Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus
Vilors Eihmanis*04.02.2025.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.
Vēl bīstamāka situācija veidojas, ja valsts drošības struktūras ne tikai ignorē korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, bet aktīvi vajā tos, kuri cenšas atklāt patiesību, – žurnālistus, trauksmes cēlējus un sabiedrības interešu aizstāvjus. Šādā situācijā drošības dienesti no valsts aizstāvjiem pārvēršas par tās lielāko draudu, jo viņu rīcība ne tikai normalizē noziedzīgu pārvaldes modeli, bet arī iznīcina jebkādu iespēju sistēmai attīrīties no iekšpuses.
Kad represīvās metodes tiek vērstas nevis pret noziedzniekiem, bet pret tiem, kas izgaismo valsts nozagšanu, tas signalizē par institucionālu sabrukumu, kurā vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus. Šādā sistēmā demokrātija kļūst par fasādi, bet pati valsts – par instrumentu šauras elites rokās.
Tāpēc sabiedrības atbildība ir nepieļaut drošības dienestu pārvēršanos par "iekšējo okupantu", kas aizsargā nevis tautu, bet savus patronus. Demokrātiskā valstī drošības struktūru galvenajam uzdevumam jābūt nevis varas noturēšanai, bet tiesiskuma un sabiedrības interešu aizsardzībai. Ja tas nenotiek, tad jautājums ir nevis par to, vai valsts ir nozagta, bet gan – vai tā vispār vēl pastāv kā tiesiska valsts.
* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes loceklis
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
