Varbūt tas sarūgtinās noslēpumainos “Jelgavas futbola patriotus”, bet stadionu negatavojamies pārdot vai “prihvatizēt”
Māris Peilāns, futbola kluba “Jelgava” prezidents26.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan futbols, salīdzinot, piemēram, ar hokeju, ir diezgan demokrātisks sporta veids, gan bērnu, gan pieaugušo sporta attīstībai ir nepieciešami līdzekļi. Arī futbola klubs “Jelgava” (FK “Jelgava) kopš savas dibināšanas ir centies rast atbalstītājus gan futbola skolai, gan pieaugušo komandas uzturēšanai. Vairāk nekā desmit gadu garumā jūtamu atbalstu klubam ir sniedzis arī uzņēmums, kurā es esmu līdzīpašnieks, – pa šo laiku dažādos veidos, tostarp infrastruktūras izveidē, atalgojumā treneriem un cita veida finansiālajā atbalstā un palīdzībā futbolam ir novirzīti vismaz 3 miljoni EUR.
Līdz šim es domāju, ka man ir pamats būt lepnam par paveikto un sasniegto, taču tad Pietiek.com 20. novembrī parādījās anonīma “patriota” raksts “Kā Jelgavas futbola klubs “prihvatizē” stadionu”...
Lai gan, izlasot rakstiņu, tā arī pilnīgi neko neuzzinām par to, kā tad tieši stadionu “prihvatizē”, tajā ir daudz tendenciozi pasniegtu faktu un ne visai precīzu skaitļu, tāpēc sāksim ar atskatu pagātnē.
Ideja par atbalstu modernas futbola treniņu bāzes celtniecībai, kur laukuma izmēri atbilstu starptautiskajām prasībām, nāca no Latvijas Futbola federācijas (LFF). Sākumā uzņemties celtniecību tika piedāvāts Jelgavas pilsētas pašvaldībai, taču tā vairākus gadus vai nu nevarēja, vai negribēja to darīt, jo fakts paliek fakts, ka projekts uz priekšu nevirzījās. Tad uzņemties projekta īstenošanu piekrita biedrība FK “Jelgava”.
Jāpaskaidro, ka LFF dažādos veidos iegulda līdzekļus futbola attīstībā un tās partneri mēdz būt gan pašvaldības, gan privāti nodibinājumi. Tāpat ir skaidrs, ka ikvienam partnerim ir jārēķinās ar to, ka nākotnē nāksies ieguldīt arvien jaunus līdzekļus, jo uzskatīt, ka Latvijā kā mazā valstī futbols var atmaksāties vai pelnīt, būtu neprāts.
2018. gadā treniņu bāze, kurā ir divi futbola laukumi – viens ar dabisko, otrs ar mākslīgo segumu -, tika atklāta un kopš tā laika ir kļuvusi par, iespējams, labāko visā valstī. Tajā trenējas un spēlē vairāk nekā 500 dažāda vecuma bērnu un jauniešu no Jelgavas pilsētas un novada, kā arī no kaimiņu un attālākiem novadiem. Ar bērniem strādā 29 treneri un fizioterapeits. Jelgavas komanda spēlē gan Virslīgā, gan 2. līgā, gan dublieru sacensībās, bet dažādās vecuma grupās startē pāri par divdesmit bērnu un jauniešu komandām.
Jā, FK “Jelgava” ir saņēmis arī valsts un pašvaldības atbalstu – piemēram, 2019. gadā Jelgavas dome piešķīra 75,5 tūkstošus EUR. Salīdzinājumam – Ledus sporta skolas finansējums (ieskaitot 132 tūkstošu EUR valsts dotāciju) 2020. gadā bija 846 tūkstoši EUR (Jelgavas Vēstnesis, 24.09.2020.).
Nevaru komentēt, ko nezināmais rakstu darbu meistars ir domājis, ziņojot, ka “turklāt klubs paziņojis par investora piesaisti, lai tādējādi atgūtu ne tikai savus ieguldītos līdzekļus, bet piesavinātos arī valsts ieguldījumu”. Katrā ziņā man kā FK “Jelgava” prezidentam ne par šādu nodomu, ne par paziņojumu nekas nav zināms.
Tāpat patiesībai neatbilst apgalvojums, ka “biedrība “Futbola klubs Jelgava” savas saistības pret pilsētu nav pildījusi – šogad nav veikts neviens maksājums par zemes nomu”. Sakarā ar “Covid-19 pandēmijas radītajiem apstākļiem, kas ietekmēja kluba naudas plūsmu, mēs lūdzām Jelgavas domi nākt pretī, taču pašvaldība uzskatīja, ka nekas īpašs nav noticis un piešķīra tikai nelielu atlaidi. Neskaidrība radīja aizkavēšanos, taču maksājumi tiek veikti.
Par situāciju ar Latvijas Olimpisko komiteju, kas stadionā nav ieguldījusi nevienu eiro, esmu jau vairākkārt izteicies medijos, un, ja kādam tas interesē, viņš par to var izlasīt. Lai nu kā, bet pretēji apgalvojumam, ka neļaujam Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) stadionā rīkot Jaunatnes olimpiādi, jau pagājušajā gadā šīs sacensības te notika, jo uzskatījām, ka bērnu intereses ir svarīgākas par to, kā rīkojas LOK.
Nezinu, vai šis tendenciozais raksts iezīmē nākamo pašvaldību vēlēšanu kampaņas sākumu, kad ar futbola tēmas starpniecību vieni politiskie spēki mēģina “iegriezt” citiem, vai ir bijis kāds cits mērķis. Patiesībā tas arī nav svarīgi. Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka neviens futbola treniņu bāzi - stadionu Kārklu ielā 6 negatavojas ne “prihvatizēt”, ne pārdot. FK “Jelgava” arī turpmāk piesaistīs līdzekļus, lai Jelgavā simtiem bērnu būtu unikāla iespēja brīvajā laikā nodarboties ar pasaulē populārāko sporta veidu, fiziski attīstīties un nākotnē daļai kļūt par pazīstamiem sportistiem.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
