Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Var piekrist Rūtupam

Viesturs Rudzītis
01.08.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz jautājumu, kas ir “Baiļu” autors, manuprāt, atbildēt ir visvieglāk. Cilvēki, kuros izšķērdīgi apvienojies publicista lāzerīgais skats, rakstnieka iztēles mutuļi, krāšņa asociēt- un verbalizētspēja kombinācijā ar mizantropiju smagā formā, dzimst reti. Varbūt vienreiz vēsturē, bet kas to lai zin. Ja minēto grāmatu nav radījis Lato Lapsa, tad man varbūt būtu noderīgi apēst kaut ko negaršīgu, piemērām, savu cepuri. Gan jau viņš arī pats zina, ka visi zina. Tāda rotaļa ar anoniminitāti, kam ir arī racionālā puse – anonīmi var atļauties daudz vairāk, neriskējot tikt izsauktam pie tiesas.

Bet vai tas vienmēr ir labi un interesanti – sajaukt kopā droši zināmo, ticamo, pieļaujamo un izfantazēto? Šaubos, sevišķi situācijā ar šo grāmatu, kurai tomēr ir ambīcija – tikt uztvertai kā patiesībai, gandrīz vai dokumentālai un pētnieciskai žurnālistikai. Te ir kaut kas apšaubāms klāt, ja ne negodīgs. Atklāta tiesa, no cita viedokļa raugoties, būtu vajadzīgāka. Bet mēs, lasītāji (ar autoru) jau zinām, kā ir ar tām tiesām…

Varbūt tiem, kas grāmatu nav lasījuši, sākumā jāpaskaidro – tā uzveidota ap čekas maisu tēmu (kas mani interesē daudz mazāk, kā, izrādās, daudzus šajā valstī – tas maigi sakot), apgalvojot, ka tie jau vairākus gadus nozagti vai pārdoti no SAB un nonākuši privātās rokās. Un ka no tā visvairāk būtu jābaidās ostas pilsētas mēram Embergam, kura biogrāfijā ir kāds pikants noslēpums, kura dēļ savulaik viņam bijis mīļi ieteikts kļūt par čekas ziņotāju. Vēl vairāk – viņš svīst aukstus panikas sviedrus, iedomājoties, ka noslēpums varētu nākt gaismā, un bailes par to lielā mērā ir motīvs viņa rīcībai daudzu gadu garumā. Starp rindām nojaušams – ja noslēpums nāktu gaismā, sabruktu visa Emberga impērija. Latvijas vēsturi varētu sākt rakstīt no tīras lapas. Lustrācija atrisinātu visu. Tiešām?

Bet noslēpums tāds pavisam pelēcīgs, manuprāt – Embergs studiju laikā, 1973. gada oktobrī ticis slepeni fotografēts homoseksuālu attiecību kaisles brīžos kopā ar savu pasniedzēju, pēc tam čekas šantažēts. Gribas teikt – nu un? Kas tur tik skandalozs šodien? Ka cilvēks, iespējams, biseksuāls? Nav tur nekāda objektīva skandāla, tādi laiki. Turklāt konteksts ļauj viņam uzvesties kā (gan pasniedzēja, gan čekas) Upurim un varbūt pat izpelnīties savu ideoloģisko pretinieku līdzjūtību. Šajos pieņēmumos es gan nevaru paļauties uz to, ka Latvijas sabiedrība uz šādu faktu raudzītos tāpat ka es. Varbūt tā līdzīgi autoram šausminātos, riebumā novērstos un pārstātu balsot par, kā izrādās, pediņu, cietumnieku slengā – gaili, kam vieta tikai pie parašas?

Šis ir mani interesējošs jautājums, diemžēl atbildi uz to laikam neuzzināsim. Gadījumā, ja autoram ir dokumentāli pierādījumi kaislīgajam vai vardarbīgajam notikumam universitātes auditorijā, tad es viņu saprotu un pieļauju šādu grāmatas konstrukciju. Bet ja šī epizode ir sadomāta, turklāt bez kādiem netiešiem pierādījumiem un svecīšu turētāju stāstiem, tad es teiktu – tas ir bezgaumīgi. Puiciski, līdzīgi kā vēlēšanu plakātos attēlotajiem piezīmējot ne tikai ūsiņas, bet arī krāniņus šāviena gatavībā. Ja Emberga homoseksuālais piedzīvojums ir izdomāts, tad tā vairāk ir nodeva autora mizantropijai, vēlmei sist visiem – jo sāpīgīgāk, jo labāk, it kā cīnoties/atriebjoties, bet ar iekšēju aizsargāšanās motivāciju.

