Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc bijušā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vadītāja Andra Leitasa vēstules saņemšanas nolēmusi veikt pārbaudi, lai pārliecinātos, vai par ES finansējumu iegādātie pamatlīdzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai. Ja šāds pārkāpums atklātos, būtu ne tikai jāatmaksā Eiropas piešķirtie līdzekļi, bet arī draudētu soda sankcijas.

Pietiek jau ziņoja, ka Leitass vēstulē VARAM valsts sekretāres vietniecei Aldai Ozolai ziņoja gan par LVĢMC neizdarību, gada laikā nespējot sagatavot dokumentus tiesai, gan par iespējamu nelikumīgu rīcību, par ES struktūrfondu līdzekļiem iegādātās iekārtas izmantojot komercpakalpojumu sniegšanai, kā arī iespējamo krāpšanos ūdens monitoringa iekārtu iegādē. 

Pats LVĢMC kategoriski atsakās pēc būtības atbildēt uz šiem pārmetumiem un sniegt skaidrojumu, vien uzsver, ka LVĢMC nav veikušas un neveic nekādas darbības, kas būtu pretrunā ar noteikumiem par iekārtu izmantošanu, tāpat nav bijusi un nav arī nekāda cita "krāpnieciska" rīcība.

Savukārt ministrija nolēmusi tomēr pārbaudīt patieso situāciju. Kā Pietiek informēja VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kļavniece, ministrijas Iekšējā audita departaments jau šomēnes uzsāks pārbaudi, kuras mērķis citu starpā būs pārliecināties par to, vai par ES finansējumu iegādātie pamatlīdzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai.

Kā jau informēts, Leitass paudis gatavību ziņot par šo nelikumību ES uzraugošajām iestādēm. „Jūsu atbildības sfērā esošā LVĢMC bez jebkādiem šķēršļiem komercdarbībā izmanto rīkus, kas iegūti par ES struktūrfondu līdzekļiem pretēji ministrijas deklarētajai atbalsta intensitātei. Pats nozīmīgākais līgums ar LGS [Latvijas gaisa satiksmi] pilnībā tiek realizēts uz SmartMet bāzes. Pietiek salīdzināt iepirkuma tehniskās specifikācijas ar noslēgtā līguma pielikumiem, lai tas būtu skaidrs ikvienam (varbūt ne Jums).

Man nebūs problēmu to noformulēt skaidri saprotamā valodā tiem, kas uzrauga struktūrfondu izlietojumu (augstākā pakāpē nekā CFLA). Uz šīs pašas programmatūras bāzes tiek realizēta virkne citu maksas pakalpojumu, taču to izvērstam apskatam netērēšu laiku, kaut arī manā rīcībā ir pilns saraksts,” vēstulē pauž Leitass.

Tāpat bijušais LVĢMC vadītājs norāda, ka 14. janvārī LVĢMC ar VARAM parakstījis līgumu par kādu interesantu projektu. „Zem nosaukuma „Virszemes ūdeņu monitorings…” faktiski tiks veikta visparastāko standarta meteoroloģisko novērojumu staciju iegāde, kam ar ūdeņu monitoringu nav nekāda sakara. Šo muļķību Jūsu uzraugāmā institūcija visā pilnībā ir pati atklājusi savā mājas lapā. Teorētiski pastāv cēloņsakarība starp nokrišņiem un hidroloģiju. To varbūt Latvijas apstākļiem modeļu veidā varētu izstrādāt kāds pasaulē vadošs institūts. Taču ne jau LVĢMC. Taču vislielākais blefs ir iekļauts, norādot, ka tiks iegādāti, piemēram, mākoņu augstuma mērītāji, kas ir paši dārgākie no visiem LVĢMC mājas lapā uzskaitītajiem sensoriem. Šo sensoru sniegto informāciju reāli varētu pieprasīt aviācija. Tātad atkal komercdarbībai, kas nav atbilstoša līdzekļu piešķiršanas mērķiem,” raksta Leitass, piebilstot, ka līdzīgs cēloņsakarību trūkums ir arī attiecībā uz citiem sensoriem, piemēram, vēja ātruma, virziena, atmosfēras spiediena, saules radiācijas un daudzu citu ietekmei uz ūdeņu monitoringa novērtējumu.

„Dažus no tiem vēl kaut kā varētu pamatot ar nepieciešamību izstrādāt laika prognozi, taču kāds, piemēram, ir sakars redzamībai ar virszemes ūdeņiem? Taču arī šos sensorus paredzēts iegādāties un tie ir tikpat dārgi kā mākoņu augstuma mērītāji,” neizpratnē ir bijušais LVĢMC vadītājs.

Šajā projektā ministrija nekādus pārkāpumus un krāpšanos nav saskatījusi. „Projekta mērķis ir uzlabot vides stāvokļa monitoringu, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par faktiskajiem vides apstākļiem (meteoroloģisko faktisko situāciju). Iegūtie dati tiek izmantoti kā ievaddati modelēšanai - laika apstākļu prognozes sagatavošanai, kura savukārt tiek izmantota kā ievadinformācija hidroloģiskās (jeb virszemes ūdeņu kvantitātes) prognozes sagatavošanai. Pamatojoties uz prognozēm, var tikt definēti iespējamie draudi videi, cilvēku veselībai un dzīvībai teritorijās starp dabā esošajām virszemes ūdens kvalitātes un hidroloģiskajām stacijām. Attiecīgi ieviest kontroles un uzraudzības pasākumus, ka arī organizēt preventīvas aktivitātes un glābšanas pasākumus sadarbībā ar valsts glābšanas dienestiem,” iekārtu iegādes nepieciešamību pamato VARAM.

Pēc VARAM skaidrojuma, projekta ietvaros vēstulē minētie sensori tikšot uzstādīti ar nolūku izstrādāt maksimāli kvalitatīvu laika apstākļu prognozi un laikus identificēt potenciāli bīstamos apstākļus. Arī mākoņu augstums un redzamība ir svarīgi rādītāji bīstamo laika apstākļu monitorēšanā. „Jāatzīmē, ka monitoringa dati, kas iegūti ar aparatūru, kas iegādāta par ES fondu līdzekļiem, ir pieejami publiskā vidē bez maksas,” uzsver ministrija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...