
Varbūt ir laiks atzīt, ka 2. pensiju līmeņa ieviešana bija kļūda un turklāt no paša sākuma?
Aivars Strakšas14.04.2025.
Komentāri (37)
Latvijas Banka un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja ir spiesti atzīt problēmas ar 2. pensiju līmeņa ienesīgumu.
Diemžēl tā vietā, lai pārveidotu 2. pensiju līmeni par brīvprātīgu, tiek ieteikts padarīt izņemšanas mehānismus elastīgākus. Tātad uzlikt kroplīgai shēmai kosmētisku ielāpu.
Varbūt ir laiks atzīt, ka 2. pensiju līmeņa ieviešana bija kļūda un turklāt no paša sākuma?
Par to, kāpēc ieguldījumi spekulatīvā tirgū ir riskanti un garākā termiņā ienesīgumā nespēj uzveikt pat inflāciju, esmu rakstījis gana daudz un šoreiz neatkārtošos. Šoreiz gribu pievērst uzmanību ietekmei uz valsts ekonomiku.
Ja nebūtu ieviests 2. pensiju līmenis, tad šie miljardi būtu palikuši Latvijā un sildījuši mūsu ekonomiku. Mūsu darbaspēka izmaksas būtu bijušas krietni konkurētspējīgākas un algas lielākas.
Atceramies, ka šobrīd 6% no darba samaksas piespiedu kārtā tiek ieguldīti 2. pensiju līmenī.
Tāpat bez 2. pensiju līmeņa izmaksām Latvija investīciju ziņā būtu ievērojami pievilcīgāka. Iespējams būtu par kādu rūpnīcu vairāk un daļa izbraukušo no valsts būtu atraduši darbu tepat uz vietas.
Tāpat arī valsts pārvaldes izmaksas algu sadaļā šobrīd varēja būt par 6% mazākas un nodokļu ieņēmumi lielāki.
Latvija šobrīd ir kļuvusi par dārgu valsti un būtisks ieguldījums tur ir arī augstajām darbaspēka izmaksām, kas tādas varēja arī nebūt.





Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.