Taču – vai tas piestāv taisnības cīnītājam? Šaubos. Tas rada situāciju, kurā tie, kas uz skatuves nav sakrāmēti līķu kaudzē, ir bagātīgi apsmērēti ar mēsliem, kam vienīgā loģika ir – tas atbilst autora gaumei. Tikpat iespējams, ka tikai autora skatījumā Embergam pierakstītais gejiskais izlēciens ir kaut kas superskandalozs, kuram nākot gaismā, Latvijā nekas vairs nebūs tāpat kā līdz šim? Varbūt Lapsas iekšpasaulē tā tas uzkonstruēts, bet objektīvi var būt daudz vienkāršāk. Embergs varētu paziņot, ka čeka bildes samontējusi, bet gadījumā, ja tās toreiz tiktu izplatītas, tam neviens neticētu. Sliktākajā gadījumā viņš varētu paskaidrot, ka ticis izvarots, bet baidījies (to var saprast) par to sūdzēties milicijā. Viņš pat varētu būt tik drošs un virtuozs, ka sasauktu prees konferenci un ar sev raksturīgo pašironisko smīniņu, ieturot krāšņas pauzes, pavēstītu saviem ideoloģiskajiem oponentiem – kādēļ jūs mani nemīlat, es redz, jau tajos bargajos gados biju tik progresīvs! Manuprāt, šī nebūt nebūtu smagākā situācija ostas pilsētas priekšnieka dzīvē, viņš izlīdis no daudz smagākām.

Nākamā grāmatas it kā sensācija – advokāta Rūtupa slepkavība ar mērķi nepieļaut, ka Emberga noslēpumi (bet ne tikai viņa!) izpeld atklātībā. Atkal nezinu, vai šī versija ir kas vairāk kā autora fantāzijas auglis, bet, ja tā izrādītos patiesa, es autoram daudz nepārmestu. Rūtupa raksturs un uzvedības motivācija attēlota meistarīgi, starp citu, to pašu var teikt par Embergu – šī noteikti ir autora talanta vismaz viena no virsotnēm. Taču tūliņ pat – liels Bet… Nemēdz būt cilvēku, kam ir tikai nesimpātiskā puse. Piemērām, es neticu, ka Embergs savai Venspilij nebūtu ļoti pieķēries, nevēlētu tai labu un nelepotos ar tās panākumiem. Es neticu, ka viņš daudziem ir darījis labu tikai aiz egoistiska un auksta aprēķina. Bet vai gan mizantrops spēj to ieraudzīt?

Autora nepasalavēts palika arī Rūtups, bet tā gan varētu būt arī literāra viltība labā izpildījumā. Advokāta uzskati pausti izsmeļoši – tie ir izteikti nacionālkonervatīvi un skaidrs, ka šodienas Latvijā tie daudziem ir simpātiski. Ja autors neceļ Rūtupu debesīs (man ir aizdomas, ka kaut kāda simpātija tomēr eksistē), tad advokāts dabū Upura lomu un tas var būt (ne sevišķi godīgs gan, bet šeit es varētu būt pārāk sīkumains) turbo viņa pasaules ainai, rīcībai, ideāliem. Šāds Rūtups varētu būt pelnījis pieminekli kaut kad, neskatoties uz viņa pelēko, maigi sakot, darbību un neskatoties uz to, ka plāns palika tikai plāns.

Vispār jau autors ir viens pret visiem, ielenkts savā cietoksnī, jo arī Āboliņai viņš velta gan jau ka patiesus un trāpīgus, bet izsmējīgus un vienpusīgus vārdus. Padomju literatūrā viņš debitēt nevarētu, jo – kur gan pozitīvais varonis? Visi tikai tādi riebekļi, nepilnīgie, ar vārdu sakot, tarakāni. Pie grāmatas virsotnēm noteikti pieskaitāms tarakānu uzskaitījums, lakoniskie, bet briljantie raksturojumi un ir jūtams, ka nelietīgais Embergs uz tiem skatās pilnīgi identiski kā vientuļais autors – taisnības cīnītājs.

