Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts
07.04.2019.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS “Grindeks” akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Toreiz nodomāju – labi, ka neesam vēl sākuši tiesāties par tādiem absurdiem, kā to dara Amerikā. Gan jau viss nostāsies savās vietās.

Tagad izskatās, ka viss tiešām ir nostājies savās vietās. AS Grindeks mazākumakcionārs, kurš centās no Kirova Lipmana iztiesāt nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem eiro saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, ir zaudējis. Divās tiesu instancēs prasība kā nepamatota tika noraidīta, Augstākā tiesa kasācijas sūdzību nepieņēma.

Tāds pat rezultāts ir piemeklējis Privatizācijas aģentūru, kas no Lipmanu ģimenes centās piedzīt krietni lielāku summu - 1,9 miljonus eiro. Turklāt prasība bija uzskatāmi aiz matiem pievilkta.

Vispirms aģentūra, pildot valdības uzdevumu, pārdeva Grindeks akcijas par ārkārtīgi zemu cenu (3,85 eiro gabalā laika periodā, kad to vidējā cena bija virs 5 eiro). Pēc tam, kad atsevišķi Saeimas deputāti sāka paust neapmierinātību par klajo nesaimnieciskumu, Privatizācijas aģentūra par vainīgo mēģināja padarīt Kirovu Lipmanu un piedzīt no viņa ģimenes pašas iestādes radītos zaudējumus. Viņi, lūk, neesot izteikuši akciju atpirkšanas piedāvājumu. PA nemulsināja par fakts, ka tajā laikā akcijas nemaz nebija tās valdījumā.

Varētu teikt – uzvarējusi taisnība un veselais saprāts. Valsts iestāde, kas vienkārši noslogoja tiesu sistēmu bez pamatotām cerībām uz sev labvēlīgu iznākumu, ir cietusi apkaunojošu zaudējumu un tagad apmaksās tiesvedības zaudējumus.

Stop! Te arī sākas nākamā skumjā daļa sāgā "Valsts iestāde pret Lipmanu". Maksāsim jau mēs visi - nodokļu maksātāji. Ne jau Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs vai kādreizējais ekonomikas ministrs, tagad deputāts Arvils Ašeradens maksās no savas kabatas. Diemžēl jāsecina – viss notiks tā, kā tas notiek vienmēr.

Cik gan mēs vispār zinām gadījumus, kad par nesaimniecisku amata pienākumu pildīšanu un zaudējumu nodarīšanu valstij ir nācis maksāt amatpersonām? Goda vārds, neatceros. Un, ja nekas nemainīsies, nemaksās nekādi ašeradeni, loginovi un citi viņiem līdzīgie "menedžeri", kuru galvenais talants ir spēja šķiesties ar valsts un nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Domāju, ka svarīgāk par amatpersonu bezjēdzīgi „notiesāto" līdzekļu atgūšanu ir panākt, lai nevienam šādam loginovam turpmāk neienāktu prātā vispirms rīkoties kā robotiem, par sviestmaizi iztirgojot iestādei nodotās uzņēmuma akcijas, bet pēc tam sākt bezcerīgas tiesāšanās, lai attālinātu soda dienu.

Tāpēc - varbūt valsts pārvalde beidzot būs tik laipna, ka piedzīs nodarītos zaudējumus, tā radot precedentu, kam būs pozitīva ietekme nākotnē? Interesanti zināt, ko par to visu domā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro?

Novērtē šo rakstu:

91
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...