Varbūt ir vērts pārāk ilgi nevilkt ar atzīšanos par stratēģisku kļūdu pieļaušanu enerģētikā arī Latvijā?
Aivars Strakšas19.01.2026.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
"“Vācija veic visdārgāko enerģētikas pāreju pasaulē,” sūdzas Frīdrihs Mercs. Kanclers Frīdrihs Mercs uzskata pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas par "nopietnu stratēģisku kļūdu". Lai to kompensētu, Vācijas valdība tagad plāno veicināt jaunu gāzes spēkstaciju būvniecību un ir panākusi vienošanos ar Briseli.
ES Komisija un Vācijas valdība ir panākušas izrāvienu attiecībā uz jaunu gāzes spēkstaciju būvniecību Vācijā. Berlīnē paziņoja Federālā ekonomikas un enerģētikas ministrija, ka ir panākta pamatvienošanās ar Eiropas Komisiju par galvenajiem spēkstaciju stratēģijas aspektiem. Jaunās spēkstacijas ir paredzētas, lai garantētu piegādes drošību Vācijā.
Federālā ekonomikas un enerģētikas ministre Katerina Reihe (CDU) sacīja: "Vienošanās par spēkstaciju stratēģiju ir izšķirošs solis piegādes drošībai Vācijā." Ar īstermiņa konkursiem par divpadsmit gigavatiem jaunas, papildu jaudas tiks likts pamats drošai elektroapgādei Vācijā un līdz ar to arī rūpniecības konkurētspējai nākotnē.
Lēmums nebija negaidīts. Mercs iepriekš biznesa pieņemšanā Hallē bija paziņojis: "Šorīt Berlīnē saņēmām ziņas, ka ES Komisija apstiprinās elektrostaciju stratēģiju, elektroenerģijas cenu kompensāciju un rūpnieciskās elektroenerģijas cenas plašā mērogā."
ES Komisija apstiprinās arī vairāku iespēju kombināciju. Šis apstiprinājums ir nepieciešams, jo Vācijas valdība plāno sniegt ievērojamas subsīdijas rūpniecisko elektroenerģijas cenu samazināšanai un elektroenerģijas cenu kompensēšanai.
Jaunas gāzes elektrostacijas kā rezerves variants
Jaunas gāzes elektrostacijas ir paredzētas kā rezerves variants, kad elektroenerģijas pieprasījumu nevar apmierināt ar atjaunojamiem energoresursiem – periodos, kad atjaunojamās enerģijas ražošana ir zema, kad nespīd saule un nepūš vējš. Vācija plāno līdz 2038. gadam pakāpeniski pārtraukt elektroenerģijas ražošanu no oglēm, kas novedīs pie ievērojama tā sauktās garantētās jaudas zuduma. Jauno gāzes elektrostaciju būvniecībai ir paredzētas miljardi eiro valdības subsīdijās. Līdz šim uzņēmumi ir vilcinājušies investēt. Bija nepieciešams ES Komisijas apstiprinājums.
Mercs teica, ka atšķirība no iepriekšējās valdības elektrostaciju stratēģijas ir tāda, ka tagad var būvēt ar gāzi darbināmas elektrostacijas, kurām nav jābūt ūdeņraža darbspējīgām jau no pirmās dienas. "Mums nav ūdeņraža, kas mums tam faktiski nepieciešams." Tāpēc vienošanās ar ES Komisiju ir tāda, ka šīs elektrostacijas var modernizēt, bet tās var darbināt arī ar gāzi, ja vien nav pieejams pietiekami daudz ūdeņraža.
Mercs runā par "nopietnu stratēģisku kļūdu"
Valdība vēlas atvieglot energoietilpīgo uzņēmumu darbu ar valsts subsidētu, zemāku rūpnieciskās elektroenerģijas cenu. Uzņēmumi varēs norēķināties par 2026.–2028. gadu, un maksājums tiks veikts nākamajā gadā. Ir plānota arī tā sauktās elektroenerģijas cenu kompensācijas paplašināšana. Tas netieši atbrīvo uzņēmumus no CO2 emisiju tirdzniecības izmaksām. Uzņēmējdarbības aprindas bija mudinājušas apvienot abus instrumentus. Ekonomikas ministre Katerina Reihe (CDU) jau bija arīpaziņojusi, ka daudziem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai apvienot abus instrumentus. Tas būtu reāls atvieglojums energoietilpīgajiem uzņēmumiem Vācijā.
Kanclers pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas raksturoja kā nopietnu stratēģisku kļūdu. "Ja jūs to grasījāties darīt, jums vismaz vajadzēja paturēt pēdējās atlikušās atomelektrostacijas Vācijā darbībā pirms trim gadiem." Pēdējās trīs Vācijas atomelektrostacijas tika demontētas 2023. gada aprīlī.
Vācijā ir visdārgākā enerģētikas pāreja pasaulē, sacīja Mercs. Federālā valdība vēlas to labot, taču enerģijas ražošanas jauda nav pietiekama. Ekonomikas ministrs Reihe ir paziņojis par plāniem samazināt enerģētikas pārejas izmaksas."
Kā tad tā! Līdz šim "ekspertu" un "enerģētiķu" vidū valdīja uzskats, ka, lai nodrošinātu lētu un drošu elektroenerģijas piegādi, ir jābūvē pēc iespējas vairāk vēja un saules elektrostacijas. Nesanāca, kļūdījās?!
Stratēģiska kļūda? Nez vai vācieši paprasīs atbildību no tiem "ekspertiem" un "zinātniekiem", kas ar sajūsmu propogandēja un lobēja šīs kļūdas ieviešanu? Vai arī sapratīs un piedos?
Varbūt ir vērts pamācīties no citu neveiksmēm un pārāk ilgi nevilkt ar atzīšanos par stratēģisku kļūdu pieļaušanu enerģētikā arī Latvijā? Labs laiks varētu būt pirms vēlēšanām. Varbūt tauta sapratīs un piedos?
Kā redzam, pat vācieši ar atjaunojamo enerģiju nevar panākt ne energodrošību, ne lētu elektrību. Jāglābjas ar dabasgāzi.
Par subsīdijām. Cik daudz loģikas ir CO2 kvotu tirdzniecības mehānismam, ja tā radītās papildus izmaksas uz enerģētiku rada pārmērīgas izmaksas kas jāsubsidē no valsts budžeta. Varbūt vienkāršāk atcelt to CO2 kvotu mehānismu.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