Varētu jautāt rakstniekam – bet kur ir jūsu pilsoniskā pozīcija, par ko jūs balsotu vēlēšanās? Pieņemot, ka šī grāmata tomēr nav tikai individuāls robinhudisms, bet ka kāds ir bijis ieinteresēts talantīgo spalvas dancinātāju iesaistīt savā polittehnoloģijas prejektā (uz sabiedriskiek pamatiem, protams), kam tas būtu izdevīgi? Kas ir tas, kas pret Embergu, Āboliņu, Smēli, Rigmani, aprobežotajiem jaunajiem un nopirktiem vecajiem nacionāļiem, ja atmiņa neviļ arī pret Urbi? Tāds jautājums rodas, sevišķi tādēļ, ka grāmata parādījusies laikā, kad ne sevišķi gludi un sekmīgi tiek reanimētas Rīdzenes sarunas, kuras vērstas pret “tumšajiem spēkiem”, izvairoties no jautājuma, cik tad gaiši ir “gaišie”. Neredzu tādu Lāčplēsi vai Terminatoru, kamēr tiek atskaņota uvertīra viņa uznācienam, bet varbūt tas vēl stāv kulisēs, gaida īsto brīdi? Bišķi jau tas varbūt ir iezīmējies, jo (it kā) Rūtupa programmas punkts par visas tautas vēlētu prezidentu publiskajā telpā jau tiek sildīts labu laiciņu.

Mans apgalvojums, ka neviens grāmatā nav īsti pozitīvs varonis, tomēr īsti kritiku neiztur. Vispozitīvākais, lai arī tikai nedaudz pozitīvs, ir algotais slepkava Ziema. Kas, protams, rada daudz jautājumus par autora gaumi, bet varbūt tomēr – dzīves izmisumu. Varbūt par literāru bezizeju, jo diez vai būtu lasāma grāmata, kur pilnīgi visi un viss ir preteklīgi. Man personīgi simpātisks šķita arī prokurors Dundurs, lai gan autors ņirgājas arī par viņu. Bet varbūt šīs simpātijas un līdzjūtība tādēļ, ka tiek eleganti aprakstīti reāli notikumi – kā nelietīgi un profesionāli tiek iznīcināts godīgs cilvēks, labs sava darba darītājs un, šķiet, arī labs tēvs – skat. šeit. Man šīs tehnoloģijas ir zināmas arī no personiskās pieredzes un ļauj apgalvot – nelietība, kādu savērpj daži cilvēki bez sirdsapziņas, izmantojot attiecīgas tehnoloģijas un publisko telpu, diemžēl šodien kļuvusi par normālu instrumentu savas ietekmes izcīnīšanai.

Grāmatai ir labs nobeigums, kurā parādās kāds pagara auguma izbrīnīts sešinieks ar brillēm, kurš anonīmi saņem apzeltītu Rūtupa piezīmju grāmatiņu un divas noslēpumainas atslēdziņas. Pašas beigās – autora prefekti ieskicētie Neatbildētie jautājumi, kurus atļāvos sanumurēt:

1. Kā tad īsti izbeigtā kriminālprocesa mapīte nonāk uz prokurora Dundura galda? Vai to noliek tas pats cilvēks, kas pēc tam pabrīdināja Embergu? Un kā mapīte pazūd?

2. Kurš piezvana Rūtupam un mēģina viņu brīdināt par Ziemas ierašanos?

3. Kurš patiesībā pasūta Unkera (Venspils “naudas plūsmu” zinātāja) slepkavību – bet varbūt viņš joprojām ir dzīvs?

4. Kuram un kāda jēga atstāt Rūtupam ieroci arī tad, kad viņam tas oficiāli bija liegts?

5. Kāda loma visā notikušajā ir Āboliņai?

6. Uz ko īsti Embergs “tur” Šahisti (ministri un Nacionālās drošības padomes dalībnieci – VR)? Kas ir redzams viņa kolekcijā esošajā video?

7. Kas īsti ir cilvēks, kurš izsauc Ziemu atpakaļ uz Latviju un kam viņš nespēj atteikt?

8. Kur Voronovskis (“labais” policists – ak jā, vēl viens nosacīti pozitīvais tēls!) noskaidro Ziemas kontaktus, ko tik laipni izsniegt Dunduram?

