasažieriem dažus gadus būs jāsamierinās ar līdzšinējo pārvadātāju un vecajiem autobusiem, bet arī miljonos mērāmiem zaudējumiem valsts budžetam un, iespējams, pasažieru sabiedrisko pārvadājumu sistēmas sabrukumu vairākās maršrutu tīkla daļās arī citur Latvijā.

"Nordeka" par riskiem ir brīdinājusi ATD, esam rakstījuši vismaz četras vēstules, taču nav ne atbildes, ne reakcijas. Izskatās, ka lēmumu pieņēmēji uzvedas gluži kā "Mērnieku laiku" Švauksts, kurš lauzītā vācu valodā bravurīgi pauda savu attieksmi pret naudu "Finf rubel so vai so" - tātad, vienalga, pieci rubļi uz vienu vai otru pusi. Atšķirība tikai tā, ka ATD gadījumā runa ir par miljoniem eiro valsts naudas.

Kā viss sākās?

AS "Nordeka," kas ir viens no vadošajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā, uzvarēja ATD izsludinātajā konkursā par reģionālajiem pārvadājumiem maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda". 2021. gada aprīlī "Nordeka" un ATD noslēdza iepirkuma līgumus par pārvadājumiem abās daļās, pakalpojuma sniegšanu bija paredzēts uzsākt 2022. gada 1. jūlijā.

Taču tad Covid-19 pandēmijas dēļ finansējuma piesaiste kļuva izteikti apgrūtināta un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuva skaidrs, ka piegādāt jaunos autobusus atbilstoši noslēgtajam līgumam plānotajā laikā neizdosies, jo tik īsā laikā neviens ražotājs tos vairs nevarēja piegādāt, ko "Nordeka" attiecīgi nespēja ietekmēt. Līdzīga situācija šobrīd veidojas arī citiem pārvadātājiem, kuri 2023. gada sākumā noslēdza ilgtermiņa līgumus par pārvadājumiem citās tīkla daļās. Cita starpā jāmin, ka līgumu noslēgšanās procesā ATD ņēma vērā globālās situācijas sekas un piešķīra pārvadātājiem garāku sagatavošanās termiņu, nekā to paredzēja iepirkuma nolikums.

2022. gada jūnijā ATD un "Nordeka" noslēdza grozījumus abos līgumos, un saskaņā ar tiem sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšana bija jāuzsāk vienu gadu vēlāk, proti, 2023. gada 1. jūlijā. "Nordeka" gan lūdza tikai 5 mēnešu pagarinājumu, bet ATD piešķīra 12 mēnešus. Abās maršrutu tīkla daļās pakalpojumus turpināja sniegt līdzšinējais pārvadātājs - AS "CATA".

Taču tad sākās lēmumu pārsūdzības, "CATA" vērsās ar prasījumiem Administratīvajā rajona tiesā. Sākotnēji tiesvedība ritēja "Nordekai" labvēlīgi, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams noraidīja "CATA" lūgumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, ar kuru tiktu apturēta starp ATD un "Nordeka" abu noslēgto iepirkuma līgumu grozījumu izpilde, līdz spēkā stājas spriedums, kā arī nolēma izbeigt tiesvedību par "CATA" pieteikumu daļā par starp ATD un "Nordeka" noslēgto iepirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. "CATA" šo nolēmumu pārsūdzēja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kas atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu.

Augstākās tiesas Senāts cita starpā atzina, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ietekmēja ekonomisko situāciju, tostarp transportlīdzekļu ražošanu un tirdzniecību, pārvadājumu izmaksas, kā arī finansēšanas pakalpojumus un to pieejamību. Lai arī risku apzināšanās un novērtēšana vispārīgi ir pretendentu atbildība, iesniedzot piedāvājumus, divu tik būtisku ietekmējošu faktoru – pandēmija un karš – vienlaicīga ietekme varētu pārsniegt sagaidāmo risku pat ar vispiesardzīgākajiem aprēķiniem. Šie apstākļi nostādīja pasūtītāju situācijā, kurā bija jāizvērtē, kāds būtu tiesisks un visas intereses līdzsvarojošs lēmums apstākļos, kad laiks nenovēršami jau ir gājis uz priekšu.

ATD regulāri atgādināja par līgumu izpildes termiņiem un pieprasīja atskaites par sagatavošanos līgumu izpildei, lai sāktu sniegt pakalpojumus ar 01. jūliju. Par to "Nordeka" regulāri un savlaicīgi sniedza informāciju ATD un labticīgi turpināja sagatavošanās darbus, veica ieguldījumus 12 miljonu EUR apjomā autobusu iegādē un aprīkošanā un tos atrādīja ATD, saņemot apstiprinājumu, ka uzņēmums ir sagatavojies pārvadājumu veikšanai, ievērojot vienošanās noteikto datumu - 30. aprīli.

Taču tiesāšanās vēl nebija galā, Administratīvajā rajona tiesā ar prasību vērsās SIA "Tukuma auto", lietas apvienoja, izskatīja, un 2023. gada martā Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams pasludināja spriedumu - grozījumus līgumos starp ATD un "Nordeka" atzina par spēkā neesošiem. Savukārt par "Nordekas" kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāts atteica ierosināt tiesvedību.

2023. gada 8. maijā Administratīvās rajona tiesas spriedums stājās spēkā, un grozījumi "Cēsu" un "Limbažu Siguldas" līgumos tika atzīti par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža.

