
Varbūt tagad jūs sapratīsiet, kāpēc Evikas Siliņas un viņas valdības publiskā komunikācija ir traģikomiska katastrofa
Rihards Bambals, Evikas Siliņas valdības stratēģiskais komunikators17.04.2025.
Komentāri (28)
Pēc 12 gadu klātbūtnes "X" platformā (bijušajā Twitter) [kuru laikā spēju ieinteresēt veselus 1083 cilvēkus, lai tie man sekotu], es aizeju. Šajā pavedienā apkopoju 5 galvenos iemeslus par pamatu manai motivācijai pamest tviteri. Iespējams, tie noderēs citiem:
1. Platforma atbalsta Kremli,
2. Maska skandalozā personība,
3. Latvijā maz lietotāju,
4. Slikts algoritms un redzamība,
5. Eiropas Komisija ierosinājusi izmeklēšanas.
1. Platforma atbalsta Kremli
Kamēr 2022. gada sākumā Krievijas okupantu karaspēks gatavojās iebrukt Ukrainai, tehnoloģiju oligarhs Īlons Masks sāka iegādāties bijušo Twitter, noslēdzot darījumu rudenī un šķiroties no 44 miljrd. ASV dolāru.
Drīz pēc tam Masks uzsāka darbinieku atlaišanas - ne tikai lielāko daļu vadības, bet arī pusi no 7500 darbinieku. Tostarp praktiski visus, kas strādāja ar valstu valdībām, lai nodrošinātos, ka platformā izvietotais saturs nepārkāpj valstu likumus un pašas platformas lietošanas noteikumus.
Platformā mainījās ne tikai nosaukums. Viena no tām - zilā verifikācijas atzīme ("ķeksītis"), ko iepriekš piešķīra kontiem un personām, par kuru identitāti platforma varēja pārliecinājās (verificēt). Verificētie konti skaitījās uzticami. Masks to atcēla un "ķeksīti" izlika brīvajā tirgū - bez īpašas verifikācijas to varēja iegādāties jebkurš. Arī krievu troļļu fabrikas.
Otra izmaiņa - Masks atcēla atzīmes (label), kas lietotājus brīdināja par krievu, ķīniešu u.c. valstu valdību kontroli pār medijiem (propagandas kanāliem). Jau 2023. gadā "DFRLab" pētnieki pierādīja, ka tā rezultātā krievu, irāņu, ķīniešu propagandas kanāli piedzīvoja strauju sekotāju pieplūdumu*.
Cits pētījums ir pierādījis, kā 8 mēnešos pēc Maska iegādes platformā par apmēram 50% pieauga naida runa. Tāpat praktiski nenotika jebkāda cīņa ar neautentisku saturu, piemēram, botiem .
2. Maska skandalozā personība
Es nevēlos finansiāli atbalstīt Dienvidāfrikas izcelsmes amerikāņu oligarhu, kas daudzkārt ir izcēlies ar odioziem un Latvijas interesēm klaji pretējiem izteikumiem.
I.Masks ir publiski aicinājis:
• ASV izstāties no NATO un ANO,
• Ukrainai atteikties no Krimas un palikt neitrālai (nepievienoties NATO),
• Ukrainas prezidentu V.Zelenski pamest amatu, rīkot vēlēšanas,
• jaukties suverēnu Eiropas valstu politikā, piemēram, atbalstot "AfD" Vācijas vēlēšanās.
Platformas pelna ar savu lietotāju datiem, arī ar abonēšanu un reklāmu. Pametot X un/vai pārstājot to abonēt, veidot saturu, Masks pelnīs mazāk. Arī nepērkot "Tesla" automašīnas vai uzņēmuma akcijas, Masks pelnīs mazāk.
3. Latvijā maz lietotāju
Nav vērts pārlieku ieguldīties satura veidošanā un tīkla izvēršanā "X" platformā, jo tā ne tuvu nav starp populārākajām Latvijā.
Informācijas iegūšanai par sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem procesiem Latvijā "X" izmanto vien 9% iedzīvotāju . Kamēr daudz populārākas platformas ir Facebook (61%), Youtube (37%), Instagram (19%), arī TikTok (21%) un Telegram (10%). Pat draugiem.lv (12%) ir populārāks nekā "X".
4. Slikts algoritms un redzamība
Platformai "X" šobrīd ne tuvu nav labākais algoritms, lai tajā publicētais saturs kļūtu redzams pēc iespējas plašākām auditorijām. Tas sevišķi attiecas uz lietotājiem, kam nav maksas konts (Premjum).
Esmu eksperimentējis ar vienāda vai ļoti līdzīga satura publicēšanu "X" "Facebook" un "Linkedin", kurās visas man ir līdzīgs draugu/sekotāju skaits. Visos gadījumos "Facebook" un "Linkedin" ir lielāka iesaiste un sasniegtā auditorija. Pat "Threads" ar mazāku sekotāju skaitu man personīgi un Latvijā kopumā līdzīgi ieraksti sasniedz vairāk lietotāju nekā "X".
Sev jau var rakstīt emuārus arī šajā platformā, bet ja mērķis ir sasniegt citus un darīt to bezmaksas, tad "X" nav īstā platforma.
5. Eiropas Komisija ierosinājusi izmeklēšanas
Ļoti iespējams, "X" ir fundamentāli pārkāpis ES regulu, kas, iespējams, Maskam nesīs finansiālus zaudējumus. Nav izslēgts, ka platformu varētu ierobežot ES tirgū, ja Masks atteiksies sadarboties.
2023. gadā spēkā stājās ES Digitālo pakalpojumu regula. Atbilstoši tai platformām jāievēro noteikumi, īpaši tas attiecas uz ļoti lielām platformām (VLOP), t.sk. "X", kas par tādu tika atzīta 2023. gada 25. aprīlī. No šī brīža "X" vajadzēja 4 mēnešu laikā ieviest risku pārvaldības pasākumus.
Ī. Masks "uzspļāva" noteikumiem, un 2023. gada decembrī Eiropas Komisija pret "X" uzsāka formālu izmeklēšanu. 2024. gada jūlijā EK secināja, ka "X" pārkāpa regulu attiecībā uz lietotāju maldināšanu ("zilais ķeksis"), kā arī "X" nenodrošina reklāmu caurskatāmību un pētniekiem pietiekamu piekļuvi datiem .
Savu kontu "X" platforma es nedzēšu (pagaidām), bet jaunu saturu tajā neizvietošu un sarunās neiesaistīšos.
Turpmāk mani varēsi atrast citās platformās. Lai arī nekad neesmu plānojis kļūt par ietekmētāju vai digitālā satura veidotāju, īpaši esmu iecienījies "LinkedIn", kā arī varēsi mani atrast "Instagram", "Threads" un "Facebook".
Atbilstoši jaunākajiem statistikas datiem cilvēks katru dienu vidēji pavada 2 stundas 21 minūti sociālajos medijos (Meltwater, 2025). Šis skaitlis komunikācijas profesionāļiem ir vēl lielāks, bet, manuprāt, tas ir daudz par daudz. Tādēļ tuvākajā laikā es plānoju būtiski samazināt savu sociālo mediju patēriņu, veltot šo laiku citām prioritātēm.
*Alyssa Kann (April 21, 2023) "State-controlled media experience sudden Twitter gains after unannounced platform policy change," Digital Forensic Research Lab





Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.