Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Globālo sociālo problēmu analītikā dažādi izturas pret III Pasaules kara iespējamību. Latviešu tautasdziesmās poetizēto vara (respektīvi, kara) bungu rībināšanai ir dažādas interpretācijas stratēģijas. Piemēram, vienā no interpretācijas stratēģijām centrā ir zinātnes prasme kara laikā mazināt cilvēku upurus, radot pēc iespējas drošāku dzīves vidi (sociālo ekoloģiju). Šajā interpretācijas stratēģijā izvērtē zinātnes sasniegumus kara vajadzībām. Par šo interpretācijas stratēģiju bija runa pirmajā esejā. 

Relatīvi atsevišķa interpretācijas stratēģija ir veltīta demogrāfiskajai situācijai. Mēs dzīvojam demogrāfiskās pārejas laikmetā. Cilvēces vēsturē agrāk nepieredzētā tempā un draudīgā apjomā palielinās planētas iedzīvotāju skaits. Pārejas laikmets sākās XX gadsimta vidū un turpināsies līdz mūsu gadsimta vidum. Arī pašlaik uz planētas ir ļoti liela dzimstība. Taču kulminācijas periods jau pagājis, un tagad dzimstība pakāpeniski samazinās.

Pret iedzīvotāju skaita straujo kāpumu nākas izturēties kā pret sava veida katastrofu, kurā ir ierauta visa cilvēce. Apceres par demogrāfisko katastrofu izvēršas savdabīgā melnajā poētikā. Šajā melnajā poētikā analītisko izteiksmes līdzekļu kopums iezīmē drūmu un bezperspektīvu ainu. Lai labāk izprastu un novērtētu mūsdienu drūmo un bezperspektīvo ainu, analītiķi atgādina vēsturi.

Rietumu civilizācijas pagātnē melnās poētikas pirmais gadījums bija angļu demogrāfa Tomasa Maltusa (1766-1834) brīdinājums. Viņš brīdināja, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug ātrāk nekā eksistences resursi. Tāpēc rodas sava veida stihiskā pašorganizācija, optimizējot cilvēku skaitu uz planētas. Viens no stihiskās pašorganizācijas galvenajiem instrumentiem ir karš. Viņa ieskatā karu izraisa pārapdzīvotība. 

Otrais gadījums attiecas uz XIX un XX gadsimta miju. XIX gadsimtā Eiropas iedzīvotāju skaits pieauga trīs reizes. Tas bija eiropiešu demogrāfiskais sprādziens, kas izvērtās katastrofā – I Pasaules karā un II Pasaules karā.

Par abu Pasaules karu cēloņiem ir sarakstītas daudzas grāmatas. To skaits joprojām papildinās. Arī pašlaik, jubilejas gadā, intensīvi papildinās literatūra par I Pasaules kara cēloņiem. Karš sākās pirms simt gadiem -1914.gada 28. jūlijā.

Ļoti interesanti ir visjaunākie darbi, kuros I Pasaules kara cēloņus aplūko no demogrāfijas viedokļa. Principā tā nav tradicionāla pieeja. Līdz šim kara cēloņus tradicionāli saskatīja politiskajos, ekonomiskajos un ģeopolitiskajos procesos. Piemēram, ne reti akcentēja britu impērijas velmi valdīt uz planētas. Kontinentālo ambīciju ziņā no britiem daudz neatpalika vācieši, kuri bija sameistarojuši milzīgu militāri tehnisko potenciālu un vēlējās to izmantot Eiropas iekarošanai. Tradicionāli atzīst, ka visas Eiropas valstis bija ieinteresētas sākt karu, jo starpvalstu pretrunas bija novestas līdz galējai robežai.

Versaļas miera līgumu diktēja Francija un Lielbritānija, visu vainu par karu uzveļot Vācijai. Vāciešiem tas nepatika. Viņi uzskatīja, ka vainīgi ir arī franči, angļi, krievi, turki, Austroungārijas elite.

Saprotams, Pasaules karu numerācija varēja ieviesties tikai II Pasaules kara pirmajā laikā. Līdz 1939.gadam I Pasaules karu sauca par Lielo karu vai Vācu karu. Kara dalībnieks, mans vectēvs vienmēr atcerējās Vācu karu. Tāds nosaukums bija izplatīts Krievijas impērijā un tātad arī latviešu aprindās.

Karš radikāli izmainīja dzīvi uz planētas. Kara rezultātā sabruka četras impērijas. Karā krita 10 miljoni karavīru, un bojā gāja 12 miljoni civiliedzīvotāju. Ievainojumus guva 55 miljoni, kuru skaitā bija arī mans vectēvs.

