Iesaki rakstu: 
Ir sapnis, vīzija par nākotnes Latviju. Latvija neaizmirst un lepojas ar savu pagātni - Brīvības cīņās izcīnīto valsti, pretošanos XX gadsimta noziedzīgajiem režīmiem, Atmodu un atjaunoto neatkarību. Taču valsts fokuss ir vērsts uz nākotni, uz neatliekamiem uzdevumiem, kas jāpaveic, lai vērienīgi atzīmētā Latvijas simtgades jubileja nebūtu pēdējā; lai Latvijas 150. dibināšanas jubileju 2068.gadā tauta varētu atzīmēt nevis kā Eiropas Savienībā atpalikusi, bet gan kā pasaules mērogā veiksmīga valsts ar attīstītu ekonomiku, labklājīgu un vienotu sabiedrību.
Latvijas zīmolam jābūt: ambīcijas un mērķtiecība, nevis piezemēta pieticība un samierināšanās ar viduvējību!
1. Latvijas nozīmīgākais resurss ir tās cilvēki. Valsts nozīmīgākās investīcijas ir ieguldījums izglītībā. Tikai mūsdienīgi izglītota sabiedrība spēs panākt Latvijas izrāvienu. Ar pašreizējo pieeju izglītības organizēšanai un finansēšanai mēs būsim un paliksim zeme, kas eksportē lētu darbaspēku.
2. Atrast 150 miljonus, lai konsolidētu valsts budžetu, - tas ir nožēlojams mērķis valsts pārvaldes reformām! Šīm reformām jābūt visaptverošām, vajadzīga drosme veidot "nulles budžetu" - kur jāpamato itin visu budžeta tēriņu lietderība, katras iestādes un visu darbinieku nepieciešamība sabiedrības labumam. Latvijas tautsaimniecība nevar panest tik lielu ierēdniecības slogu, tik daudz "ekstru" tās uzturēšanai.
3. Valsts drošība ir atkarīga ne tikai no mūsu līdzdalības NATO, no Nacionālo bruņoto spēku lieluma, no bruņojuma, no Zemessardzes un civilās aizsardzības. Latvijas drošības galvenais nosacījums ir mūsu pilsoņu gatavība aizstāvēt savu valsti.
4. Galvenais iekšējās drošības jautājums ir vienotas sabiedrības veidošana. Ģeopolitiski apstākļi radikalizē gan daļu latviešu, gan daļu krievvalodīgo Latvijas pilsoņu. Ir bīstami šo tendenci padziļināt, turpinot atgrūst lielu daļu Latvijas tautas. Latvijas krievi nav atbildīgi par Krievijas izraisīto karu, viņi nav atbildīgi arī par pagātnes nodarījumiem pret latviešu tautu. Starpnacionālo attiecību pamatā vajadzīga tolerance, nevis revanšisms. Latvijas valsts nav drošībā, kamēr trešdaļa pilsoņu ar izdomātām sarkanajām līnijām tiek norobežoti no līdzdalības valsts pārvaldē.
5. Latvijas vēlēšanu sistēma ir sevi izsmēlusi, tā ģenerē varas nenomaināmību un stagnāciju. Ievēlētie deputāti nenes personīgu atbildību par savu solījumu izpildi, un tas atsvešina pilsoņus no līdzdalības vēlēšanās. Vajadzīga drosme to radikāli mainīt. Latvijā jāpāriet uz mažoritārām Saeimas vēlēšanām, uz tiešām vēlēšanām visos pārvaldes līmeņos, no Valsts prezidenta līdz pilsētu mēriem. Tad tikt ievēlētam būs cienījams izaicinājums, nevis intrigu risinājums. Un šāds izaicinājums ievedīs politikā talantīgus, spējīgus cilvēkus!
Latvijas pastāvēšanai, Latvijas 150., Latvijas 200. un visām tālākajām valsts gadadienām ir jēga tikai tad, ja pastāv Latvijas tauta, ja šeit dzimst bērni, dzīvo latviešu valoda un kultūra, kam līdzās attīstās arī citu tautu Latvijai piederīgas kultūras. Pašlaik demogrāfi par mūsu nākotni nav optimistiski. Demogrāfisko krīzi nevar atrisināt ar vienreizējiem pabalstiem vai patriotiskiem lozungiem. Ir tikai viens veids, kā to panākt, - Latvijai jākļūst par drošu, labklājīgu valsti ar augsti izglītotu sabiedrību, vienotu tautu, ambicioziem mērķiem un skaidriem nākotnes plāniem.
Lai to sasniegtu, politikā vajadzīgi cilvēki, kas skaidri deklarē šādu apņemšanos, kas spēj apvienoties kopīgam darbam, kas vērsti uz valstisku rezultātu, nevis pašmērķīgu sāncensību. Partijas un aktīvi pilsoņi, biedrības un apvienības, domubiedru kopas, sabiedriskas kustības - ikviens, kam ir idejas, apņemšanās un kas jūtas atbildīgs par savu valsti.
Latvijas tautai vēlreiz jāsaņemas savu nākotnes izredžu, savas pastāvēšanas aizstāvībai. Nepieciešama tautas kustība "Latvijai 150", lai 2068.gadā varētu svinēt nākotni, nevis pieminēt pagātni.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
