Varbūt šoreiz lauzīsiet tradīciju, saņemsiet drosmi un atbildēsiet: atklātā vēstule Egilam Levitam
Līga Krapāne28.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezident, Levita kungs! Kad stājāties amatā, Jūs zvērējāt, ka viss Jūsu darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam, ka darīsiet visu, kas stāvēs Jūsu spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību, ka turēsiet svētus un ievērosiet Latvijas Satversmi un valsts likumus. Un citustarp zvērējāt, ka pret visiem izturēsieties taisni un savus pienākumus izpildīsiet pēc labākās apziņas.
Tādēļ ļaujiet Jums uzdot jautājumus, kuri tieši izriet no zvērestā sacītā un kuri ļoti lielai sabiedrības daļai ir vitāli aktuāli tieši šobrīd:
1. Kā konkrētā rīcībā Jūsu darbs līdz šim ir bijis veltīts Latvijas tautas labumam, ja savā rīcībā vai vienkārši nerīcībā (klusu ciešanā) esat atbalstījis valdības uzspiesto sabiedrības šķirošanu pēc pazīmes – vakcinēts vai nevakcinēts? Uz kāda pamata cilvēkam vairs nav tiesību brīvi izvēlēties, kādas zāles (vakcīnas) sevī ievadīt vai neievadīt, ja viņš pats ir domāt un lemtspējīgs?
2. Vai par Latvijas tautas labumu uzskatāt valdības „svētību” bez vecāku piekrišanas vakcinēties pusaudžiem no 14 gadu vecuma, pat nerunājot par konsultācijām ar ģimenes ārstu pirms vakcīnas, jo pusaudzis var neapzināties visus vakcinācijas riskus? Levita kungs, šādi Jūs uzņematies atbildību par paaudzi, kura būs nākamo paaudžu radītāja, no kuras veselības būs atkarīgas nākamās paaudzes un Latvijas nākotne! Esiet drosmīgs un paziņojiet, ka uzņematies pilnu atbildību par visiem veselības riskiem un blaknēm pēc vakcinācijas!
3. Kā tieši Jūs sekmējat Latvijas iedzīvotāju labklājību, ja akceptējat to, ka cilvēki zaudē darbu, ja atsakās vakcinēties? Gadiem ilgi strādājuši pedagogi, karavīri, mediķi, policisti un virkne citu profesiju pārstāvju tiek izmesti uz ielas vai „aizieti” no darba piespiedu kārtā. Kas notiks ar viņu ģimenēm, viņu bērniem? Kas maksās viņu ikdienas maksājumus, pirks pārtiku, nemaz nerunājot par kādām iespējām apmeklēt kultūras pasākumus? Vai tas būsiet Jūs, Levita kungs?
5. Kā Jūs turat svētus likumus un Satversmi, ja atbalstāt to, ka tā saucamā kopējā labuma vārdā tiek pārkāpti Satversmes 99., 100., 104., 105. un 110.panti? Jūs esat jurists, vai varat atbildēt par to, kādēļ Satversme vairs nav mūsu valsts pamatlikums, bet to bezierunu kārtā aizstāj valdības 360.noteiktumi? Kopš kura laika noteiktumi ir pārāki pār valsts pamatlikumu?
6. Visbeidzot par izturēšanos pret visiem taisni un par savu pienākumu pildīšanu pēc labākās apziņas. Tā apziņa lai paliek Jūsu ziņā, Levita kungs, bet par taisnu (taisnīgu izturēšanos) pret visiem ir gan ko iebilst, jo nodokļu maksātāji ir visi – gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Teātrus un daudzas citas kultūras iestādes dotē no valsts budžeta – tātad no nodokļu maksātāju naudas. Kādēļ nevakcinētie tiek ierindoti nodokļu nemaksātāju kategorijā?
Ir ko pārdomāt, vai ne, Levita kungs?
Cerībā, ka tomēr atbildēsiet un lauzīsiet tradīciju ignorēt, kā ignorējāt 150 cilvēku vēstuli, kas datēta ar 31.maiju.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
