“Varavīksnes un slapjdraņķa koalīcijas” pirmās 100 dienas Rīgas domē
N. Andersons11.01.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Fēlis
12.01.2021. 09:35"Tā kā ir gadījumi, kad apspriešanas Progresīvie cenšas ierosināt par tikai viņiem pašiem saprotamām lietām (piemēram, vai kāds zina, kas ir “mikromobilitāte”?)" Tādus nu mūjābeļus cep mūsu izglītības sistēma. Īstenība nelaimīgi cilvēki. Kad viņi visā krāšņumā parādīs visiem, ka prot tikai muldēt, bet ne darīt un galvenais sapratīs paši, ka tie 17- 18 mācībām patērētie gadi ir nolaisti podā, var būt par izglītību atbildīgās amatpersonas beidzot sapratīs ko ir sadarījuši un reiz beigs katrs pēc sava prāta raustīt sistēmu un cept nekam nederīgus sociologus, psihologus un visādus citādus logus.
!!
11.01.2021. 16:30Ietves tīriet pilsētā savlaicīgi un ne tikai centrā, Rīgas jaunie kungi! Nodokļus visi godīgi maksājam, bet brienam pa pilsētu kā pa mežu! Labrīt, ir sākusies ziema!
Darbinieks
11.01.2021. 15:25Vecāki jau ilgi cīnas ar Rīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldi un sporta skolu "Rīdzene" tās darbinieki jau gadiem iet uz KNAB sniedz liecības, bet daļa darbinieku turpina strādāt, pirkt mašīnas celt mājas un priecāties, lobēt savus projektus un baudīt dzīvi. Tauta runā agrāk sporta skola "Rīdzene" savā laikā A. Agleniekam 1000 eur katru mēnesi vien degvielā maksāja, toslu kannām rakstīja, laikam mājas apsildei vajag. Pa šiem gadiem nopircis dēlam jaunu Land Cruizer un jaunu Opel Vivaro uzcēlis jaunu māju, pats nopircis jaunu BMW 530 D slēpošana uz alpiem ar RD departamenta darbiniekiem ierasta lieta (pat atvaļinājumu nevajag izņemt) un viss godīgi nopelnīts sievu RD abiem strādajot. Pats A. A strādā 2 darbos vienlaicīgi, bet treneriem, kuri iestājas pa tasnīgumu aizliedz pat stundas aizvietot, izņemot savus pietuvinatos trenerus, dēlu ieskaitot pa šiem gadiem nomainījušies 7 - 8 perspektīvi jauni treneri, kuri nav bijuši ar mieru samierināties. A.A mīļākais teiciens "Man par to nekas nebūs". Staķi dari beidzot kautko.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
