Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekas nav vieglāks kā pirms deju vai dziesmu svētku mēģinājuma vai koncerta atņemt dalībniekiem līdzpaņemtos našķus vai ūdeni – jo organizātori tā lēmuši. Tāpat kā pēc svētkiem tā viegli sākt runāt par pašdarbnieku kolektīvu vadītāju atalgojumu, ko noteikti vajadzētu palielināt. Bet kāpēc sarunas par valsts kapitālsabiedrību vadošo darbinieku atlagojumu vai bezrūpīgu pašvaldību naudas tēriņiem tajā pašā publiskajā telpā sastopas ar nenosakāmu stīvumu un bezspēku? Ko tas pastāsta par latvieti parasto?

Ja valstī ir kārtība, tad tā, pirmkārt, sākas ar valsts pārraudzībā vai kontrolē esošajiem uzņēmumiem. Pārlapojiet lielo uzņēmumu vadītāju algu sarakstus. Vai jums ir kaut mazākā nojēga, kāpēc šo sabiedrību vadītāji saņem tieši tādas algas, kādas tās ir noteiktas viņu gaiteņos un koridoros?

Var jau atbildēt, ka tā ir nozares specifika, ka tas atbilst kaut kādai tirgus konkurencei vai konkrētā indivīda unikālajam pienesumam. Tomēr – atrast kaut mazāko loģiku un saimniecisku attieksmi ir pagrūti. Tas pats airBaltic gadījums, ko jau labu laiku stutē valsts dotācija. Pieņemsim, ka Martins Gauss kā šīs kompānijas vadītājs ir neaizstājams, bet – kāpēc uzņēmums, kas šobrīd pārdzīvo pavisam noteiktus krīzes posmus, viņu ieceļ īpašā kārtā? Īpašniekam – tas ir valstij – taču vajadzētu uzdot jautājumu, kāpēc Gausa alga ne tikai ir liela, bet tā ik gadus palielinās? Pēdējais atskaites punkts par 2022. gadu – 1,27 miljoni gadā. Kāpēc tie ir 1,27 miljoni un nevis 1,5 miljoni? Vai – 500 000? Ar viņa vadītā uzņēmuma kopējo zaudējumu apjomu – 53 miljoni gadā. Apgrozījums? Jā, airBaltic gadījumā tas ir solīds. Nepilni 494 miljoni.

Bet Latvijas valsts mežiem tā paša gada apgrozījums ir 566 miljoni, kur valdes priekšsēdētājs pelna 156 tūkstošus gadā. Mežiem turklāt ir peļņa – 242 miljoni. Vai ir kāda formula vai aprēķins, pēc kā vadās saimnieks? Nav.

Ja būtu, tad tam pašam Latvenergo ar 1,2 miljardu apgrozījumu un peļņu 209 miljoni arī vajadzētu savam vadītājam piemērot kaut kādu atalgojuma idenksāciju, kaut vai par izpildījumu jeb performanci. Bet – nekā! Tā sauktais valsts galvenais elektriķis (Latvenergo valdes priekšsēdētājs) saņem gadā 151 tūkstoti. Gauss kādam ir labi pielīmējies, vai tie citi ir vienkārši stulbeņi – ka nemāk paprasīt vai paņemt?

Teiksiet, ka labi speciālisti apkārt nemētājas. Piekrītu. Bet – nauda jau arī nemētājas. Turklāt, ja runa ir par valsts kapitālsabiedrībām, kam tā kā vajadzētu būt paraugam, piemēram vai sliktākajā versijā – samēram. Lielākā daļa no viņiem taču strādā visai nosacītos konkurences apstākļos. Tas pats Sadales tīkls, kas patiesībā drīzāk ir zirnekļa tīkli – tik nesaprotama patērētājam ir viņu apstāvētā energoresursu politika – tā gada apgrozījums 300 miljoni, zaudējumi 20 miljoni, bet valdes priekšsēdētājs apēd 154 tūkstošus gadā. Liela atbildība? Daudz darbinieku (1600)?

