Iesaki rakstu: 
Ievadam tiem, kuri nezina, - Dieva Suņi ir Latvijas motociklistu apvienība, kurus vieno patriotisms pret savu dzimteni, nevis tikai brauciens ar moci no punkta A līdz punktam B ar tam sekojošu sejas “aizliešanu”, kaut mums, protams, gadās arī tā.
Lai informētu tautiešus par savu esību un paustu savu viedokli par notikumiem mūsu zemītē, kur nopirktie mediji sēj vairāk tumsu nekā prātiem gaismu, izveidojām savas lapas sociālos tīklos, liekot akcentu tieši uz Facebook.
Tā kopš 2013.gada Facebook lapa Dieva Suņi griežas kā reti kura cita, piesaistot 13 000 sekotāju bez “toma jokiem” vai politiskās naudas piešprices. Viss uz tīru patriotismu un pašentuziasmu. No 11.marta līdz 17.martam lapa uzrādīja fantastisku sasniegto mērķauditoriju, kuru Facebook aprēķināja uz 1 081 226 lietotājiem, kas Latvijas apmēriem ir “kosmoss”.
02.06.2020 mēs vairs nevarējām klusēt par ārprātu, kāds pārņēmis ASV un arī pašmāju garā vājos prātus, tāpēc Facebook paudām šādu viedokli:
“Instagram panesusies zibakcija ar melnām bildēm un saukli “Black Lives Matter”.
Ja ASV policists pārsniedz dienesta pilnvaras un aiz neuzmanības nogalina noziedznieku nēģeri, tad tas ir rasisms un var demolēt pilsētas.
Ja tas pats notiek ar eiropeīdu rases pārstāvi, tas ir tikai noziegums un nevienam pat prātā neienāk likt baltas bildes savos instagram profilos…
Pasaule tik ripo uz tumsu, nevis apgaismību, te nu ir kārtējais piemērs.”
Zem šī viedokļa iznirst kaut kāds Kaspars no Valmieras rapšu lauka (Facebook profila bilde) un sāk likt screen ar pamācību, kā sūdzēties Facebook administrācijai par Dieva Suņu rasisma izpausmēm. Šādus mērgļus mēs uzreiz bloķējam, un arī šis nebija izņēmums.
03.06.2020 rītā no Facebook atnāk paziņojums, ka šis raksts satur naida runu, tāpēc tiek dzēsts, un jautā, vai piekrītam tam un Facebook satura politikai? Protams, ka politikai piekrītam, un to arī apstiprinājām.
Kas notika tālāk? Mūsu lapa pazuda. To neredz ne sekotāji, ne mēs paši. Neviena bilde vai publikācija, kas likta 7 gadu laikā Facebook, vairs nav atrodama. Sazināties pa tiešo ar dzīvu cilvēku no Facebook neizdodas, jo viss izveidots automatizēts un robotizēts.
Kāds ir mūsu noziegums pret Facebook politiku? Acīmredzot vārds nēģeris. Vārds, kuru katrs latvietis zina kā apzīmējumu melnādainiem cilvēkiem un kurš Latvijas sabiedrībā nekad nav bijis ar negatīvu piesitienu jeb nozīmi, tagad ir kļuvis par aizliegtu, jo sācies Black Lives Matter vandālisma vilnis ASV, kurā vairāk ir vietējās politiskās cīņas, nekā cilvēktiesības.
Otrs jautājums, kurš mums loģiski neliek tagad mieru, - kas ir tie slepenie “stukači” no latviešu vidus, kuri ziņo, sūdzas par latvisku lapu, jo acīmredzot ļoti alkst bučot tumšādaino cilvēku zābakus, ja ne sniegt viņiem visāda veida pakalpojumus.
Un nobeigumā nevar nepieminēt vienu tendenci, ko pamanījām savā Facebook lapā.
Pēc tam, kad pašmāju “pētnieciskā žurnālistika” Re:baltica, kura atkarīga no Sorosa naudas, paziņoja, ka ieguvusi tiesības veikt Facebook savu monitoringu (citāts no Re:baltica: “Arī Facebook lapām un interneta vietnēm, kas atkārtoti izplata viltus ziņas, tiek samazināta redzamība, un tiek liegta iespēja gūt ieņēmumus un reklamēties.”), Dieva Suņu lapai jauda apsīka, un nevienam ierakstam nebija vērā ņemama sekotāju interese, un tagad esam izlikti teroristiskas organizācijas līmenī, kuru lapu var iznīcināt bez neviena brīdinājuma. Cenzūras uzvaras gājiens pār vārda un viedokļa brīvību?
Tāda, lūk, ir šodienas demokrātija un vārda brīvībā Facebook mērcē, kuru uzlej pašmāju šmuļi.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