Demogrāfiskais skatījums uz karu noteikti ir vispamatotākais skatījums. Tas atbilst cilvēces esamības cēloniskajai nosacītībai. Tātad atbilst tiem nosacījumiem, no kuriem visvairāk ir atkarīga cilvēces pastāvēšana. Šajā ziņā patiesība ir vienkārša: cilvēces pastāvēšanā viss ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju skaits ir galvenais faktors cilvēces eksistencē.

Par šo faktoru svarīgāks ir vienīgi kosmoloģiskais faktors. Cilvēce ir vienots veselums, kura pastāvēšana primāri ir atkarīga no kosmiskajiem procesiem. Mūsdienu zinātne ir pārliecināta, ka cilvēces likteni nosaka, piemēram, tā dēvētie paleoklimatiskie cikli – planētas sasilšanas un aukstuma periodi. Ciklu maiņa ietekmē cilvēku migrācijas virzienu, veicina vai traucē tautu ģenētisko degradāciju, izraisa dziļas garīgās izmaiņas cilvēka personībā, stimulē zinātniski tehnisko progresu, izmaina pasaules ģeopolitisko karti. Ciklu maiņa nosaka Pasaules okeāna svārstības un mitruma daudzumu atmosfērā. Tēlaini sakot, ūdens ceļo pa planētu, un ūdenim seko augi, dzīvnieki, tautas, civilizācijas.

Tradicionāli uzskata, ka karš ir elites iniciatīva. Latviešu folklorā elite saucas „bajāri”. Taču, acīmredzot, karš vitāli saskan ne tikai ar elites interesēm, bet vitāli saskan ar visa sociuma garīgo stāvokli. Elite viena pati nevar uzsākt karu, ja sociumā nav intuitīvi un racionāli nobriedusi atziņa par kara nepieciešamību. Turklāt sociuma garīgo stāvokli ietekmē demogrāfiskie apstākļi – iedzīvotāju skaits, dzimstības un mirstības dinamika. Demogrāfiskie apstākļi formē sociuma eksistenciālos priekšstatus – priekšstatus par dzīves komforta līmeni. Demogrāfiskie apstākļi cilvēkiem paskaidro, kāpēc pastāv labi jeb slikti dzīves apstākļi un kāpēc var būt labas jeb sliktas nākotnes izredzes bērniem un mazbērniem. Tā rezultātā izkristalizējās sociuma morāli psiholoģiskā gatavība karot, kas kļūst sava veida sociālā patoloģija.

I Pasaules kara galvenais cēlonis bija katastrofālie demogrāfiskie apstākļi un to veicinātais sociuma garīgais stāvoklis. Sakarā ar nepierasti lielo iedzīvotāju skaitu eiropiešu sabiedrībā bija ļoti izteikta cilvēku nervozitāte un agresivitāte. Tas sāka izpausties XIX gadsimta beigās. Ļoti iespējams, cilvēku nervozitāte un agresivitāte būtu vēl lielāka, ja XIX gadsimta nogalē uz Ameriku neaizceļotu desmitiem miljonu eiropiešu. Grandiozā migrācija uz Jauno pasauli lielā mērā atviegloja dzīvi Vecajā pasaulē. Starp citu, tolaik eiropiešu migrācija uz citiem kontinentiem bija ievērojami lielāka nekā aziātu, āfrikāņu, latiņamerikāņu migrācija (proti, mūsdienu migrācija) uz Eiropu pēc II Pasaules kara.

Neapšaubāmi, cilvēku nervozitāte un agresivitāte nav zinātniski fiksēts fakts. Toreiz neviens nenodarbojās ar socioloģiskajiem pētījumiem. Toreiz neviens neveica aptaujas, lai noskaidrotu cilvēku psihisko stāvokli. Par cilvēku psihisko stāvokli liecina netiešā faktūra: tā laika cilvēku pašidentifikācija, pašizteiksme, pārdzīvojumi, psihisko slimību izplatība. Šī netiešā faktūra atspoguļojās tā laika presē, daiļliteratūrā, mākslā, zinātniskajā publicistikā un ļoti lielā mērā filosofijā.

Tā, piemēram, cilvēku uzbudinātība ļoti uzskatāmi attēlota slavenā spāņu filosofa H.Ortegas-i-Gaseta darbos. Viņš ļoti detalizēti apraksta cilvēku neparastos pārdzīvojumus XX gadsimta sākumā. Cilvēki kļuva nervozi un agresīvi tāpēc, ka viņus ļoti satrauca milzīgais ļaužu skaits. Lai kur ietu, visur jau bija priekšā ļaužu pūļi. Nav brīvu vietu burtiski nekur – ne baznīcā, ne kafejnīcā, ne vilcienā. Pilsētu ielas ir cilvēku pārpildītas.

Tiem zinātniekiem, kuri ir pētījuši modernisma kultūru, ļoti labi ir zināma attiecīgā perioda garīgā atmosfēra. Modernisma laikmetā (no XIX gs. 80.gadiem līdz I Pasaules karam) dominēja vīrišķības, gribasspēka, fiziskā spēka apmāta slavēšana. Nebija sveša jūsma par sociālo darvinismu – ideju, ka izdzīvo tikai stiprākais. Uzplauka morālais rigorisms – pārmērīgi stingra prasība ievērot morālās normas un agresīvi nosodīt izlaidību, baudkāri, noslieksmi pēc materiālajiem labumiem. Modernisma laikmeta garīgā atmosfēra lieliski ir sastopama latviešu radošo personību mantojumā. Piemēram, Raiņa dienasgrāmatās, vēstulēs, filosofiskajās piezīmēs un, protams, daiļradē, – visvairāk dzejā.

Ļoti svarīgs moments ir t.s. klīniskā medicīniskā faktūra. Speciālisti ir konstatējuši, ka Eiropā no 1880.gada burtiski sākās nervu sabrukuma epidēmija. Ne velti tolaik radās jēdziens „neirastēnija”. Ar šo jēdzienu sāka apzīmēt nervu sistēmas pastiprināto uzbudināmību un ātro nogurdināmību.

Minētais laiks ir psihiatrijas uzplaukuma laiks. Psihiatrijā radās jauni konceptuālie risinājumi – psihoanalīze un fenomenoloģiskā psihiatrija. Tas bija Z.Freida, K.G.Junga, E.Huserla, K.Jaspersa zinātniskās darbības ziedu laiks.

Par eiropiešu garīgo stāvokli liecina viņu attieksme pret savu valsti un viņu attieksme pret citām valstīm. Šī attieksme bija emocionāli ļoti kontrastīva. XIX un XX gadsimta mijā Eiropas vēsturē pirmo reizi emocionālo kulmināciju sasniedza savas valsts cienīšana un citu valstu nolādēšana. Eiropiešu sabiedrībā uzplauka dzimtenes mīlestības fantoms. Modē bija patriotiskums. Taču tā populārākais izpausmes veids diemžēl bija patriotisma fanu agresivitāte pret citām zemēm. Dominēja eksaltētais un agresīvais patriotisms. Tas strauji izvērtās kolektīvā neirozē, ko var uzskatīt par I Pasaules kara spilgtu ieganstu. Eiropiešu tautas viena otru ienīda, apsaukāja presē, daiļliteratūrā, publicēja karikatūras par citu valstu politiķiem.

Eiropiešu emocionālo nesabalansētību kardināli ietekmēja sociumā ģenētiski neiestrādātie jaunie dzīves apstākļi. Pirmkārt un galvenokārt sabiedrisko apziņu ietekmēja industrializācija un urbanizācija. Tās bija pilnīgi jaunas parādības eiropiešu kultūrā. Saprotams, industrializācija un urbanizācija bija demogrāfiskā sprādziena produkts. Sakarā ar iedzīvotāju skaita milzīgo pieaugumu vajadzēja visus apģērbt un nodrošināt ar sadzīves priekšmetiem. Modernās rūpnīcas cēla pilsētās, un pilsētas piepildījās ar rūpniecisko darbaspēku.

Industrializācija un urbanizācija izraisīja atsvešinātību un jaunu sociālo noslāņošanos. Tas bija (tāpat kā mūsdienās) jaunbagātnieku uzpeldēšanas intensīvs periods un proletariāta šķiriskās nostiprināšanās intensīvs periods. Tolaik industrializācija un urbanizācija ļoti pamatīgi skāra arī latviešu dzīvi. Rīga kļuva par ievērojamu industriālās rūpniecības centru, kā arī proletariāta marksistiskās orientācijas centru. Ne velti 1900.gada 2.aprīlī Rīgā viesojās Ļeņins, lai savā apmešanās vietā Vendenas ielā 17 (tagad – Cēsu ielā 17) tiktos ar vietējiem domubiedriem.

Eiropiešu garīgo stāvokli nosacīja bioloģiskās transformācijas. Praktiski veidojās bioloģiskās patoloģijas, kas traucēja cilvēkiem normāli dzīvot. Zinātne šodien uzskata, ka bioloģiskās tranformācijas var izraisīt zvaigžņu konstelācija (savstarpējais izvietojums), kosmiskie izstarojumi, atmosfēras pārkārtošanās, kā arī demogrāfiskā nesabalansētība.

I Pasaules kara priekšvakarā Eiropā bija kritiska demogrāfiskā nesabalansētība. Vajadzēja koriģēt pārāk lielo iedzīvotāju skaitu. Mirstība samazinājās. Epidēmijas bija pārvarētas. Eiropiešu migrācija uz citiem kontinentiem bija samērā niecīga.

