VARAM iecere likvidēt Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu sadārdzinās tarifu iedzīvotājiem un apdraudēs vidi
Alvils Grīnfelds*30.09.2020.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada” paustā iecere pāriet no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem (AAR), tostarp likvidējot valsts otru lielāko – Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Brakšķi”, negatīvi ietekmēs gan reģiona ekonomisko, gan ekoloģisko situāciju.
Ziņojumā tiek piedāvāts Zemgales AAR un poligonu “Brakšķi” apvienot ar Pierīgas AAR un izveidot Viduslatvijas AAR ar vienu poligonu “Getliņi”. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona “Brakšķi” operators šādu ieceri neatbalsta, jo savāktais un poligonā “Brakšķi” ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms faktiski ir otrais lielākais valstī pēc poligona “Getliņi”. Turklāt poligona “Brakšķi” krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks ir 14,1 gads, turpretī poligona “Getliņi” atlikušais ekspluatācijas apjoms ir tikai 3 gadi.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” prognozē, ka atkritumu apjoms, saglabājot Zemgales AAR (Jelgava, Dobeles nov., Jelgavas nov. + Bauskas nov.), 2025. gadā sasniegs 50 tūkstošus tonnu. Turklāt Zemgales reģionā ir otrs lielākais atkritumu apjoma pieaugums valstī. Ņemot vērā, ka poligonā “Brakšķi” gada laikā iebrauc vairāk nekā 3000 specializēto smago kravas atkritumvedēju automašīnu, tā slēgšanas gadījumā tās ik gadu būs spiestas doties uz Getliņu poligonu, šķērsojot un piesārņojot Rīgu (turp un atpakaļ), un, ņemot vērā prognozēto atkritumu apjoma pieaugumu, šis skaits tikai pieaugs.
Pēc poligona “Brakšķi” slēgšanas Jelgavas pilsētas atkritumu radītāju izmaksas, saistībā ar atkritumu nogādāšanu Getliņu poligonā pieaugs par apmēram 26% (papildu tehnika, degviela, darbaspēks, darba laika patēriņš, utt.), bet attiecīgi Jelgavas novada un Dobeles novada iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums būs vēl lielāks (attālums līdz Getliņiem).
Tāpat laika periodā līdz poligona slēgšanai 01.01.2024. poligonā “Brakšķi” faktiski nebūs iespējams veikt investīcijas jau esošo pamatlīdzekļu uzturēšanai (šķirošanas iekārtās, gāzes savākšanas sistēmā, infrastruktūrā), jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot poligona tarifu, kā stacionāro ražošanas iekārtu amortizācijas periodu nosaka ne mazāk kā 15 gadus un atlikušajā poligona darbības 3 gadu periodā ieguldījuma amortizācija nebūs iespējama. Tātad atkritumu šķirošanas kvalitāte cietīs, jo komersants apzināti nevairos potenciālos zaudējumus, veicot iekārtu kapitālo remontu vai nomaiņu.
Gan no ekonomiskā viedokļa (pieaugs transporta izmaksas, nepieciešamas papildus transporta vienības un darbaspēks), gan iedzīvotāju viedokļa (pieaugs atkritumu apsaimniekošanas maksa), gan vides aizsardzības viedokļa (palielināsies atkritumu pārvadāšanas attālums, degvielas patēriņš un CO2 izmeši, it sevišķi Rīgā /lēnāks kustības ātrums, luksofori, utt./, kas būs jāšķērso), gan arī reģionālās attīstības viedokļa – tiek likvidētas darbavietas reģionos, poligona slēgšana ir nepamatota un netālredzīga. Par komisku un absurdu ir uzskatāma arī situācija, ka faktiski tiek apvienoti lielākie AAR (pēc atkritumu apjoma) un likvidēts otrs lielākais poligons, pievienojot to vislielākajam poligonam”.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona “Brakšķi” operators ir veikusi nozīmīgas investīcijas poligona attīstībā (šķirošanas līnija, pievedceļi, kompostēšanas laukums, zemes noma
Tiek likvidēts Zemgales AAR, kas potenciāli 2025.gadā apsaimniekotu lielāku atkritumu apjomu gan par Ziemeļkurzemes reģionu, gan Dienvidkurzemes reģionu – tātad tiek likvidēts lielāks un atkritumu ziņā pieaugošs AAR, bet saglabāti mazāki ar mazāku potenciālo atkritumu pieaugumu.
Būtiski šajā kontekstā ir arī tas, ka SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir otrs labākais kredītsaistību atlikums salīdzinājumā ar citiem poligoniem, kuru darbību paredzēts turpināt, kas norāda uz iespējamu attīstības potenciālu un stabilitāti.
Ņemot vērā iebildumus pret ziņojumā minētajiem apgalvojumiem, SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir vērsusies ar vēstuli pie Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas ar lūgumu veikt Zemgales reģiona pašvaldību aptauju par to attieksmi pret Zemgales reģionālā poligona “Brakšķi” slēgšanu, iespējamās atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu un šādas plānotās rīcības ietekmi uz visa reģiona attīstību.
* SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis
Seko mums 
Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt 
Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Aprīļa pēdējā
Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl 