Tomēr būtiski ir ņemt vērā Augstākās tiesas Senāta 2023. gada 8. maija rīcības sēdes lēmumā izteikto secinājumu, proti, Administratīvās rajona tiesas sprieduma motīvu daļā ierakstītajam teikumam par pienākuma uzlikšanu lauzt (izbeigt) iepirkuma līgumus nav saistoša spēka attiecībā uz pasūtītājas ATD tālāko rīcību attiecībā uz iepirkuma līgumiem, savukārt ATD jānovērtē aktuālā tiesiskā situācija pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Kādas sekas sagaidāmas?

Uzreiz jāsaka – nekas labs nav gaidāms ne uzņēmumam, ne pasažieru pārvadājumu nozarei, ne pasažieriem, ne valsts budžetam un nodokļu maksātājiem.

Runājot par uzņēmumu, jānorāda, ka jaunie autobusi stāv stāvlaukumos un peļņu nenes, to iegādē ieguldīti 12 miljoni EUR, jāmaksā procenti bankām, apdrošināšana utt. Tāpēc pastāv būtiski riski, ka zaudējumu rezultātā "Nordekai" teorētiski var iestāties maksātnespēja. Darīsim visu iespējamo un neiespējamo, lai tā nenotiktu, taču ir jāapzinās arī šādi draudi .

Runājot par nozari, – ja "Nordeka" nespēs pildīt saistības, iedzīvotāji nesaņems pasažieru pārvadājumu pakalpojumu maršrutu tīkla daļās "Pierīga," kur ir būtisks pārvadājumu apjoms, un "Bauska". "Pierīgā" pakalpojumu nodrošina trīs uzņēmumu apvienība, un, no tās aizejot vienam dalībniekam, pakalpojumu vairs nebūs iespējams nodrošināt. Kā ATD risinās jauno krīzi – nav saprotams.

Jānorāda arī, ka jau ir apstrīdēti darbības uzsākšanas pagarinājumi vēl septiņās maršrutu tīkla daļās. Tā kā atkāpes no iepirkuma nolikuma ir analogas tām, kas bija "Nordekai", tad šķiet, ka iestāsies domino efekts... Labs jautājums, vai rezultātā vispār būs uzņēmumi, kas pēc "CATA" termiņa notecējuma spēs kvalificēties jaunajā konkursā.

Runājot par pasažieriem, viņus pašlaik pārvadā un vēl dažus gadus pārvadās "CATA" autobusi, kas, protams, ir novecojuši un neatbilst tām prasībām, kuras tika paredzētas nolikumā un kuras izpildītu "Nordekas" jaunie autobusi. Šāda situācija, ievērojot jauna iepirkuma norises termiņus un līgumu sagatavošanās termiņus, varētu turpināties vēl līdz pat 3-4 gadiem.

Runājot par valsts budžetu, vispirms jānorāda, ka "CATA" pārvadājumi ar vecajiem zemākas kvalitātes autobusiem izmaksā dārgāk un starpība tiks segta no valsts budžeta. Vienā gadā pārmaksa sastādīs aptuveni 1,6 miljonus EUR, četros gados tie būs 6,4 miljoni EUR, pieņemot, ka dīzeļdegvielas cena paliek šā brīža līmenī un to nevajadzēs indeksēt, ko pieļauj pašreizējie ATD īstermiņa līgumi un kas savukārt nav paredzēts desmitgadīgajos līgumos.

Novecojuši ir ne tikai autobusi, bet pat kases aparāti - "CATA" turpināja izmantot ELKLITA BSA-5, kurus pārvadātāji drīkstēja lietot tikai līdz 2021. gada 31. decembrim. Valsts ieņēmumu dienests ir apstiprinājis, ka šādus aparātus vairs lietot nedrīkst, taču līdz šim "CATA" ir turpinājusi likuma ignorēšanu.

No valsts budžeta var nākties atlīdzināt arī zaudējumus "Nordekai", kas izpildīja līguma noteikumus laikā, kad tie bija spēkā. Desmit gados negūtā peļņa un citi tiešie zaudējumi rēķināmi vairāk nekā 6 miljonos EUR. ATD kā pasūtītājs ir atbildīga par noslēgtajiem līgumiem un to grozījumiem, tā nav atbrīvota no zaudējumu atlīdzināšanas, ja pati nolemj izbeigt līgumu darbību pirms termiņa.

Visbeidzot, nav šaubu, ka nākamajā konkursā, ko ATD sola sludināt maršrutu tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda" valstij nāksies pirkt pakalpojumu jau krietni dārgāk, jo šī brīža tirgus tendence ilustrē to, ka autobusu cenas turpina pieaugt, vēl būtiskāk pieaug nepieciešamība kāpināt darbinieku atalgojumu, jo sevišķi, ja runā par autobusa vadītājiem un tehnikas remontu veicējiem.

Vai pastāv izeja?

Jā, situāciju joprojām ir iespējams atrisināt, ja vien lēmumu pieņēmējiem ir griba to darīt. Jāsecina, ka jaunajai ATD vadībai gan tādas nav. Vēl paliek cerība uz Sabiedriskā transporta padomi, kuras funkcijās ir strīdu risināšana sarunu ceļā. Ceram, ka Sabiedriskā transporta padome, līdzīgi ATD, nepeldēs pa straumi, bet ķersies pie būtisku risku novēršanas sabiedriskā transporta sistēmas normālai funkcionēšanai, kā arī nepieļaus ievērojamus zaudējumus un kaitējumu iedzīvotājiem, pārvadātājiem un valstij.

* AS “Nordeka” valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

4
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...