Arī III Pasaules kara priekšvakarā ir kritiska demogrāfiskā nesabalansētība. Tikai pašlaik tā ir kritiska ne tikai Eiropā, bet uz visas planētas. Planētas iedzīvotāju garīgais stāvoklis nav emocionāli līdzsvarots. Tāpat kā apmēram pirms 100 gadiem arī pašlaik nākas runāt par cilvēku nervozitāti un agresivitāti. „Balto” cilvēku nervozitāti un agresivitāti veicina demogrāfiskais pagrimums (novecošana un izmiršana). Citu rasu nervozitāti un agresivitāti veicina nespēja visiem nodrošināt elementārus eksistences līdzekļus sakarā ar nenormāli lielo dzimstību.

Tagad Rietumu iedzīvotāju garīgo stāvokli regulāri fiksē tematiski visdažādākie socioloģiskie pētījumi. Tagad mums ir pētījumi par iedzīvotāju labklājību. Sastopami ir dažādi indeksi – laimes, dzīves apmierinātības, vērtību. Mūsu rīcībā ir statistika par bagātības un nabadzības polarizāciju, noziegumiem, iedzīvotāju etnisko un sociālo iecietību, bezdarba līmeni utt.

Socioloģisko pētījumu rezultāti un statistika nebūt nav iepriecinoša. Zinātnisko faktu formātā atklājās sociuma nervozitāte, neapmierinātība, agresivitāte, cietsirdība, cinisms, morālā un intelektuālā degradācija, masveidīgā atsacīšanās no kristiānisma, tradicionālajām tikumiskajām normām un vērtībām. Milzīga problēma ir politiskās elites un sabiedrības atsvešinātība, iracionālisma, debilitātes un noziegumu brīvības izplatība valdošajās aprindās. Cilvēka hedonisma instinkts ir ieguvis neierobežotu visatļautību. Cilvēkos mazinās interese par zinātni un tehniku, kas vienmēr liecina par tumsonības pieaugumu.

Sociuma psihiskās enerģijas pagrimums pārvēršas vispārējā sociālajā apātijā. Cilvēki vairs neinteresējās par savas tautas un valsts likteni. Viņiem nerūp vispārcilvēciskā problemātika. Piedzimušas ir paaudzes, kuras neapzinās un nekaunas par savas domāšanas seklumu. Rietumos ir radies kultūras segments, kas ģenerē naidīgumu un agresiju. Kultūra vairs nespēj bloķēt un neitralizēt naidīgumu un agresiju.

Latvija ir teritorija, kuru demogrāfiskā katastrofa skar pilnā mērā. Tautas novecošana un  izmiršana ir acīmredzama.

Arī mūsu sabiedrības garīgais noskaņojums iet kopsolī ar pārējiem. Pie mums ir nervozitāte, neapmierinātība, neiecietība, agresivitāte, iracionālisms, debilitāte, noziegumu brīvība, valdošās kliķes un sabiedrības atsvešinātība un pat samērā izteikts savstarpējais naidīgums. Pie mums ļoti daudziem godīgiem un domājošiem cilvēkiem karš patiešām var kļūt vēsturisko procesu aģents, palīdzot tikt galā ar valstiski nacionālajām nelaimēm un apturēt tautas bojāeju.

Heraklīts teica, ka karš ir visu cilvēku tēvs un valdnieks. Karš vienus pasludina par dieviem, citus – cilvēkiem, no kuriem vienus pārvērš par vergiem, bet citus – brīviem cilvēkiem.

Kā zināms, I Pasaules karš un II Pasaules karš ļoti būtiski ietekmēja latviešu tautas likteni. I Pasaules kara rezultātā tauta ieguva tiesības veidot savu valsti. II Pasaules kara rezultātā tautu varēja iznīcināt kā nevērtīgu etnosu. Tas tā būtu noticis, ja karā būtu uzvarējusi fašistiskā Vācija.

Nebūt nav viegli hipotētiski formulēt atbildi uz jautājumu, ko latviešu tautai dos III Pasaules karš. Droši var teikt vienīgi to, ka karš mūs nepasludinās par dieviem. Karš par dieviem pasludinās uzvarētājus. Respektīvi, viss būs atkarīgs no tā, vai būsim kopā ar uzvarētājiem vai būsim kopā ar zaudētājiem. Tie, ar kuriem esam kopā pašlaik, pēc uzvaras karā var saglabāt mūsu līdzšinējo vergu un nebrīvo cilvēku statusu. Taču mūsu liktenis ir ļoti neskaidrs tajā gadījumā, ja karā uzvarēs tie, ar kuriem pašlaik neesam kopā un pret kuriem izgāžam sava mazvērtības kompleksa stimulēto agresivitāti. Tomēr varam būt pilnīgi pārliecināti, ka viņi nerealizēs vācu nacistu loloto projektu.

Novērtē šo rakstu:

29
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

FotoLatviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Lasīt visu...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...