Iesaki rakstu: 
2024. gada 20. septembrī par Jelgavas pašvaldības vadītāju kļuva Uldis Ainārs. Jelgava tolaik bija un joprojām ir ārkārtīgi sliktā finansiālā stāvoklī. Tāpēc nav brīnums, ka situācija novada domē bija saspringta kā plika stieple. Ziņās ne reizi vien tika ziņots par nemitīgajiem strīdiem starp Uldi un opozīciju.
2025. gada 3. februārī Uldis Ainārs bez paskaidrojuma paziņoja par savu atkāpšanos no amata. Daudzi, tostarp arī es, toreiz domāja, ka ierēdnis vienkārši nav spējis tikt galā ar Jelgavas sarežģīto finansiālo situāciju. Tādā gadījumā Uldis rīkojās labi, jo neturējās pie varas, apzinoties, ka nespēs atrisināt problēmas.
Taču tas var nebūt tik vienkārši. Nesen Skalbju tiešsaistes seminārā “Eiropas diena noziegumos cietušajiem 2025” tiesībsarga padomniece Elīna Usinja pastāstīja ļoti interesantu stāstu. Kāds domes priekšsēdētājs regulāri izteicis aizskarošus un draudīgus komentārus savus padotos. Lūk, piemēram, ko viņš teicis: “Vai kādam kolektīvā vispār ir smadzenes? Normālā valstī, ja man būtu... ja es būtu, piemēram, Ramzans Kadirovs, es vienkārši jūs koridorā nošautu.”
Darbiniece, kas vērsās pie ombuda, atkāpās no darba, jo nevarēja strādāt vietā, kur pret viņu izturas šādā veidā. Turklāt darbiniece stāstīja par seksuāli nepiedienīgu uzvedību.
Cilvēki sāka uzdot jautājumus, interesējoties, kas ir šo vārdu autors. Tiesībsargs apgalvo, ka informācija par šo personu netiks publiski izpausta. Savukārt Komunikācijas un starptautiskās sadarbības departamenta vadītāja vietnieks Edgars Lākutis sacīja, ka “jūsu jautājumā minētais cilvēks šobrīd vairs nav pašvaldības vadītājs”.
Tādējādi starp ziņu par Ulda Aināra atkāpšanos no amata un ziņu par “latviešu Kadirovu” nebija pagājis pat mēnesis. Sakritība?
Seko mums 
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