Tiek solītas “Bailes – 2” ar pagaidu nosaukumu “Vara” – tas notikšot nākamgad pirms vēlēšanām. Vai līdz tam jau redzēsim (it kā būtu jāizgaismojas) politisko spēku, kam varētu patikt šīs “Bailes”?

Bet tas, kas man vislabāk patika šajā grāmatā – kā jebkurš priekšnieks “izstaro viedokli”, kurš vienmēr ir svarīgāks par oficiālo dokumentāciju&likumu un kuru ļaudis varbūt labprātīgi, bet varbūt (iedomāti?) spiestā kārtā tā uztver. Man gribētos vairāk atbildības prasīt nevis no oligarhiem (kas ir daudz vairāk kā trīs) un citiem “starotājiem”, bet no uztvērējiem. Abas puses kopā padara tiesiskumu par tukšu saukli. Kā es to redzu, šajā fenomenā izpaužas sociuma vajadzība atkārtot kaut ko feodālismā līdz galam neizdzīvotu, pirms kaut kad varbūt būsim nobrieduši tādai valsts pārvaldes formai, kāda it kā patlaban ir tikai uz papīra (šeit es runāju gandrīz kā Rūtups).

Amizanti, bet nežēlīgi atklāta “brīvās preses” anatomija. Sevišķi atkailināts žurnālistu verdziskums, tajā skaitā arī nepazinātais. Un tomēr dažiem patīk runāt par “valsts nozagšanu”, nevis “izpārdošanu”, “atdošanu”, “nodzeršanu”. Alksnes tēls, viņas kvēlā ticība “krievu draudiem” un Jutai, kā arī atkarība – gan ledusskapja vilkme pēc deviņiem vakarā, gan “ziņu kaislība” – izslīpēti ne sliktāk kā Emberga un Rūtupa tipāži. Gandrīz ar pārfrāzētiem Dantes vārdiem var raksturot atmosfēru, kas valda autora aprakstītajās drošības iestādēs – dodoties “tur”, cerību atstāj “šeit”. Tajā ar savu īsto uzvārdu attēlots arī latvju spiegošanas vecmeistars Trautmanis (skati arī viņa grāmatu – http://nra.lv/kultura/161133-kultura-andra-trautmana-gramata-izlukosanas-noslepumi.htm ) Viņš gan tur vissimpātiskākais. Vai tas dēļ autora privātās nepatikas pret drošībniekiem, jeb arī daudzmaz objektīvi? Visas tās štelles, biznesi, tehniskie izdevumi…

Bija jādomā par nosaukumu – manuprāt, ne jau bailes palaiž šo riņķa danci. Īsumā – var piekrist Rūtupam, kurš izsakās, ka mums, diemžēl nav bijusi tūkstošgadīga valstiskuma pieredze kā Anglijai vai Krievijai, tādēļ kļūdas var saprast, kaut arī tās var izrādīties liktenīgas. Ar vārdu sakot, es grāmatu nosauktu par “Feodālisma recidīvu” (vai – atraugu, lai būtu tuvāk autora izteksmes stilam) vai “Predemokrātiju”.

Tādas tās pārdomas. Visumā – grāmata kruta, ar stilu un, protams, ietekmi, kas nav mazsvarīgi. Palasīju, ko savā medijā ierakstījis autors – sanāk tāda kā pašintervija, bet samocīta, grāmatas necienīga – http://www.pietiek.com/raksti/blaviens__tads_varetu_but_bailu_zanrs_indrika_latviesa_pirma_intervija Tur nolasās gan lepnums par popularitāti (saprotu to rosolīgo sajūtu, arī viena mana grāmata savulaik vairākas nedēļas bija Top augšgalā!), gan izsalkums pēc atgriezeniskās saites. Tad nu lai šī arī būtu! Tomēr pavisam iespējams, ka nebūs daudz atgriezeniskuma devēju, jo pulka ļaužu gan jau ir sadusmoti, pazemoti, izņirgti. Viņi gribēs izlikties, ka nekas nav noticis. Bet ja tā, ko autors viņiem padarīs?

Pārpublicēts no http://www.viestursrudzitis.lv

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...