VARAM iecere likvidēt Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu sadārdzinās tarifu iedzīvotājiem un apdraudēs vidi
Alvils Grīnfelds*30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada” paustā iecere pāriet no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem (AAR), tostarp likvidējot valsts otru lielāko – Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Brakšķi”, negatīvi ietekmēs gan reģiona ekonomisko, gan ekoloģisko situāciju.
Ziņojumā tiek piedāvāts Zemgales AAR un poligonu “Brakšķi” apvienot ar Pierīgas AAR un izveidot Viduslatvijas AAR ar vienu poligonu “Getliņi”. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona “Brakšķi” operators šādu ieceri neatbalsta, jo savāktais un poligonā “Brakšķi” ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms faktiski ir otrais lielākais valstī pēc poligona “Getliņi”. Turklāt poligona “Brakšķi” krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks ir 14,1 gads, turpretī poligona “Getliņi” atlikušais ekspluatācijas apjoms ir tikai 3 gadi.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” prognozē, ka atkritumu apjoms, saglabājot Zemgales AAR (Jelgava, Dobeles nov., Jelgavas nov. + Bauskas nov.), 2025. gadā sasniegs 50 tūkstošus tonnu. Turklāt Zemgales reģionā ir otrs lielākais atkritumu apjoma pieaugums valstī. Ņemot vērā, ka poligonā “Brakšķi” gada laikā iebrauc vairāk nekā 3000 specializēto smago kravas atkritumvedēju automašīnu, tā slēgšanas gadījumā tās ik gadu būs spiestas doties uz Getliņu poligonu, šķērsojot un piesārņojot Rīgu (turp un atpakaļ), un, ņemot vērā prognozēto atkritumu apjoma pieaugumu, šis skaits tikai pieaugs.
Pēc poligona “Brakšķi” slēgšanas Jelgavas pilsētas atkritumu radītāju izmaksas, saistībā ar atkritumu nogādāšanu Getliņu poligonā pieaugs par apmēram 26% (papildu tehnika, degviela, darbaspēks, darba laika patēriņš, utt.), bet attiecīgi Jelgavas novada un Dobeles novada iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums būs vēl lielāks (attālums līdz Getliņiem).
Tāpat laika periodā līdz poligona slēgšanai 01.01.2024. poligonā “Brakšķi” faktiski nebūs iespējams veikt investīcijas jau esošo pamatlīdzekļu uzturēšanai (šķirošanas iekārtās, gāzes savākšanas sistēmā, infrastruktūrā), jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot poligona tarifu, kā stacionāro ražošanas iekārtu amortizācijas periodu nosaka ne mazāk kā 15 gadus un atlikušajā poligona darbības 3 gadu periodā ieguldījuma amortizācija nebūs iespējama. Tātad atkritumu šķirošanas kvalitāte cietīs, jo komersants apzināti nevairos potenciālos zaudējumus, veicot iekārtu kapitālo remontu vai nomaiņu.
Gan no ekonomiskā viedokļa (pieaugs transporta izmaksas, nepieciešamas papildus transporta vienības un darbaspēks), gan iedzīvotāju viedokļa (pieaugs atkritumu apsaimniekošanas maksa), gan vides aizsardzības viedokļa (palielināsies atkritumu pārvadāšanas attālums, degvielas patēriņš un CO2 izmeši, it sevišķi Rīgā /lēnāks kustības ātrums, luksofori, utt./, kas būs jāšķērso), gan arī reģionālās attīstības viedokļa – tiek likvidētas darbavietas reģionos, poligona slēgšana ir nepamatota un netālredzīga. Par komisku un absurdu ir uzskatāma arī situācija, ka faktiski tiek apvienoti lielākie AAR (pēc atkritumu apjoma) un likvidēts otrs lielākais poligons, pievienojot to vislielākajam poligonam”.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona “Brakšķi” operators ir veikusi nozīmīgas investīcijas poligona attīstībā (šķirošanas līnija, pievedceļi, kompostēšanas laukums, zemes noma
Tiek likvidēts Zemgales AAR, kas potenciāli 2025.gadā apsaimniekotu lielāku atkritumu apjomu gan par Ziemeļkurzemes reģionu, gan Dienvidkurzemes reģionu – tātad tiek likvidēts lielāks un atkritumu ziņā pieaugošs AAR, bet saglabāti mazāki ar mazāku potenciālo atkritumu pieaugumu.
Būtiski šajā kontekstā ir arī tas, ka SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir otrs labākais kredītsaistību atlikums salīdzinājumā ar citiem poligoniem, kuru darbību paredzēts turpināt, kas norāda uz iespējamu attīstības potenciālu un stabilitāti.
Ņemot vērā iebildumus pret ziņojumā minētajiem apgalvojumiem, SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir vērsusies ar vēstuli pie Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas ar lūgumu veikt Zemgales reģiona pašvaldību aptauju par to attieksmi pret Zemgales reģionālā poligona “Brakšķi” slēgšanu, iespējamās atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu un šādas plānotās rīcības ietekmi uz visa reģiona attīstību.
* SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
