„Vara” jau mēnesi pieprasītākā grāmata lielākajos Latvijas grāmatnīcu tīklos

Jaunā romāna izdevēji un autors ir patiesi gandarīti par šo atzinību savam darbam un sola nepievilt arī ar triloģijas trešo daļu „Nauda”, kas pie lasītājiem varētu nonākt, visticamākais, 2020. gadā, bet noteikti ne ātrāk kā nākamā gada beigās.

Šo lasītāju izrādīto interesi „Varas” izdevēji un autors vēl jo augstāk vērtē, ņemot vērā „lielo mediju” izrādīto attieksmi pret grāmatu „Vara”, kas spilgti atšķīrās no attieksmes pret pirms divām nedēļām izdoto bijušās politiķes Solvitas Āboltiņas intervijgrāmatu.

Kamēr gan lielākie komercmediji, gan arī „sabiedriskais” radio un TV veltīja nezināmu sponsoru apmaksātajai ekspolitiķes grāmatai apjomīgus un jūsmīgus sižetus un publikācijas, tie vienlaikus darīja visu iespējamo, lai noklusētu no sabiedrības ziņas par „Varas” iznākšanu un jaunā romāna saturu.

Kā redzams, tas nav izdevies. Turklāt „Vara” ne tikai jau mēnesi ir lasītāju pieprasītākā grāmata, bet arī ir izraisījusi dzīvīgu viedokļu apmaiņu sociālajā tīklā „Twitter”. Lūk, daži no tiem.

@bandzja:

Nez @Bordans ir lasījis @bailes2018 sadaļu par Jutu un Juri, un tālejošajiem mērķiem ar @SaskanaOnline? Cik no visa tā ir patiesība, bet aizdomāties liek.

@meridemocrats:

Ar Indriķa Latvieša @bailes2018 grāmatām ir līdzīgi, kā ar dažiem preses izdevumiem - neviens pat tuvumā nav bijis, ne rokās turējis, bet saturu zina ļoti labi. Un, protams, tik tālu, cik tas nav par viņu pašu, tad ... pārējais, "tā varētu kaut kas tā būt."

@Anonimists:

Izlasījis grāmatu, tieši nodomāju, ka par Laimiņu vēl tikai puse, turklāt piedienīgākā. Gan jau pareizi. Ja būtu vēl otra puse, aiz šā "varoņa" pazustu citi personāži un šķīstāki vientieši brēkuļotu, ka nu gan autors nezina mēru apmelošanā.

@fjodoorz:

Patiesība ir tas, kas mums patīk un meli ir tas, kas lāga neiet pie sirds. Redzams, ka Artūriņš autoram ir īpaši mīļš, tāpēc ap viņu ir diezgan mītiski NOTIKUMI, bet viņa PORTRETS ir biedējoši reālistisks

@Nodusgordius:

Tā kā grāmatā ir ļoti daudz faktoloģiskā materiāla, jāsāk bažīties, vai tajā grāmatā vispār pastāv literārā izdoma. Piemēram, Bubesa, tur kā no guļamistabas norakstīta izskatās.

Elita Veidemane:

Lasu Bailes 2. Vietām balsī jāsmejas. Vietām - paliek baisi. ar īpašu "mīlestību" Indriķis attēlojis Vīģi - Treibergu. Uzteicama iedziļināšanās un izpēte. tik atpazīstams tēls - ar visu tam piemītošo aroganci. Precīzi, precīzi!

Jānis Erlihs:

Izlasīju @bailes2018 "Vara". KKF viedoklim nepiekrītu, šim daiļdarbam ir vieta latviešu literatūrā. Jā, žanrs savdabīgs. Bet nenožēloju ne centa.

Jānis Mākoņkalns:

Ok, sāku lasīt @bailes2018. Sevišķi aizrāva Artura Laimiņa un Slavicka attiecību apraksts. Kaut kādā mērā man šķiet, ka tur varētu būt daļa taisnības.

Ivars Lipskis:

Problēma ar to darbu ir tāda, ka, neskatoties uz neapšaubāmi lielo faktu daudzumu, tur pilnīgi noteikti ir arī vesels lērums izdomājumu. Līdz ar to šāda darba lasīšana neko nedod, pat ir kaitīga. Literārās vērtības taču tur nav, vai ne?’’

Andris Pauls-Pāvuls:

Pabeidzu. Sākums garlaicīgs, bet pusē sākas jaudīgi. Beigās secinājumiem 100% piekrītu. Tas ir daiļdarbs, kurš diezgan precīzi raksturo Latvijā esošo, pēc iespējas ātrāk gāžamo VARU.

Kā jau labi zināms, romānā „Vara” ir daudz vairāk galveno „varoņu” nekā iecerētās triloģijas pirmajā daļā „Bailes”, kurā vislielāko lasītāju vērību piesaistīja romāna personāžs Aivars Embergs.

„Varā” Aivars Embergs faktiski nav manāms, toties viņa vietā nākuši Vaira Vīģe-Treiberga, Baiba Bubesa, Aleksandrs Miklass, Arturs Laimiņš, Nellija Jarve, Raimonds Vājonis, Jānis Mīzītis, Juta Sviķe, Ingus Vērziņš, Sanita Āboliņa, Nils Kušakovs, Edgars Pinkēvičs un vēl daudzi citi.

„Divpadsmit cilvēku no dažādiem varas, naudas un ietekmes gaiteņiem nonākuši grūtā situācijā. Katram tā ir sava,” par „Varas” galvenajiem personāžiem teikts grāmatas ievadtekstā, vienlaikus norādot:

„Paši savas labsajūtas vārdā lasītāji tiek laipni aicināti uzskatīt, ka arī šīs grāmatas – tāpat kā triloģijas pirmās daļas “Bailes” – pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka tās varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī nekas tāds notikt joprojām nevar. Pirmās “Bailes” daži nodēvēja par pasaku grāmatu. Zelta vārdi!”

Visi romāna „Vara” personāži darbojas varas teātrī, un visi viņi iedomājas, ka ir patstāvīgi un ļoti svarīgi. Taču izrādās, ka ikviena dzīvi un darbības nosaka ne tikai pagātnes noslēpumi, tagadnes vājības un nākotnes cerības, bet arī gandrīz visvareni režisori un scenāristi.

“Kam pieder pagātne, tas valda pār nākotni,” Orvelu savulaik citēja traģiski bojāgājušais akadēmiķis Indulis Kronis, un šīs grāmatas varoņi par to pārliecinās. Latvijas valsts pastāvēšana ir tikai dažus soļus no bezdibeņa, bet vieni no viņiem ir apņēmības pilni spert lielu soli uz priekšu, kamēr citiem var vienkārši nākties to darīt. Ne visi no viņiem izdzīvo līdz jaunā romāna „Vara” pēdējām lappusēm...

Novērtē šo rakstu: