Varbūt Antoņina Bļodone var mums pastāstīt kaut ko interesantu...
Valdis Liepiņš21.02.2025.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Kad Krievija 2014. gadā okupēja Krimu, Ukraina pamatoti nepārtrauca uzskatīt šo teritoriju par savu. Jebkura iebraukšana Krimas pussalas teritorijā no Krievijas teritorijas tiek uzskatīta par nelikumīgu Ukrainas robežas šķērsošanu. Ikviens, kurš ieceļo Krimā caur Krieviju, automātiski nonāk Ukrainas datu bāzē «Mirotvorets».
2024. gada vasarā Krievijas propagandisti apgalvoja, ka Krimā esot latviešu bērni. Runa bija par to, ka Krievijas bērnu nometnē “Artek” atradās grupa personu ar Latvijas pasēm. Valsts drošības dienests sāka pārbaudi, un bērni tika meklēti. Plašsaziņas līdzekļi brīdināja par Latvijas pilsoņu uzturēšanās nepieļaujamību Krimā, un viņiem tas labi izdodas.
Tajā pašā laikā sociālajā tīklā Facebook sāka parādīties bērnu fotogrāfijas tieši šī „Arteka” lapā. 2024. gada 17. jūlijā tika publicēta diploma fotogrāfija ar kādas Margaritas Bļodones vārdu, taču tolaik es tam nepievērsu uzmanību. Nebūtu par to atcerējies, ja nebūtu turpmāko notikumu.
2024. gada 18. novembrī ziņas ir pārpildītas ar militāro parādi pirmo reizi vadīs sieviete!”, “skatieties, mēs esam par vienlīdzību!” un tamlīdzīgi. Militāro parādi vada pulkvede Antoņina Bļodone.
2025. gada 18. februārī nolēmu dzēst nevajadzīgus failus savā tālrunī. Es atvēru galeriju un ieraudzīju mapi “facebook”. Tā es atradu šī diploma attēlu.
Es nolēmu izpētīt situāciju. Vispirms internetā sāku meklēt informāciju par “pirmo pulkvedi sievieti”. Un patiešām, izrādās, ka Antoņinai ir meita un dēls. Vai jūs zināt, kāds ir meitas vārds? Tieši tā, Madara, kurai tagad ir 13 vai 14 gadi.
Tad es devos uz vietni “Mirotvorets”, bet tur nebija “Madara Bļodone”. Es sāku meklēt līdzīgas bildes internetā un atradu daudz līdzīgu diplomu, bet nevarēju atrast nevienu ar vārdu “Madara Bļodone”.
Es aizgāju uz „Arteka” Facebook lapu, izmantoju ļoti ērto pakalpojumu “Who posted what?”, bet es neatradu nevienu ierakstu ar šādu attēlu. Visticamāk, šis ieraksts tika dzēsts pēc tam, kad Krievijas propagandisti medijos sāka kliegt par latviešu bērniem „Artekā”.
Vai ir iespējams, ka mūsu valdības tik ļoti slavinātās Antoņinas Bļodones meita devās brīvdienās uz Krievijas bērnu nometni Ukrainas Krimas teritorijā? Ko par to domā Valsts drošības dienests un, pats galvenais, pati Antoņina? Varbūt mums par to vajadzētu viņai pajautāt?
Aizsardzības ministrijas komentārs: Aizsardzības ministrija informē, ka pulkvedes A. Bļodones meita nav piedalījusies Krievijas bērnu nometnē “Artek”.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
