VARAM plāno maksāt par būvnieka kļūdām 16 miljonus eiro

Delnas direktors Gundars Jankovs: „Ik dienas Delnas JAC saņem ziņojumus par dažādiem publiskā sektora pārkāpumiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, kas rada kaitējumu sabiedrības interesēm, jo notiek valsts izzagšanas gadījumi. VVD līgums ar SIA Skonto Būve izgaismo publisko iepirkumu norises tendences, kā, piemēram, aizbildinoties ar „iepriekš neparedzētiem apstākļiem” caur sarunu procedūrām tiek piešķirts papildus finansējums, būvuzraugs tiek izraudzīts vislētākais, kas, lojāls būvniekam, nenodrošina atbilstošu pasūtītāja interešu pārstāvību, valsts neaizstāv sabiedrības intereses un neefektīvi apgūst ES fondu piešķirto finansējumu.”

2010.gadā 24.septembrī VVD noslēdza būvdarbu līgumu ar SIA Skonto Būve par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju par 23.5 milj. eiro un inženiertehniskās uzraudzības līgumu ar SIA Geo Consultants par 314 tūkst. eiro. Projekta kopējas izmaksas sastāda 29 milj. eiro, no kuriem 20.3 milj. eiro ir ERAF finansējums, bet valsts budžeta finansējums sastāda 8.7 milj. eiro.

Būvdarbu līgums paredzēja, ka līdz 2011.gada sākumam būvniekam vajadzēja ziņot par iespējamiem neparedzētiem apstākļiem, kas radušies līguma izpildes laikā, bet Skonto Būve informēja VVD par tādiem tikai 2012.gada sākumā, t.i. gadu vēlāk. Skonto Būve norādīja, ka nav iepriekš zinājusi apstākļus, kādos būs jāveic līguma izpilde.

Tiesa gan, saņemot būvnieka sūdzības, VVD nenorādīja Skonto Būvei, ka termiņš ir nokavēts, un to, ka līguma izpildes termiņa pagarināšana sakarā ar iespējamiem neparedzētiem, no iesaistītajām pusēm pilnīgi neatkarīgiem apstākļiem, nevar būt par pamatu papildus finansējuma piešķiršanai, jo saskaņā ar darbu tehnisko specifikāciju šādu risku uzņēmās pats darbu izpildītājs.

Būtiski atzīmēt, ka pirms piedāvājuma iesniegšanas konkursā visiem pretendentiem bija iespējams iepazīties ar pilnu konkursa dokumentāciju, t.sk. veiktajām analīzēm un vides izpētēm objektā, sanācijas darbu programmu, ietekmes uz vidi novērtējumu, tehniski ekonomisko pamatojumu u.c. objektu raksturojošu informāciju (sk. zemāk dokumentu sarakstu).

Minētie dokumenti un dati atspoguļo specifiskos vides apstākļus objektā un skaidri liek saprast, ka vides attīrīšanas darbi šajā objektā ir īpaši sarežģīti. Attiecīgi ir secināms, ka būvnieku sūdzības par gudrona ķīmiskā sastāva un fizikālo īpašību atšķirību no „klasiskā” gudrona nav uzskatāmas par pamatotām.

Skonto Būves prasība pret valsti šobrīd balstīta uz to, ka VARAM 2013.gada nogalē valdībai pieprasīja papildu finansējumu 16 milj. eiro apmērā šī līguma izpildei, kas guva arī valdības atbalstu. Par šo lēmumu VVD informēja Skonto Būvi, nosūtot oficiālu vēstuli. Šobrīd šī vēstule ir Skonto Būves arguments par to, ka uzņēmumam netiek nodrošināta tiesiskā paļāvība saņemt prasīto papildus naudu.

Juridiski uzņēmums nevar pieprasīt papildu finansējumu, balstoties uz iepriekš zināmiem apstākļiem, jo noslēgtais līgums to nepieļauj. Tagad redzams, ka Skonto Būve mēģina izspiest papildus naudu no valsts, nepamatoti uzdodot tādus apstākļus par neparedzētiem, kas pusēm iepriekš bija zināmi. Jānorāda, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nav devis atļauju sarunu procedūrai par izmaiņām līguma papildus finansējumam, tomēr pēkšņi, izprotot šī jautājuma valstisko nozīmi, nu ir sācis minstināties un pieļauj iespēju atļauju dot.