Jā, bet prasās algoritms, kas būtu samērojams ar dzīves standartu, ko piekopj sabiedrība vai tā sauktais klients. Latvijas dzelzceļā vadītāja pakļautībā ir 4000 darbinieku, un viņš šo atbildību panes ar vidējiem mēneša ienākumiem 10 000 eiro. Kas nosaka šo atalgojuma apjomu? Valde, padome vai tomēr – nozares ministrija? Vai – kāda politiskā partija, kas tajā vienā brīdī ir pie siles? Kāda ir šo cilvēku saimnieciskās atbildība, ja neskaita to, ka viņus var par sliktu darbu atbrīvot? Kad mainās politiskā konjunktūra, mēs redzam un dzirdam, ka valdes un padomes tiek izmētātas pa labi un pa kreisi. Atlaistajiem ir kompensācijas un izpletņi ar spārniņiem. Par to arī maksā valsts jeb nodokļu maksātāji. Ja kādu atlaiž ar troksni, tad saka, ka tas esot bijis politiskais spiediens. Kurš spiež? Ministrs, koalīcija, frakcija? Lai būtu! Bet – kas beigās apmaksā rēķinus?

Ja mums ir valsts kontrole un konkurences padome, kāpēc nav saprotama un caurspīdīga valsts kapitālsabiedrību pārvalde? Tieši atalgojuma sakarā. Jo skaidrs, ka šie profesionāļi savu darbu izdarītu arī par, teiksim, Prezidenta algu – kas ir ap 7000 mēnesī. Viņiem pietiktu. Bet viņiem maksā vairāk. Nevienam mazāk! Būtu jāsaprot, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji – tādi kā Rīgas siltums, Rīgas satiksme vai Latvijas pasts, vai tas pats Latvenergo – strādā un saimnieko tā, ka mēs redzam un sajūtam to savos maciņos ar smaidu vai labsajūtu. Bet tā taču nav!

Ja lielās slimnīcas – kas gadiem vico uz priekšu ar hroniskiem zaudējumiem – piesaista vadītāju posteņos augstas klases menedžerus no privātā sektora, tad varētu vēlēties kaut kādu fiskālo izaugsmi, nevis lielus caurumus, ko budžeta gada beigās tāpat aizlāpīs ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tādu uzņēmumu var vadīt arī Narvesen kioska pārdevēja. Neprāts? Prāts! Cilvēks vinnē konkursā amatu vai posteni ar domu, ka viņš uzņēmumam iedos vairāk, nekā paņems. Ko, piemēram, iedod Latvijas loto vadītājs? Uzņēmums, kas apkalpo no azarta atkarīgos jeb sava veida alkoholiķus ar trīcošām rokām, kad tiek iegādāta kārtējā biļetīte…

Apgrozījums gadā 78 miljoni, peļņa – 13 miljoni. Valdes priekšsēdētāja alga – 117 tūkstoši gadā. Konkurē ar privāto sektoru, kas kopumā sabiedrībai neveido nekādu pievienoto vērtību, ja neskaita izputinātus likteņus un ģimenes. Pārsvarā. Kur valsts morāle, izpratne un atbildība? Ak, jā – tādas nav, jo visās valstīs ir lielās loterijas. Bet, tad vismaz jāsaprot, pie kā piesiets šī uzņēmuma vadītāja atalgojums. Kas to notur? Ja peļņa 2023. gadā būs divas reizes lielāka – viņš prasīs algas pielikumu, vai to aprēķinās pēc deguna un partijas biedra kartes?

Lielo valsts uzņēmumu vadības algas ir tas pats, kas viņu autoparki dienesta vajadzībām. Bezjēdzīga naudas šķiešana. Bezjēdzīga tāpēc, ka nav saprotama formula – kā tas rodas?

Tāpat kā nav saprotams, kurš būs atbildīgais. Nu, parunājām, ka airBaltic nopirka luksusa klases elektriskās automašīnas. Nesmuki, fui! Kas tālāk? Kur labi apmaksātās padomes atbildība par šādiem tēriņiem? Starp citu, firma, kas šo komplektu Gausam iesmērēja, labi nopelnīja. Ko nopelna valsts? Kad komercbankas grib izmaksāt saviem vadošajiem darbiniekiem prēmijas, tās ir spiestas šo saskaņot ar valsts uzraugu – FKTK. Ja bankas rādītāji ir slikti, tad šo nodomu atmet bankai atpakaļ. Skaidra būšana! Kāpēc tāda skaidrība nerodas, kad runājam par valsts pārvaldībā esošajiem uzņēmumiem?

Protams, varam arī negrābstīties pēc tik augstos plauktos stāvošām svecēm un atstāt šiem resnajiem putniem debesis – tāpēc iedošu vienu jauku piemēru no novadiem, kas arī spilgti raksturo vispārējo izpratni par naudu, kas aug kokos. Tas būs no tās pašas airBaltic elektrisko auto sērijas…

Viņdien lasu, ka Rēzeknē pašvaldībai pietrūkst 3 miljonu, lai pabeigtu SPA kompeksa celtniecību. Sākotnējie projekta izdevumi bija plānoti 8 miljoni, taču viss esot sadārdzinājies. Kad kompleksu uzcelšot, tad to nodošot investoram, kurš jau tiekot meklēts.

Neesot viegli. Jau trīs gadus meklējot un – nekā… Nav ne tikai investoru rindas – tās tukšajā galā nav pat vēja plūsmiņa, nav pat smakas. Starp citu, viens no argumentiem, kāpēc pašvaldība šajā visā iesaistījās, esot meklējams Eiropas fondu naudās, jo tās sedzot pusi no visām izmaksām. Sedz, sedz – tikai atrodiet to nākotnes ieguldītāju, kas neizskatās pēc muļķa. Ja celtniecības izmaksas ir vairāk nekā desmit miljonu, spējat nojaust šīs būves uzturēšanas izmaksas? Turklāt no nākamā apsaimiekotāja prasīšot arī 5 miljonu lielu ieguldījumu viesnīcas celtniecībā, jo kas tas par SPA bez viesnīcas…

Te ir tas augstākā mēroga aprobežotības un nesaimnieciskuma lidojums, bez jebkādas sajēgas, nerunājot par elementāru tirgus izpēti. Vēl saprastu, ka pašvaldība celtu SPA ar rokās esošu apsaimniekošanas līgumu, ar banku garantijām, uz ko parakstījies kāds privātais vai investoru grupa. Nē taču! Uzcelsim – un tad jau redzēs. Ko redzēs? Bet, ja nekas nesanāks – ko var jau tagad daudzmaz droši paredzēt – ko Rēzekne darīs ar šo SPA kompeksu? Rēzekne! Meklēs dotāciju, manipulēs ar Latgales nelaimi, zvanīs uz Latvijas loto, rakstīs vēstuli Gausam – sak, cien. M.Gausa kungs, mēs zinām, ka jums ir laba alga, varbūt nāksiet daļā…

Ņemot vērā briestošo perspektīvu ar projekta tālāko virzību, pilnīgi noteikti, ka šai kapitālsabiedrībai, kuras īpašniece ir pašvaldība, iecels valdi. Valdi vajadzēs vadīt. Par to kādam noteiks algu, un – visu tālāko jūs jau zināt… Hmmm, doma, ka Rēzeknes SPA centra valdes vadītājs varētu gadā saņem tik pat, cik Martins Gauss, nav peļama. Kāpēc nē?

Kurš stieps tālāk lielo atbildības mapīti par izpļekerētu naudu? Jo šie avantūristi, kas Rēzeknē rakstīja tāmes un papīrus par baseinu fermu – tas ir SPA komplekss –, arī saņēma kroņa algas par savu centību. Un saņēma arī tie profesionāļi, kas no valsts puses šos papīrus kārtoja kā virsuzraugi, kā pieskatītāji – kas sakās, pa brīvu neko nedarīsim… Un celtnieki arī silda rokas pie šī organizētā haosa ugunskuriem. Tā viņi visi kopā patrenējas bez atbildības uz tādiem Rēzeknes gadījumiem, bet pēc tam – raug, kādu dienu parādīsies jau lielākās valdēs un padomēs. Ar vēsturisko stāstu, ka viņi ir apstāvējuši miljonu vērtus projektus un tāpēc – bez desmit štukām mēnesī nebūs spējīgi pieslēgties citām izvirzītajam problēmu apjomam. Patiešām – nebūs?

Vārdu sakot – varētu tomēr vēlēties mazliet lielāku mērenību. It sevišķi gadījumos, kur atslēgas vārds ir – valsts…

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

175
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...