IUB lēmums aizliegt rīkot sarunu procedūru tika pieņemts pēc VARAM valsts sekretāra A.Antonova nosūtītās vēstules, skaidrojot to, ka līguma izpildītājs nav saskāries ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem, jo visi izpildītāja norādītie apstākļi bija aprakstīti iepirkumu dokumentos, tādējādi nav pamats piešķirt papildus finansējumu.

Jānorāda, ka IUB ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kuras neatkarība, lemjot par šo jautājumu, būtu apšaubāma, jo Finanšu ministrija ir satraukusies par ES fondu līdzekļu zaudējumu būvdarbu līguma neizpildes gadījumā.

Jāpiemin, ka iepriekš jau ir pieredzēts, ka IUB prettiesiski ir sniedzis atļauju rīkot sarunu procedūru, balstoties uz it kā „neparedzētiem apstākļiem”, kā rezultātā, piemēram, Kultūras ministrija noslēdza būvdarbu līgumu ar pilnsabiedrību Nacionālā būvkompāniju apvienība par Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu 1.kārtas būvniecību. Par to Delna jau iepriekš publiski pauda viedokli.

Šobrīd Skonto Būve ir izteikusi ultimātu VARAM, ka turpmāk pārtrauks būvdarbu līguma izpildi, ja netiks piešķirts papildu finansējums. Valsts šajā gadījumā ir nokļuvusi ķīlnieka jomā, jo termiņā jāspēj sasniegt izvirzītie projekta mērķi, vienlaicīgi izpildot likuma prasības, lai saņemtu ES fondu līdzfinansējumu.

Šajā situācijā visvairāk pārsteidz tas, ka VARAM nevis aizstāv savas līgumiskās pozīcijas, bet gluži pretēji 2013.gada 16.septembrī ir noslēgusi tendenciozu juridisko pakalpojumu līgumu par 42 tūkst. eiro ar zvērinātu advokātu biroju MAGNUSSON, uzdodot juristiem meklēt visus iespējamos veidus, kā panākt, lai šādas papildus izmaksas projektā būtu attiecināmas no ES fonda – proti, kā samaksāt Skonto Būvei un kā attiecīgi veikt grozījumus noslēgtajos būvdarbu un būvuzraudzības līgumos, lai netiktu pārkāpts ES un Latvijas publisko iepirkumu regulējums. Turklāt jāpiemin, ka pretēji Publiskā iepirkuma likumam šī līguma tehniskās specifikācijas nav publiski pieejamas.

Tāpat atbilstoši VARAM 2012.gada 10.februāra rīkojumam Nr.39 „Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu” būvdarbu līgums ar Skonto Būvi par projekta realizāciju, tā izmaiņas, atskaites par projekta realizācijas gaitu ir informācija, kas paredzēta tikai un vienīgi VARAM iekšējai lietošanai, tāpēc pēc Delnas pieprasījuma šāda informācija netika izsniegta.

Ievērojot iepriekšminētos faktus, Delna rosina VARAM pieprasīt būvniekam veikt būvdarbu līguma atbilstošu izpildi piešķirtā finansējuma ietvaros. Lai nepieļautu līdzīgas situācijas sarežģītu vides projektu realizācijā, Delna iesaka atbildīgajām iestādēm turpmāk slēgt apvienotos projektēšanas un būvniecības darbu līgumus saskaņā ar FIDIC Sudraba grāmatas noteikumiem, kur jebkādi ar līguma papildus finansējumu un termiņa pagarinājumu saistītie riski gulstas tieši uz izpildītāja pleciem.

2014.gadā Delna pievērsīs īpašu uzmanību infrastruktūras un būvniecības iepirkumiem, lai novērstu valsts un ES fondu finanšu resursu izsaimniekošanu, ko sabiedrība izprot kā valsts nozagšanas mēģinājumus.

Novērtē šo rakstu: